Cookie Consent by Free Privacy Policy Generator

Būtiski tehnoloģiski pavērsieni elektroauto industrijā – jau dažu gadu laikā 21

 

Foto: iAuto.lv

Elektrum | 9.septembris 2024 15:44

Tehnoloģiju inovācijas šobrīd piedzīvo nebijušu ātrumu: tas, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita gandrīz neiespējams, šodien ir ikdiena un vairs nevienu nepārsteidz. Arī elektroauto industrijas attīstība uzņem milzīgus apgriezienus – daudzi ražotāji iet uz to, lai 2035. gadā pilnībā pārtrauktu iekšdedzes dzinēju ražošanu.

Bet vai elektroauto spēs apmierināt visu braucēju prasības? Domāju, ka tas notiks daudz agrāk nekā pēc 10 gadiem. Ko tad varam gaidīt no elektroauto tuvākajā nākotnē?

Jau tuvākajā piecgadē

Pirmkārt, tā būs elektroauto bateriju iekšējā sprieguma attīstība. Šis process jau ir sācies un tikai vērsīsies plašumā. Tam būs liela nozīme uzlādes brīdī: proti, uzlādes jaudu nosaka mijiedarbība starp strāvu jeb uzlādes iekārtu un spriegumu jeb mašīnas bateriju. Šobrīd vairumam elektroauto ir 400 voltu bateriju sistēmas, taču pēdējā laikā sāk parādīties arī 800 voltu infrastruktūra, piemēram, tādiem modeļiem kā Porsche Taycan, Hyundai Ioniq 5 un Hyundai Ioniq 6, Kia EV6. Tas nozīmē, ka ar vājāku strāvu var panākt lielāku uzlādes jaudu no uzlādes iekārtām, kuras spēj mijiedarboties ar 800 voltu bateriju arhitektūru. Uzlādes infrastruktūras attīstītājiem tas ļautu nodrošināt vēl ērtāku un ātrāku lietotāju pieredzi, savukārt auto īpašniekiem būtu iespēja uzlādēt savus transportlīdzekļus par zemāku cenu.

Otrkārt, mainīsies elektroauto bateriju ķīmiskais sastāvs. Šobrīd 99% elektroauto darbina litija jona baterijas. Visizplatītākās ir niķeļa mangāna kobalta baterijas jeb NMC un litija dzelzs fosfāta baterijas jeb LFP. Ja man būtu jāizvēlas, es teiktu, ka LFP ir labāks risinājums: tās nesatur toksisko un videi kaitīgo kobaltu, kā arī ir daudz izturīgākas, ja situācija regulāri spiež biežāk uzlādēt un izlādēt bateriju. NMC baterijas veiksmīgāk darbojas 20–80% baterijas piepildījuma koridorā, kuru kā optimālu elektroauto darbībai iesaka vairums autoražotāju.

Taču ar litija jona baterijām ir viena problēma: tām vajadzīgs litijs, kura resursi nav neierobežoti un ir lokalizēti – litiju iegūst Čīlē, Austrālijā, Argentīnā, Ķīnā, nedaudz arī Skandināvijā. Minēto iemeslu dēļ šo tehnoloģiju īsti nevar uzskatīt par pilnībā ilgtspējīgu, jo dažas prognozes liecina, ka piegādes deficīts var iestāties jau 2025. gadā. Tāpēc auto industrija cītīgi meklē alternatīvas. Litijs ir sārmu metāls, ko varētu aizstāt ar citu sārmu metālu, kuru saraksts Mendeļejeva tabulā ir salīdzinoši īss. Visdaudzsološākais no tiem ir nātrijs. Tas ir salīdzinoši drošs, un, kas ir pats svarīgākais, tas ir sestais visizplatītākais metāls uz Zemes un ir brīvi pieejams (kā zināms, nātrija hlorīds ir sāls, ko lietojam uzturā). Šobrīd turpinās izpēte un eksperimenti, lai jau drīzumā litija jonu baterijas aizstātu ar nātrija jonu baterijām, iegūstot videi draudzīgākas un ražošanā izdevīgākas baterijas. Tiesa, pagaidām tās vēl nav tik enerģētiski ietilpīgas, taču domāju, ka arī šajā ziņā piedzīvosim progresu.

