Vadot automašīnu ziemā, cilvēki visbiežāk grēko ar distances ieturēšanu, pareizu nobremzēšanu un stūrēšanu, intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Interesanti, ka mūsdienās cilvēki ar visām ziemas riepām, ABS, saķeres kontroles, pretslīdēšanas, stabilitētes utt sistēmām brauc daudz mīzīgāk, nekā laikos, kad tādu sistēmu nebija un riepas bija vienkārši kaut kādas, jo tās pat par vissezonas riepām nevar nosaukt.
Satistiska gan labi parāda, ko 90.gadu nemīšana pat pie mazāka auto skaita nozīmēja mirušo skaitā. Vienkārši tagad ir citas izklaides, kā mēģināt sev padarīt galu uz šosejas.
varbūt ir dati per TO, ar kādām mašīnām brauca tajos 90tajos un kas notika ar braucējiem un viņu pasažieriem pat pie mazākā misēkļa? Varbūt atceries, ka krietna daļa avāriju bija ar kontaktu starp suuda krievu hlamu un tā paša krieva smago hlamu (nevadāmo, bez riepām un bremzēm)?
Cik % braucēju 90to sākumā reāli lietoja "ziemas riepas"? TU konkrēti kad sev "pirmās tādas" lohuveikalā vai rumbulā iegādājies??
Kad parādījā piemie krievu priekšpiedziņas hlami, ar kādā riepām tie mauca? Kas tas tāds bija pa "vissezonas" draņķi, БЛ-85, ar ko šie jau paši par sevidzīvībai bīstamie suudi tika rūpnīcā komplektēti un 98% braucēju augu gadu lietoja, esi varbūt pamēģinājis?
Kādas tolaik bija (vispārpieņemtās, pašsaprotamās) braucēju "attiecības" ar alkoholu?
Cik braucēju (un cik pasažieru) pirmajos 90-92g nositās, eiforijā pēc šiem te vietējajiem suudiem iemēģinot dažādus pirmos no euromiskastēm atvilktos "vācu" hlamus?
Tas ir vēl labi, ka pāris gadu laikā lielākā daļa to krieva suudu tika izvesti uz poliju vai atpakaļ uz krieviju un parādījās gan normālas riepas, gan arī (izdzīvojušajiem) aktivizējās kādas prāta paliekas.
Paldies, ka apstiprināji jau iepriekš minēto. Ja brauktu atbilstoši riepām un segumam, tad arī tad mirušo būtu mazāk. Tātad mīzīgums atmaksājas.
būtu tad, ja "Vadītājus" vairāk izglītotu tieši TEORĒTISKI, ieskaitot viņu psiholoģisko sagatavotību.Jo TO varētu itin viegli un bez īpašām izmaksām izveikt gandrīz ar jebkuru- vienīgais nosacījums ir paša tā (iespējamā loha) ieinteresētība (kuras vismaz lielākajai daļai to lohu vienkārši nav kā tādas).
Te ir tā, ka "experti" vai nu stāsta mistiskas pasakas par teiksmainām "trasēm" un par sazin kādiem vēl tur eksotiskiem pašizaugsmes iegūšanas veidiem,vai nu vienkārši runā kā ar lohiem- ielejiet pavasara ūdeni, uzlādējiet ziemas ahumulātoru un tml.
Mirušo mazāk ir tad, kad ir mazāk "visatļautības" (pohuijisma).Ja visa Valsts zog un dzer un brauc ar hlamiem uz +60 un atpērkas turpat uz ceļa kā 90tajos,rezultāts skaidrs.Ja šodien "atbildīgais" ierēdnis saņem 6k/mēn par neparko, nu tātad arī viņam "algu sapelnījušais" lohs vēlas kaut kādīgi izpausties.
Tā arī ir. Pagājušajā gadā pēc Irbīša teiktā 20 no 100 mirušajiem tupa nebija piesprādzējušies un mira izlidojot no auto vai nobučojot stiklu. Tas pats ar motopelēm, tikai 1 no 10 gājis bojā cita vainas pēc. Par dzeršanu vispār ka tik puse avāriju nav dēļ tā. Kā nerunāsi kā ar lohiem? Nostrādā, vairs Jāņi nav dzer un brauc.
Statistika tāpēc jau ir statistika, ka tajā būtu jāuzrāda arī iedzīvotāju skaits pa gadiem un negadījumus jārēķina proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Skaidrs ka 2 miljoni iedzīvotāju matemātiski izraisīs vairāk negadījumu, kā 1,6 miljoni. Tie, kas nomira, nebrauc. Tie kas aizbrauca, negadījumu staistiku veido citās valstīs.
