Šogad līdz 12. jūnijam notikuši 295 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti, un tajos cietuši 187 cilvēki, bet četri gājuši bojā, liecina Valsts policijas dati.
Lai veicinātu velosipēdistu drošību, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Apvienību “Pilsēta cilvēkiem” kampaņā “Brauc ar galvu” izstrādājuši septiņus padomus velobraucējiem, atgādinot par drošas braukšanas pamatprincipiem.
Piedaloties ceļu satiksmē, ikvienam tās dalībniekam ir svarīgi koncentrēties uz ceļu, analizēt situācijas, prognozēt citu satiksmes dalībnieku iespējamo rīcību un pieņemt lēmumus, lai neuzmanības vai izklaidības dēļ neiekļūtu negadījumā. Taču vienlīdz būtiski ir arī ievērot ceļu satiksmes noteikumus un līdz ar to rūpēties ne tikai par savu, bet arī apkārtējo drošību.
CSDD sadarbībā ar Apvienību “Pilsēta cilvēkiem” sniedz septiņus ieteikumus velosipēdistiem, kā uz ceļa justies droši.
1. Rādi pagriezienus! Neliec pārējiem minēt, kur brauksi.
Velobraucējiem, gluži tāpat kā autovadītājiem, ir svarīgi signalizēt par saviem nodomiem, mainot trajektoriju, un rādīt pagriezienu. Īpaši būtiski tas ir, veicot kreisā pagrieziena manevru. Gatavojoties pagrieziena izdarīšanai, jānovērtē situācija uz ceļa, nosakot, kuram transportlīdzeklim ir priekšroka, kā arī jāpārliecinās, ka citi vadītāji Tevi redz.
2. Esi redzams un paredzams – svarīgi, lai citi Tevi redz un Tu redzi ceļu.
Sliktos laikapstākļos un vājas redzamības apstākļos būtiski palielinās negadījumu risks. Satiksmes dalībnieki ne tikai sliktāk redz ceļu, bet arī cits citu. Turklāt arī ceļš var būt slidens. Velosipēdistiem obligāti jālieto baltas un sarkanas gaismas lukturi. Ieteicams lietot arī atstarojošu vesti, īpaši braucot tumsā. Statistikas dati liecina, ka 25 % negadījumu notiek krēslā vai tumsā.
3. Cik vien bieži iespējams, izvēlies maršrutus, kur ir pieejama velojosla. Tā būs drošāk ne tikai Tev, bet arī autovadītājiem un gājējiem.
Ja izvēlētajā maršrutā tomēr nav veloinfrastruktūras, velosipēdistam jābrauc pa brauktuvi iespējami tuvāk tās labajai malai. Taču īpašos gadījumos – intensīvas satiksmes, apgrūtinātos vai bīstamos braukšanas apstākļos – velosipēdists var izmantot arī ietvi. Tikai jāatceras, ka uz tās vienmēr priekšroka ir gājējiem.
4. Skaņas signālu lieto tikai tad, kad jānovērš potenciāli bīstama situācija.
Ja velosipēdistam nākas braukt pa ietvi un pēkšņi ir jālieto skaņas signāls, tas var izbiedēt gājējus, un viņi var strauji mainīt iešanas trajektoriju. Daudz draudzīgāks risinājums savstarpējai saskarsmei ar gājējiem, tos droši apbraucot, ir mutiska saziņa, atvainojoties vai pasakot paldies.
5. Izvēlies tādu braukšanas ātrumu, kas neapdraud ne pašu, ne citus!
Piedaloties satiksmē, pats svarīgākais ir drošība un veselība. Pilsētā steigties un strauji attīstīt ātrumu ne vienmēr būs efektīvi, jo luksoforu dēļ agrāk vai vēlāk būs jāapstājas. Savukārt uz brauktuves lielāka ātruma attīstīšana palīdzēs iekļauties plūsmā un samazinās nepieciešamību velobraucēju apdzīt. Bet, braucot pa ietvi, jāizvēlas tāds ātrums, kas ir ērts ne tikai pašam, bet arī netraucē gājējiem.
6. Koncentrējies un seko līdzi situācijai – tā strauji var mainīties!
Ir būtiski plānot ceļu un paredzēt tajā iespējamās bīstamās situācijas. Pēkšņi radušies šķēršļi un nokļūšana aklajā zonā ir vieni no biežākajiem konfliktsituāciju izraisītājiem. Velosipēdistiem jāievēro ne tikai droša distance, bet arī, apbraucot šķēršļus, jāievēro vismaz 1 metra intervāls, kā arī jābūt uzmanīgākiem vietās, kur autobraucējs velosipēdistu var nepamanīt. Īpaši uzmanīgam jābūt, šķērsojot krustojumus, pirms vārtrūmēm, braucot garām stāvošām automašīnām, esot līdzās smagajām mašīnām vai pie dzelzceļa pārbrauktuvēm.