Treškārt, būtiski mainīsies uzlādes koncepcija. Attīstoties arvien jaudīgākām uzlādes iekārtām, elektroauto īpašnieki ir priecīgi – automašīnas uzlādēšanai nepieciešams pavisam īss laiks. Taču tikai tagad industrija sāk nopietni iedziļināties tajā, kā baterija šos jaudas lādiņus uzņem. Britu uzņēmums Breathe Technologies sadarbībā ar Volvo izstrādā pirmo elektrouzlādes protokolu jeb loģikas aprakstu, kā elektroauto saņem jaudu. Labāk izprotot baterijas “domu gājienu”, rastos iespēja vēl vairāk paātrināt un uzlabot uzlādes procesu un panākt garāku baterijas kalpošanas laiku, labāku izturību pret nolietojumu un zemāku cenu.

Pēc 10–20 gadiem

Skatoties mazliet tālākā nākotnē – vai, ņemot vērā, cik daudz auto industrija šobrīd investē elektroauto attīstībā, varam sagaidīt, ka elektroauto pārņems pasauli? Kaut arī pētījumi sniedz pretrunīgas ziņas, domāju, ka elektroauto pēc 10–20 gadiem būs viena no dominējošām globālajām tehnoloģijām, taču noteiktos apstākļos joprojām gana dzīvīgs būs arī iekšdedzes dzinēju tirgus. Ķīna aktīvi investē elektroauto attīstībā, kas nenoliedzami motivē konkurences pieaugumu Eiropā, jo, ja gribam sevi pasargāt no Ķīnas ietekmes, būsim spiesti pielāgoties un turēt tempu. Tomēr iekšdedzes dzinējam nevajadzētu pilnībā pazust no aprites. Gana daudzu lietotāju acīs tam ir neizmērojama praktiska un emocionāla vērtība. Jāņem vērā, ka arī iekšdedzes dzinēji pastāvīgi attīstās: nevar pat salīdzināt pirms 30 gadiem un šobrīd ražotu dzinēju, un tā ir tehnoloģija, kuru vēl var uzlabot, bet tas notiks ciešā saistībā ar elektroauto attīstību. Ja izdosies izstrādāt videi draudzīgas sintētiskas degvielas, kas ļaus samazināt oglekļa izmešu emisijas un apmierināt ilgtspējas prasības, viennozīmīgi arī degvielas dzinēji turpinās darbināt automašīnas.

Kā elektroauto tirgus attīstīsies Latvijā? Šobrīd tas strauji aug, un pēdējā laikā ikgadējā izaugsme bija ap 60%. Domāju, ka 10–20 gadu attīstības perspektīvā elektroauto loma būs atkarīga no konkurences cīņas auto ražotāju starpā, kā arī no otrreizējā tirgus izaugsmes. Jo vairāk lietotu elektroauto par zemākām cenām ieplūdīs mūsu tirgū no tādām ražotāju lielvalstīm kā Vācijas un Francijas, jo lielāka iespēja, ka izaugsme būs apmēram tikpat ātra kā pārējā pasaulē. Cena šobrīd nenoliedzami ir faktors, kas daudzus attur no jauna elektroauto iegādes, toties Latvijas sabiedrībai nav iebildumu pret lietotām automašīnām. Esmu diezgan pārliecināts, ka īstais elektroauto vilnis lēnām, bet neatlaidīgi veļas uz Latvijas pusi.