Ko Tu tur murgo. Pirmkārt Latvijā iedzīvotāju skaits nav tik būtiski mainījies, tik 1994g aizbrauca PSRS armija.
Otrkārt auto paliek vairāk un tas ir būtiski nevis iedz.skaits. Tā tava prognoze ir fufelis, tā to neprognozē.
Šī bilde liecina tikai par to, ka negadījumu skaitas samazinās proporcionāli iedzīvotāju skaita samazinājumam!
kā pirmie uz tām "ārzemēm" tolaik massveidā tieši TIE (izdzīvojušie), kuri pirms tam te grozījās pa negadījumu statistikas pirmajām rindām.
Tā kā stāsta iĀ ir labi pareizi. Bet reāli L/pilsētā nestrādā! Jo atseviski īpashie Lxi pie pirmās izdevības to distanci agresīvi nekaunīgi nogriez nost. D,ambretisti nolādētie, un ar saviem 4q vēl piemet logus un lukturus.😡
Cik % no visu Vadītāju kopskaita kaut reizi ir pabijuši "ziemas trasē"? Nu tā reāli?
Piešķiest logu (lukturus) -tā taču svēta lieta. Kur tad padomi "pieredzējušajiem" (jau Mākošajiem)? Kaut viens šāds "aicinājums"?
Nu piem- kā būtu Kulturāli jārīkojas, apdzenot iespējamo Lohu? Vai nu jebkuru ikdienas braucēju, kurš varbūt kaut ko daudzmaz vērtīgu ved, vai (iespējams) tieši Šodien nevēlas ne uz ko pretendēt? Tu nupat biji ziemas trasē, viņš drošvien nē, viņš vienkārši brauc...
Distanci ievērot- bet kā varētu "ievērot distanci" starp sevi un iespējamo pretimbraucēju?
Vai "ziemas trasē" ir reālajam ceļa seguma līdzīga virsma, ar bezsaturīgu brūno pļuru? Kur māca pārkārtošanos 4 iebrauktu sliežu apstākļos pie šosejas ātruma?
Apdzinējam šī starpsliežu pļura ir secīgi jāpārvar kādas 6x...apdzenor to 79km/h kustošo "mazākmākošo",cik būs" lietpratēja" ātrums pie atpakaļ pārkārtošanās?
Ok, apdzinējs braši uzbraucis uz +30, nomērķējis atgriešanos acīmredzami pietiekošā škirbā.Bet tas Vadonis, aiz kura ir šī šķirba, pēkšņi uz līdzenas vietas sabremzējas? Ko tobrīd dara viņam aizmugurē esošais tas otrs šķirbas uzturētājs? Vienlaicīgi (prasmīgi..) vēro priekšējās bremžugunis un vienlaikus spēj "parūpēties" par apdzinēju spogulī,ja?? Plus vēl komentāros naidu sasmēlies.Nu tas vēl ir Labi, ja viņš (izrādās,ka) nav lohs...
Ziemas trasē tev neviens smagais pretī nenesās, sūdu tu tur iemācīsies.
Tātad neesi bijis trasē, vai DBS poligonā. Trasē tu iemācīsies, ka līkumā nav jābremzē, jo iešļūksi grāvī. Trasē tu iemācīsies uz kuru pusi griest stūri, ja to auto līkumā tomēr samet.
Tu jau laikam esi no tiem, kas briesmu brīdī spiež bremzes, un aizver acis! 
Jā. Smagais pretī nenesās? Nevaig izvairīties? Pļuras fragmenta pārvarēšanu arī nemāca? Vadību pie šosejas ātrumiem arī nē? Nobraukšanu (piespiedu kārtā) no ceļa seguma? A(bet) ko tad īsti tur māca?
Varbūt (tur,Viņš..) māca koriģēt (vai NEPIEĻAUT) superbīstamo aizmugurējās ass sanesi priekšpiedziņas mašīnai,kura būtu radusies tieši Vadītāja kļūdas dēļ?
Varbūt (beidzoot...) kāds izskaidros, KĀ ar priekšpiedziņas mašīnu var sataisīt suudus tieši dēļ nemākulīgas rīcības ar gāzes pedāli tieši uz pļurainas virsmas? Cik līķu dēl tā ir jau bijis??
Kur ir skaidrojums par apdraudējumu mašīnas izsvarojuma izjaukšanas rezultātā dēļ nemākulīga NEPAREDZĒTA manevra??
