Tikai trešā daļa vecāku uzskata, ka viņu bērnu ceļš līdz skolai Āgenskalnā ir drošs, liecina Āgenskalna apkaimes biedrības veiktā iedzīvotāju aptauja par satiksmes drošību ceļā uz apkaimes mācību iestādēm.*
Pārliecinoši lielākā daļa aptaujas dalībnieku atbalsta satiksmes mierināšanas elementu ieviešanu Āgenskalnā, lai novērstu iespēju braukt ātri un agresīvi, savukārt divas trešdaļas respondentu uzskata, ka būtu jāmazina automašīnu tranzīta plūsma apkaimes mazajās jeb dzīvojamajās ielās.
“Aptauja parāda, ka, lai gan pēdējo gadu laikā pašvaldība Āgenskalnā ir ierīkojusi jaunas gājēju pārejas, satiksmes mierināšanas elementus, ieviesusi samazināta ātruma zonas, vēl ir ļoti daudz darāmā, lai uzlabotu satiksmes drošību apkaimē, sevišķi mazākajiem tās iedzīvotājiem dodoties uz skolu un dažādām nodarbībām. Ielas un krustojumi, kurus aptaujas dalībnieki nosaukuši par visbīstamākajiem, ir ar vislielāko gājēju plūsmu, tāpēc tur drošība būtu jāuzlabo nekavējoties. Apsveicami, ka pašvaldība sākusi programmu “Drošs ceļš uz skolu” un ir jau pirmie rezultāti, piemēram, ierīkota gājēju pāreja pie Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas Baložu ielā. Lai apkopotu iedzīvotāju vēlmes par uzlabojumiem, veicām aptauju, kuras rezultātus izmantosim priekšlikumu sagatavošanai pašvaldībai. Esam ļoti pateicīgi visiem aptaujas dalībniekiem par atsaucību un ierosinājumiem,” skaidro Āgenskalna apkaimes biedrības aptaujas iniciatore un vadītāja Una Grants.
Tikai 4,7% aptaujāto vecāku savu bērnu ceļu uz skolu Āgenskalnā vērtē kā drošu, savukārt 25,7% to uzskata par drīzāk drošu. Tomēr gandrīz 40% aptaujas dalībnieku bērnu ceļu līdz skolai Āgenskalnā uzskata par nedrošu vai nepietiekami drošu – 15% uzskata, ka tas nav drošs, 23,7% – ka drīzāk nav drošs. 15,4% aptaujas dalībnieku nav bērnu, bet vēl daļai respondentu bērni skolu apmeklē citā apkaimē vai arī vēl nav sasnieguši skolas vecumu.
Atbildot uz jautājumu par Āgenskalnā kritiskiem krustojumiem, ielām vai to posmiem, kur būtu nepieciešami risinājumi satiksmes uzlabošanai, mierināšanai, drošības paaugstināšanai, aptaujas dalībnieki visbiežāk nosaukuši ielu krustojumu pie Āgenskalna tirgus, Smiļga un Zeļļu ielas krustojumu pie Friča Brīvzemnieka pamatskolas un Lapu un Nometņu ielas krustojumu. Par nedrošiem aptaujātie uzskata arī Bāriņu un Smiļģa ielas krustojumu un Mazās Nometņu un Liepājas ielas krustojumu.
Kā drošākos krustojumus Āgenskalnā bērnu ceļā uz skolu aptaujas dalībnieki visbiežāk minējuši regulējamos Melnsila ielas krustojumus ar Kapseļu, Kalnciema, Kristapa ielu un Ernestīnes ielu. Tāpat par drošiem tiek uzskatīti regulējamie Mārupes un Liepājas ielas, Mārupes un Mazās Nometņu, Nometņu ielas krustojums pie Āgenskalna tirgus, Bāriņu, Smiļģa un Talsu ielas krustojums, kā arī Nometņu un Slokas ielas krustojums.
68,8% aptaujāto uzskata, ka Āgenskalnā būtu jāievieš satiksmes mierināšanas elementi, kas novērš iespēju braukt ātri un agresīvi, īpaši vietās, kur atļautais braukšanas ātrums bieži tiek pārsniegts un tiek veikti bīstami manevri. Vēl 17,8% uzskata, ka tas drīzāk būtu jādara. Tikai 3,6% tam nepiekrīt un 3,2% drīzāk nepiekrīt.
Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto (37,2% pilnībā piekrīt, 27,3% – drīzāk piekrīt) uzskata, ka būtu jāmazina automašīnu tranzīta plūsma mazajās jeb dzīvojamajās Āgenskalna ielās, savukārt nepilni 20% aptaujas dalībnieku (7,9% nepiekrīt un 11,1% drīzāk nepiekrīt) uzskata, ka tas nebūtu jādara.
Aptaujas dalībnieki komentāros nosaukuši arī citas vajadzības, lai satiksme un tās drošība apkaimē tiktu uzlabota, piemēram, jaunu gājēju pāreju ierīkošanu, veloinfrastruktūras attīstību, autostāvvietu pieejamības uzlabošanu, tramvaja sliežu šķērsošanas uzlabošanu krustojumos.
Aptauja liecina, ka Āgenskalna iedzīvotāji ikdienā izmanto un kombinē dažādus pārvietošanās un transporta veidus. 87% aptaujāto norādīja, ka pārvietojas kājām, 71% izmanto automašīnu, 52% un 50% attiecīgi lieto sabiedrisko transportu un velosipēdu, savukārt 13% mēdz izmantot taksometru vai īrētu automašīnu. Tā kā šajā jautājumā bija iespējams izvēlēties vairākas atbildes, var pieļaut, ka ikdienā Āgenskalna iedzīvotāji dažādus pārvietošanās un transporta veidus kombinē un izvēlas katram konkrētajam galamērķim un situācijai atbilstošāko.
Āgenskalna apkaimes biedrība aptauju veica 2024. gada jūlijā – septembrī interneta vidē. Aptaujā tika saņemtas vairāk nekā 250 atbildes. Gandrīz 90% aptaujas dalībnieku Āgenskalnā dzīvo, 40% dalībnieku bērns vai bērni mācās šajā apkaimē, bet darba vieta Āgenskalnā ir 20% aptaujāto.
*Šis materiāls ir saņemts kā preses relīze. Atruna: Interneta aptaujas respondentu kopa nav uzskatāma par unikālu kopu un dati var būt maldīgi, īpaši ņemot vērā aptaujas izplatīšanas kanālus un iegūtās atbildes (iAuto.lv)
Ps., vispār jau nava nekāds brīnums- lohu sagatavošana (kultivācija) joprojām norit pēc Ģeneorāl plāna.
Āgenskalna un pārējo skolu izlaistajiem Lohiem matemātika(aritmētika) nav tā stiprākā puse, tāpēc Rīgas budDžeta plānotie izdevumi uz 2025g ira apaļi 1693,5 MIĻĻARDI euro (pēc R-domes oficālajā mājasslapā pieejamās info,skat zemāk,apaļo apļu Centros).
Passaulē verenākās ASV aizsardzības minesterejas nabagu ieplānotā summa šogad ir knappi puse no tā, kādi nieka 890 muļļardi,pei kam vēl usd izteiksmē ;p