 
Visi komentāri
 
khe 9.septembris 2024 16:18
14 1 Atbildēt

te arī rodas lielākā problēma -  tehnoloģija strauji attīstās, līdz ar to šobrīd nopērkot, tavs auto jau ir "vecs" pēc dažiem gadiem...

Pieļauju, ka tādēļ arī stipri strauji krīt cenas lietotiem elektroauto - ja liekas, ka varbūt nedaudz jāpagaida un tad jau būs kaut kas stipri labaks (lielāka baterija, ātrāka uzlāde, lielāka efektivitāte, neaizmirstam arī dizainu un citas ekstras)

Ābols 10.septembris 2024 13:26
16 1 Atbildēt

Nu nezinu.. Varbūt procentizteiksmē ir pamanāms ir tas kritums, bet nu tā bāzes cena tiem tosteriem ir kudiš augstāka, ka pat pēc 5..8 gadiem lietots tosteris būs 1.5/2x dārgāks par ekvlialentas klases ICE auto.

Par 12..16 gadu vecumu(tādu vidējo LV auto parku) nerunāšu, lai arī protams, ka bundža būs vesala, tur lādē cik 'pareizi' gribi baterija būs tūū tūū un tādi būs šrota cenā...

 Jo autobūve visu ir speciali izveidojusi lai būtu maksimāli nerentabla un neizdevīga jaunu bateriju ielikšana, bet izdevīgaka būtu jauno modeļu iegāde, ar jauno bateriju

(tikmēr skaisti dzied pasaules glābšanas dziesmas.. skaisti dubultstandarti!)

Piem 2013/ 15 gada 'pirmās' teslu teslas var dabūt zem 10tūkstošiem🙈😂 Autiņam nav pat 10 gadi, bet otreizejā tirgū, cena vairs galigi nekāda... Rēcīgi....

Krotow 9.septembris 2024 16:41
4 2 Atbildēt

Būtiskākās elektroauto problēmas - pietiekami vieglu un lētu bateriju samērīgam nobraukumam no 1 uzlādes ziemā ar ieslēgtu salona apsildi (vai vasarā ar ieslēgtu kondicionieri), kas vienīgajam ģimenes auto būtu ap 400 km un iespēju auto uzlādēt ārpus mājas, negaidot pusstundu un ilgāk, tā arī īsti nav atrisinājuši. Mazākā cena, par ko pārdod auto, kas apmēram atbilst abiem augstāk minētajiem kritērijiem, atsit jebkādu velmi to pirkt. Kamēr te situācija neuzlabosies, nekas nemainīsies.

progress 9.septembris 2024 16:41
1 7 Atbildēt

Autobatereja jau peec uzrazjoshanas saak degradeeties, un lieto vai nelieto to elektrohlamu, taapat taa buus jaamaina par nesameeriigi lielaam izmaksaam. Bet mainja buus iespeejama tikai tajaa gadiijumaa, ja auto jau patvaljiigi nebuus nodedzis pirms mainjas terminja iestaashanaas briizja. Ja nodeg auto ar saimnieku un vinja gjimenes locekljiem, viss ir OK, bet ja aizdegshanaas deelj ciesh nevainiigu cilveeku iipashumi, no kaa tad prasiis atliidzinaat radushos skaadi?

Sergejs 10.septembris 2024 14:23
1 0 Atbildēt

"dažas prognozes liecina, ka piegādes deficīts var iestāties jau 2025. gadā."

 Te gan ir cita prognoze, kā arī cenas līkme pavisam ko citu saka:

tradingeconomics.com/commodity/lithium

Sergejs 10.septembris 2024 14:33
0 0 Atbildēt

Alternatīva litija baterijām, bāzēta uz visnotaļ plaši izplatītiem elementiem. Līdz reāliem panākumiem vēl tālu un var beigties ar neko, bet zināmu ticamību pasākumam piešķir The University of Queensland iesaiste:

graphenemg.com/graphene-prod...m-ion-battery/

ZZZZ 10.septembris 2024 18:39
0 0 Atbildēt

Te nu tā nākotne jau pienāca. S auto ar visu pat skaņu, un ko? Paši sevi mieriniet ar savām muļķībām 🙈 Pag vēl Bradyps ar urļiku muļķībām atnāks pakomentēt.