Nu kā tad tā- reku "sagatavojusies" diktore skaidro ,pats JVanks piekrīt, bet kāpēc ne otrādi?? Viņai lūk "liekas", ka piekrauts auto uzvedas savādāk, nekā tukšs.Bet kur tad experimenti ar salonā nenostiprinātu kravu, vai smaga priekšmeta iekraušanu bagažniekā, kad salonā ir tikai viens ķermenis (tās Vadītājs(-a))?
Kur atgādinājums par TO, kādām jābūt AIZMUGURES riepām, salīdzinot ar priekšējām, lai neradītu vadāmības problēmu uz līdzenas vietas?
Vairums starpgadījumu notiek dēļ negaidītas (neparedzētas, pākšņas) vajadzības mainīt iecerēto trajektoriju vai koriģēt jau uizsākto manevru. Kurā "trasē" to māca????
bija toreiz pirms 15 gadiem, kad mācījos kursos! Pasniedzējs to un vēl daudz vairāk mums stāstīja, demonstrēja, bet mums kursantiem vajadzēja gatavot savus kursa darbus ar sānslīdēm un to iemesliem, kas bija jāuzņem video un jārāda visai klasei. Atceros, ka viena kursante savā video darbā rādīja kravas pārvietošanos salonā braucot pagriezienā un bremzējot, stāstīja par spēkiem, kas izkustināja kravu un braukšanas ātrumu, lai samazinātu kravas apgāšanos līkumā un to, kur novietot un kā to kravu nostiprināt.
Trasē to nemāca. Ko tur būtu jāmāca ir atstūrēšana, bremzē un atceries, ka bremzes var arī atlaist. Ko Tev trase dos, ja pašnāvnieks lido tieši sejā, to tur nemāca. Rallisti ar avārijās iekļūst, te tev trase.
Trase principā var dot to, ka cilvēkam ir iespēja puslīdz drošos apstākļos izmēģināt kā viņa auto vispār uzvedas nestandarta apstākļos, kā strādā tā pati automātika un tamlīdzīgi. Jā, trase neglābs no tā ka tev lido kāds uz šosejas sejā, bet trase var dot vismaz minimālu izpratni un pieredzi par tiem pašiem bremzēšanas ceļa garumiem. Ārpus retajiem gadījumiem kad tiešām ielido sejā no 10m attāluma, vidējā avārija ir tāda no kuras pa lielam var izvairīties vai vismaz mazināt sekas, attiecīgi izpratne par ekstrāmāku bremzēšanu var noderēt. Mums vidējais braucējs diezin vai vispār zin pie kādiem apstākļiem nostrādā pretizslīdēšanas sistēma un kā praksē darbojas ABS konkrēti viņa auto.
ka tieši "savu" esošo auto būtu tajā trasē jāizmēģina.Taču reāli to dara burtiski nieka procents no visu braucēju kopskaita.Pie kam, lielākā daļa to darītāju ir jauna gadagājuma cilvēki ar JAU atbilstošām tehniskajām iemaņām.Tie lohi,kuriem to visvairāk vajadzētu, to nedara un nedarīs.
Otrs aspekts- tādam normālam auto sakarā ar "vadītāja assisteniem" katrs bamperis "maksā" savus 3k, pie tam,misēkļa gadījumā šāda problēma var būt atrisināma tikai pie oficiālā dīlera.Tāpēc reti kad "trasē" redzēsi tādus auto un neba jau tur būs kāda pofigā/maukšana, kā varbūt citreiz senāk tas notika.Praktiski viena nolohota kupena un pz/dāā...
Ja tas braucējs nav idiots, viņš visu "izmēģinās" un daudzmaz sapratīs turpat uz kāda koplietošanas ceļa,nu kaut vai "uz laukiem" pārreiz izbraucot.Uzvedība uz reālos ceļa apstākļos (brauktuves un satiksmes ietvaros) būtiski atškiras no "bezizmēra" trases ar bezgalīgām kļūdu labošanas iespējām.
Tām DBS mašīnām ielās tiešām jāuzlabo braukšana, jo braukšanas kvalitāte atpaliek no "Einšteins" mašīnām!
Nezkuro jau reizi jautāju tukšā/mucā- KURŠ un KUR ir "mācījis" izslēgt savas tālās gaismas,tikko tev aizmugurē esošais auto ir uzsācis tevi apdzīt (vai pat ja Apsteigt)?
Tālā gaisma būtu jālieto pie vismazākās iespējas,īpaši ja esi "Priekšābraucēja" lomā.Jo TUMSĀ tu esi reāli atbildīgs gan par savu paša "pakaļu", gan ARĪ "par tiem, kuri tobrīd brauc aiz tevis.Ja tu TO nepzinies, tu reāli esi LOHS.
