Latvijā 34% iedzīvotāju atbalsta centienus attīstīt mākslīgo intelektu, aģentūrai LETA pavēstīja "Baltic International Bank" korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma datiem.
Tostarp aptaujā 27% respondentu atzinuši, ka drīzāk atbalsta centienus attīstīt mākslīgo intelektu, proti, mēģinājumus panākt, lai mašīnas varētu domāt tāpat kā cilvēks, un tām būtu saprātīgas būtnes apziņa, bet 7% respondenti norādījuši pilnībā atbalsta šādus centienus. Tajā pašā laikā pretēju viedokli pauduši 52% respondentu, tostarp 29% atzinuši, ka drīzāk neatbalsta šādus centienus, bet 23% norādījuši, ka pilnībā neatbalsta centienus attīstīt mākslīgo intelektu.
Raksturojot iedzīvotāju attieksmi pret robotu izmantošanu ikdienas dzīvē, atzinīgu novērtējumu pauduši 50% pētījuma dalībnieku, bet kritiski noskaņoti bijuši 35% aptaujāto. Savukārt, jautāti, vai viņi izvēlētos cilvēku vai robotu kā pārdevēju pie kases, absolūtais vairākums respondentu (89%) atbildējuši, ka dotu priekšroku cilvēkam, kamēr robotu-pārdevēju izvēlētos 6% iedzīvotāju.
Lapsa arī minēja - ja būtu jāpieņem lēmums par finanšu ieguldījumiem (piemēram, pensiju trešā līmeņa izveidi vai cita veida investīcijām), 78% aptaujāto atzinuši, ka viņi šādā situācijā vairāk uzticētos finanšu konsultantam-cilvēkam, bet 10% atzinuši, ka priekšroku dotu datorprogrammas sniegtam servisam.
Aptaujā iedzīvotājiem lūgts arī norādīt, cik lielā mērā viņu darbs ir saistīts ar tehnoloģijām, un 27% atbildējuši, ka viņu darbs ar tām ir saistīts lielā mērā, 37% atzīmējuši, ka ar tehnoloģijām darbā jāsaskaras samērā maz, bet 34% minējuši, ka darbā nav nepieciešams strādāt ar tehnoloģijām.
"Baltic International Bank Latvijas barometra" aptaujā 52% respondenti pauduši uzskatu, ka nākotnē roboti varēs aizstāt cilvēkus, kuri veic vienkāršu fizisku darbu un 49% minējuši, ka roboti varēs aizstāt iedzīvotājus, kuri veic sarežģītu fizisku darbu. Iedzīvotāji pauduši pārliecību, ka aizstājami būs arī apkalpojošajā sfērā strādājošie (22%) un cilvēki, kuri veic intelektuālu, radošu darbu (7%). Savukārt 18% pētījuma dalībnieku minējuši, ka roboti nevarēs aizstāt cilvēkus nevienā no minētajām jomām.
Neskatoties uz to, ka lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju pauduši kritisku attieksmi pret mākslīgā intelekta attīstību Latvijā, 53% tomēr atzinuši, ka tehnoloģiju attīstība varētu uzlabot cilvēku ikdienas dzīves kvalitāti turpmāko 50 gadu laikā. Aptaujātie izteikuši prognozes, ka tehnoloģiju attīstība varētu uzlabot valsts ekonomiskas stāvokli (34%), kā arī valsts, pašvaldības sniegtos pakalpojumus (22%), bet 16% norādījuši, ka tā varētu uzlabot ekoloģisko situāciju valstī. Taču 12% aptaujāto pauduši pārliecību, ka tehnoloģiju attīstība turpmāko 50 gadu laikā Latvijā nevarētu uzlabot neko no minētā.
"Robotizācija un arvien plašāka vismodernāko tehnoloģiju ienākšana cilvēku un sabiedrības ikdienā ir svarīga, taču ne pietiekami diskutēta tēma. "Baltic International Bank Latvijas barometra" jaunākā pētījuma rezultāti apliecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji pieņem tehnoloģisko progresu attīstību, apzinās, ka robotizācija uzlabos dzīves kvalitāti, un ir gatavi mācīties un pielāgoties mainīgajai pasaulei. Taču, no otras puses, jaunā robotizētā pasaule lielai daļai sabiedrības nemaz nepatīk, jo tajā var pietrūkt viņiem tik svarīgā cilvēciskā faktora, un viņus uztrauc un biedē mākslīgā intelekta rīcības neprognozējamība," teica "Baltic International Bank" Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Māris Puriņš.
"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
Vairāk nekā 50% tumsoņu Latvijas sabiedrībā
. 23% jau uz ludītiem velk. Tāpēc jau šī valsts tik lēni attīstās.
Nu ne visur tā attīstība ir tik gaidīta, piemēram, ne visi rokas plaukšķinot kā tu gaida pašbraucošās mašīnas. Bet nu par laimi, līdz tam vēl ļoti ilgi.