Sviesc 11.septembris 2024 13:20
2 0 Atbildēt

Tas pats, kad priekš veģetāriešiem ražo sojas kotleti ar gaļas garšu. 😂

ZZZZ 12.septembris 2024 8:09
0 0 Atbildēt

Sviesc nāk pa aizmugurējo trūbu ārā, kad tiem P un C nodilst 4.5 silumīns no cilindriem pēc ciktur 100K km 🙈

Bradypus 18.septembris 2024 17:30
0 0 Atbildēt

Viens tavs sektas biedrs teica, ka parastajā auto bērniem no trokšņa esot trauma. Vajagot elektro dēļ klusuma. Aizejiet izkaujieties, būs interesantāk.

Janka777 12.septembris 2024 2:20
0 0 Atbildēt

Ja kāds apgalvo, ka nātrijs ir nākotne, jo drošāks par litiju, ieteiktu iemest ūdenī un paskatīties, kas notiek.

Kas vispār lobē šos stulbos reklāmas rakstus?

ZZZZ 12.septembris 2024 7:58
1 0 Atbildēt

Iedzer beņdžu tev paliks labāk, žēl tur vairs svinu nepievieno 🙈 Varētu pastāstīt, kā jaunībā prakses laikā, no vārstiem sakrājām nātriju un motoru rem cehā, pusdienas laikā iemetām ūdens spainī 👍 Tas tik bija firworks 😜 bet nu nekas nenodega, lai gan eļļa un lupatas tur bija pa pillo..

mnde 12.septembris 2024 9:11
0 0 Atbildēt

iemet ūdenī vienāda svara nātrija, litija un kālija gabaliņus. 

Atbildi redzēsi pats

Krotow 16.septembris 2024 17:06
0 0 Atbildēt

Kalcijs un cēzijs iet gaisā vēl jautrāk.

ZZZZ 12.septembris 2024 9:15
1 0 Atbildēt

mnde vēl irA fosfors. Nevajag mest pat ūdenī...Iebāz tak vienreiz viņu sev, kabatā.

mnde 12.septembris 2024 9:50
0 0 Atbildēt

par Latvijas baterijauto % pieaugumu jāsaka tā - ja vienā gadā pārdeva veselas 100 mašīnas, bet nākamajā gadā graujošu skaitli - 200, tad pieaugums ir nevis nieka 60%, bet visi 100%!

ZZZZ 12.septembris 2024 10:30
0 0 Atbildēt

mnde kāpēc, nu kāpēc iAu naftas izstrādājumiem cenas sāk šķobīties? Nē nu EV toč toč tur nav vainīgi. Viņi brauc pa sbiedriskā troleja joslām. Tikmer būs šhitā iĀ 

jauns.lv/raksts/zinas/...mes-uzlabosana

mnde 12.septembris 2024 11:11
1 0 Atbildēt

te jau veicais stāsts - nav jau tajā centrā alternatīvu kur nolikt to auto. Risinājums kā vienmēr - celt cenas vai turienes iedzīvotājiem apgrūtināt auto izmantošanu. Rezultātā tie, kuri var atļauties nopirkt vai īrēt dzīvokli centrā, proti, tiem parasti arī ir auto, var sākt pārskatīt savu vēlmi tur dzīvot un centrs izmirs vēl vairāk...

Tas pats, kas, ja gribās samazināt auto skaitu un plūsmu centrā, tad ir jāveido reālas centra apbraucamās maģistrāles un centrs atbrīvosies no mašīnām būtiski, jo tie velohipsteri nesaprot, ka, ja nonākt no vienas Daugavas puses uz otru var ātrāk kā caur centru, tie izmantos ātrāko maršrutu. Bet tas ir dārgi, tāpēc, visādas pilsētas (atseviškiem) cilvēkiem ievieš aizliegumus un ierobežojumus, proti nevis rada risinājumus cēloņiem, un atrisina problēmu, bet apgrūtina pārējiem cilvēkiem dzīvi.