Tālā gaisma ir jāizslēdz TAD, kad tas apdzenošais vai apsteidzošais auto ir pabraucis jau garām Tavam (loha) spogulim.Līdz TAM brīdim tieši TU esi atbildīgs par redzamību jums ABIIEM.Ja apdzinējs "uz tausti" tobrīd iebrauks kādos suudos- pirmais līdzkandidāts būsi TU pats.
Misteri x-perti par šo mazrunīgi (ārsti/nestāsta).Beidzamoreiz laikam šeit pirms 16g "runāja" kādas Slavenas autoskolas pamatpamatu licējs- kurš apgalvoja, ka pēc "zviedru tehnoloģijas" uz Siguldas šosejas tālā gaisma neesot jāslēdz ārā vispār principā.
Otrs- kārtējoreiz lohu nodefinētais "braukt tuvāk tai Labajai malai".Šo vakar,reku,lūk- Liepājas šosejā teju visā garumā sānuvējš no lauka pūš sniegu uz ceļa.Veidojas sanesumi.Metrs,divi, vietām pat visi jau Trīs.Kas tur būs "rīt no rīt"? Varoņiem protams tas ir po/uj (kkpd), bet "man" viņus ir žēl. Nu tak reiz pieDOMĀJĀJIET ar (pareizo) galvu!
DBS savā elementā - visiem jāmācās braukt ziemā, taču tikai pie DBS. Tukšos stāvlaukumos izmēģināt prasmes vairs nedrīkst, jo norausi sodu. Tas pats attiecas arī uz tukšiem meža ceļiem nakts vidū, jo pat tur sēž Poliči un gaida kādu "agresīvo" braucēju, lai papildinātu budžetu. Ziemas trasēs segums ir tīrs ledus, bez radžotām riepām tur nav ko darīt, kā arī trasē tomēr ir kontrolēti apstākļi, nevis šļura uz asfalta, melnais ledus, vai sapūstas sniega kupenas ceļa vidū.
Likumsakarīgi, pēdējo gadu laikā braukšanas prasmes vidējam latvietim ir krietni mazinājušās. Un tas viss tikai pateicoties likumdevējiem, kas jebkādu sava auto izjušanas testu traktē kā agresīvu braukšanu. Nu, un protams, jāpasakās arī ar "drošības sistēmām" pārbāztajiem auto, kas vidējo vadītāju ir atrāvušas no realitātes un notrulinājušas līdz "man nekas nav jādara, jo mašīna reaģē manā vietā" līmenim.
ir kko jāmācās,- kā primāro tieši TO, ka bez liekulības un glumuma piešprices šodien nevar notikt nu pinīgi nekāds pasākums, vai kur nu vēl ja "apmācību" process.
Kā gan vēl labāk varētu ko apgūt, ja ne ar savu esošo konkrēto auto pāris reižu iejājot apmalē vai kupenā uz reālās (izmēros ierobežotās) glumās ielas vai ziemas ceļa.Atškirībā no platumā un kļūdu pieļaušanā neierobežotās "trases"...un NAV praktiski neviena tāda Vadītāja, kurš savureiz uz savas ādas to nebūtu izdzīvojis tieši uz reālās publiskās brauktuves.Taču nē, noteikumi ir glumāki par pašu visglumāko brauktuvi.
Neskatoties uz iekasēšanas orgānu sacelto ažiotāžu, sāniskā pārkāpuma parametri joprojām nav skaidri definēti.Pārkāpējs veicis citucitamsekojošu (rupju) pārkāpumu virkni- piem, 3gab atseviškas noziedzīgas darbības- ieslīdot aplī, slīdot pa/apli un izslīdot/ārānoapļa- tad kapc sods ir tikai par vienu?
Kā tā- "trasē" vairums dalībnieku atsrādā tieši kustību šķērsām,apzināti provocējot.Kāpēc tur "nemāca" veikt apli vispār bez izslīdēšanas? Lai sagatavotu Drošos braucējus kustībai pa publiskajām brauktuvēm?
Vai vairumā "trašu" vispār kāds kādam ko "māca"? Tur ko, ir kāds "trenneris", kurš uzrauga visu pasākumu un/vai regulē kustību?
Bizness Vankam turās uz Distanci! Kā jāsamazina Ātrums? Kad jāieslēdz virzienrādis? Kāds stāvoklis joslā jāieņem manevram?
Kā tas jādara? Strauja bremzēšana bez vajadzības, Agresīva braukšana! Skats spogulī, vai Nāve no aizmugures netuvojas! Visas manis minētās darbības atbilst CSN 100. punktam: "Šķērslis kuru spēja pamanīt"! CSL 19. Pienākumi un tiesības! Tie ir Pienākumi, kas jāpilda priekšā esošam!
CSL 19. pants! CSN 100. punkts! Radi apstākļus, CSN 57., 70., 104.4, 64.! Tikai vienā punktā nokļūdīsies un Nāves sods garantēts! Bet juridiski Tev pienākas 280 Eiro sods un 6 soda punkti! Tā izskatās sadursmes mehānisms! Droša braukšana sākās ar Ātruma samazināšanu. Kur ir Ātruma samazināšanas joslas? Tām nepietiek prāta un naudas!
Austrijas policijas un glābēju dienesti jau kopš 2024. gada testē elektriskās piedziņas transportlīdzekļus, tomēr vērtējums tiem ir neglaimojošs – nopietnu uzdevumu pildīšanā var paļauties tikai uz benzīna un dīzeļa automašīnām. Lasīt vairāk
Apaļi 60 gadi kopš MINI uzvaras Montekarlo jau nedaudz pagātnē, tomēr ražotājs šo notikumu nav atstājis bez ievērības un ar nelielu laika nobīdi laiž klajā īpašo modeli „1965 Victory Edition“. Lasīt vairāk
Volvo paziņojis par vairāk nekā 40 000 elektroauto EX30 atsaukumu visā pasaulē, jo konstatēts akumulatoru pārkaršanas risks, kas var izraisīt aizdegšanos. Lasīt vairāk
Itālijas superauto ražotājs Lamborghini ir atteicies no pilnībā elektriskā Lanzador, kas jau piedzīvojis pirmizrādi koncepta statusā, kā uzņēmuma elektriskās nākotnes priekšvēstnesis. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Vairums cilvēku skatās 5m pirms haubes, viņi vispār nesaprot kas apkārt notiek. Ko tādi var ievērot vai novērot? Tikai to kā salokās haube.
Adaptīvā kruīzkontrole to atrisina. Smuki palielina distanci ziemā.
Pie apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem acīmredzami degradē kruīzējošā Vadītāja "ceļaseguma izjūtu" !!
Nekas tāds nav novērots, tas turās astē priekšā esošajam, kas garantē drošību atbilstoši Vernona teorijām. Ja priekšā braucošajam pazūd ceļa seguma izjūta un iestājas grāvja izjūta, tad kruīzē tik tālāk.
Kruīzs ziemā var izspēlēt ļaunu joku! Neiesaku uz slidena ceļa! Vasarā uz forša seguma ideāli!
Joks ir tad, kad saslīd tad tas atslēdzas bez paziņojuma un auto bremzējas, tas ir ļauni. Bet runa ir par adaptīvo krūizkontroli, turās astē drošības garantētājam.
neder un nederēs "ierindas loham", kurš nav spējīgs to sava konkrētā auto kruīzu izprast.Kā un kad tas tiešām noder, bet kur tas var radīt lieku bīstamību.Tāds lohs/vidējais to drīzāk izmantos vispār priekš uzmanības atslēgšanas no braukšanas procesa, lai nodarbotos ar kādām blakuslietām.
Es vispār kad uz kādiem svētkiem te tradicionāli pavairāk "pabraukāju", esmu šokā par TO, ka tiešām arvien vairāk neticības ir jāvelta nu jau gandrīz katram tam iespējamajam "priekšābraucējam"- jo reāli 2/3 izrādās pilnīgie lohi.Ujtuviņ sazin, kurā dsā viņus kāds tāds viņiemlīdzīgs lohs ir vispār "mācījis".
Lielā mērā jā, to gan arī var ieregulēt uz lielāku vai mazāku distanci un ziemā tā mazākā ir par maz. Otra lieta ziemā tas sensors diezgan ātri aizķep un saka "neko neredzu". Bet nu, katrā gadijumā tā sistēma vismaz parāda autopilotam ko inženieri ir sarēķinājuši kā drošu distanci, turklāt braukt ar adaptīvo ir krietni ērtāk - mazāk par ko iespringt un var vērot kas tur tālu priekšā notiek, attiecīgi kudi vairāk laika reaģēt uz situāciju ja tāda rodas.
Adaptīvā kruīzkontrole ir ļoti slidens pasākums jo stipri atkarīga no markas un modeļa. Padsmito gadu XC60 maksimālais attālums ir 100m un ziemā tas ir kritiski par maz. Līdzīgu distanci esmu novērojis arī tā paša perioda VW modeļiem. Tādi attālumi pie fakta ka tikai bremzēšanas ceļš uz sniega būs ap 50+ metriem nozīmē palielus riskus nepieredzējušam braucējam