7. Pārliecinies ne tikai par savu drošību, bet arī spēkrata tehnisko stāvokli!
Velosipēdam, gluži kā jebkuram transportlīdzeklim, ir jābūt tehniskā kārtībā. Pirms braukšanas ir jāpārbauda velosipēda riepas un bremzes.
Lai veicinātu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, CSDD īsteno sociālo kampaņu “Brauc ar galvu”. Kampaņā tiek uzrunāti gan velosipēdisti, gan autovadītāji, aicinot satiksmes dalībniekus uz savstarpēju cieņu. “Brauc ar galvu” aktualizē gan rakstītos, gan nerakstītos ceļu satiksmes drošības aspektus, kā arī piedāvā ieteikumus, kā pēc iespējas ērtāk un drošāk izmantot pilsētvidi un ceļus ārpus tās. Informatīvie un izglītojošie kampaņas materiāli pieejami vietnē www.braucargalvu.lv.
Brauciet pa labo pusi un nebūs jārausta stūre, cenšoties uzminēt kur griezīs pretīmbraucošais. Pirms dienām te bija labs video, kas demonstrē ka stūres raustīšana, kas izriet no nedrošības un nespējas abiem pagriezt pa labi, noved pie sadursmes pat ja apkārt ir 50m brīvas vietas uz katru pusi. Velo ir transporta līdzeklis - pa vidu jūs varat braukt tikai savai draudzenei, nevis pa veloceliņu 
Ir divas bīstamas situācijas, kas atkārtojas regulāri: auto veic labo pagriezienu un tu ietriecies viņā un atvērtas durvis sekundi, pirms ietriecies. Ja strauji griezīsi pa kreisi, garantēti pakļūsi zem garāmbraucošas mašīnas
Šeit palīdz pirms krustojuma pamest skatienu atpakaļ lai redzētu potenciālo apdzinēju un reizēm arī ieņemt stāvokli uz brauktuves tā, lai auto ar ieslēgtu pagriezienu netiktu garām (ja krustojums ir jau praktiiski klāt). Vienai tantei, kas labajā pagriezienā nogrieza ceļu, par piemiņu nobraucu ar pliko stūres galu aizmuguri. Policiju nesaucām, teica ka visu saprata.
Par durvīm - braucot gar stāvošiem auto, jau laicīgi paņemu pa kreisi, lai būtu rezerve ja kāds vadītājs nepildīs CSN un pirms durvju atvēršanas nepārliecināsies par drošību. Tie, kas brauc aiz manis, labi saprot iemeslu un parasti ir iecietīgi.
Cik kvartālus iecietīgi?
Nevajag jau arī principiāli - ja aiz manis ir auto rinda un iteve nav cilvēku pilna, es varu uz brīdi pabraukt pa ietvi.
auto rinda aizbrauks, vai brauktuve paplašināsies, es nobraucu uz brauktuves un minos tālāk.
Dažkārt der arī minot pedāļus atvērt acis un ieslēgt smadzenes. Ja redzi, ka priekšā braucošai mašīnai ieslēgts labais pagrieziens, tad varbūt jārēķinās, ka mašīna griezīs pa labi un nav truli jāskrien sānos. Pat ja formāli vainīgs būs autovadītājs...
runa par tiem vaģilām, kas 3m pirms krustojuma apdzen un uzreiz met pa labi.
neviens velobraucējs no laba prāta neskrien sānos pa priekšu braucošā auto...
Un kā vēl skrien.
Brauc pa trotuāru un pēdējā brīdī lec uz brauktuves mēģina pa labo pusi paskriet garām kraviniekam, kurš uzsācis pagriezienu...
autovadītājam, veicot labo pagriezienu, ir jādod ceļš visiem, kas turpina kustību taisni - gan gājējiem, gan velosipēdistiem.
ja smagā šoferis ir pārguris vai nezin noteikumus - laipni lūdzu uz policiju.
Ja velosipēdists ir pilnīgi stulbs un savu dzīvību nevērtē - laimni lūdzam uz morgu!
Nobrauc gājēju vai velosipēdistu - laipni lūgti cietumā!
Nez kādēļ man motoinstruktors mācīja, ka tā ir MANA atbildība par savu drošību, ja ar divriteni lienu tur, kur citi manu līšanu īsti nevar redzēt/paredzēt. To pašu principu ievēroju braucot ar nemotorizētu divriteni un (kāds brīnums!) - nevienam nav izdevies mani šādā veidā pārsteigt, negaidīti atverot durvis vai nogriežoties pa labi. Ā, jā - es arī ar velo nebraucu kolpietošanas satiksmē sacīkšu režīmā - ar noliektu galvu, redzot tikai metru asfalta riteņa priekšā, lai tik vēja pretestība mazāka.