Tam jau vēl ir apakšproblēma - tikai hipsters, kam pieder NL zagts vellapēds, Airbook un jedas, kurš īrē matrača vietu kādā centra skvotā, nesaprot, ka mainīt dzīvesvietu tuvāk darbām var nebūt tik vienkārši. Bazūnē, ka visu var īrēt, piemirstot, ka kādam tas dzīvoklis pieder, bet pēc laika sdākot kaukt, ka dzīvokļu īpašnieki baigi pelna uz sava īpašuma, liedzot hipsterim iespēju tikt pie lēta skvota...

Krotow 16.septembris 2024 17:10
1 0 Atbildēt

Vecais stāsts par neuzbūvēto Daugavas Ziemeļu šķērsojumu. Kas praktiski aizvāktu no Rīgas centra trafiku no Jūrmalas puses, Imantas, Zolitūdes, Iļģuciema un Bolderājas. Jo šiem visiem cauri centram jābrauc piespiedu kārtā. Braukt uz Dienvidu tiltu ir vēl korķīgāk vai vispār jātaisa vairāku desmitu km līkums.

mnde 12.septembris 2024 11:14
1 0 Atbildēt

P.S.

piemēram, par tranzītplūsmu Viļņā un Rīgā.

Rīgā pār Daugavu ir 4 autotransportam paredzēti tilti. Tikai viens no tiem neiet caur centru, pie kam pārdaugavas pusē izvēlēties to tiltu ir ļoti jāgrib - nav normālu maģistrālo ielu piekļuvei tam, tas ir izdevīgs Ķekavas virzienā dzīvojošajiem ārpilsētniekiem.

Viļņā pār Neri, savukārt, ir 9 auto kustībai paredzētie tilti un veseli 6 no tiem nav pilsētas centrā. Attiecība teju graujoša 6 no 9 ārpus centra pret 1 no 4 ārpus centra...

Kanibaals 16.septembris 2024 21:21
0 0 Atbildēt

>Ja man būtu jāizvēlas, es teiktu, ka LFP ir labāks risinājums

Kurš ir tas es?

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Ford vēlreiz pārtrauks elektriskā F-150 Lightning ražošanu

ASV autobūves uzņēmums Ford šogad jau otro reizi uz laiku apturēs elektriskā pikapa F-150 Lightning ražošanu. Iemesls tāds pats kā pirmoreiz – nepietiekams pieprasījums. Lasīt vairāk

 

Zināmi 32 auto modeļi, kas sacentīsies par “Latvijas Gada auto 2025” titulu (+ FOTO)

31. oktobrī noslēdzās dalībnieku pieteikšana konkursā “Latvijas Gada auto 2025”. Līdz ar to sāksies konkursa lielais testa brauciens, kura laikā žūrija tos vērtēs, lai noteiktu labāko – fināla septītnieku. Lasīt vairāk

 

Sniedzamība līdz 716 km: Audi ar jauniem elektriskā A6 e-tron variantiem (+ FOTO) 9

Audi elektrisko modeļu piedāvājumam pievienojas divi jauni A6 e-tron varianti, kas nodrošinās sniedzamību līdz pat 716 kilometriem. Lasīt vairāk

 

AizliegtaisPaņēmiens: eksperiments - braukšana ar atļauto ātrumu (+ VIDEO) 99

Reaģējot uz traģiskajām vasaras avārijām, satiksmes ministrs Kaspars Briškens paziņoja, ka Latvijā esot ‘’ātruma pandēmija’’ un rosināja noteikt naudas sodu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu jau no pirmā kilometra stundā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti