Kā „Carrera” un „Jimny”...(+foto) 13

„Džimnijs” ir interesants, praktisks, mīļš. Vairumā sadzīves situāciju pilnīgi pietiekams. Tad kāpēc tā gribas „Porsche”?

... jeb pasaulē vienīgā pret vienu no bara

Divas nedēļas, divi pavisam jauni „Sony” fotoaparātu modeļi. Vispirms manu vējakas kabatu lepni staipīja pasaulē pirmā un pagaidām vienīgā masu produkcijas ražotāja kompaktkamera ar „pilna kadra” sensoru. Cena ap Ls 2000. Tad dārgums aizbrauca pie lietuviešu kolēģiem, un krekla krūšu kabatiņā paslēpās pašlaik „niknākā” no miniatūrajām, tā vien gribas uzrakstīt – rotaļlietām. Kas nav taisnība. Šā vai tā – cena Ls 160 ir pirmais iemesls virsrakstā liktajai paralēlei ar autopasauli. Arī tur pirmais ir reizes 12 dārgāks. Un arī tur dārgākais ne visu spēj labāk kā lētais.

Tikai mazulis ir patiešām nejūtams un netraucējošs ikdienas kustībā. Aiz piekabinātās cilpiņas no paslēptuves izrauts, tas acumirklī ir gatavs digitālām piezīmēm, kuras labos gaismas apstākļos iznāk pat gluži derīgas drukai (līdz pat A3 formātam). Vakara krēslā sīkais, protams, „gurst”, jūtību pat virs 600 ISO gan uzgriež, taču krāsas kļūst blāvas un pelēcīgas, manāmi „trokšņi” nepieļauj vēlāku graizīšanu datorā. Mazais sensors. Un tie 18 megapikseļi dziesmu dzied vien saulītē. Krēslā pļerkst...

Bet – Ilmeņa ielas ceļazīmes avīzes lapai ir bildētas ar WX 200. Man bija arī pilna kadra bilde no RX1, bet tā, lai gan drusku labāk detalizēta, protams, bija ar pārāk tālu otro plānu, kurš šoreiz man svarīgs. Mazuļa digitālais „zūms” šajā gadījumā pieveica RX dārgo nemaināma fokusa attāluma optiku kā „džimnijs” uzvarētu „porši” krosa trasē. Ar WX (10x optisks „zūms”) var no 30 metru attāluma salasāmi nobildēt kaimiņmājas numura zīmi. Ar RX nevar. No 24 miljoniem gigantisko un dārgo pikseļu datorā izgriezts viducītis iznāk netīrāks kā mazulim...

Dižsensors ir RX iespēju pamats. Un cenas puse. Apmēram. Pazīstamais hokeja un rallija fotografs Raimonds Volonts, kurš RX1 lieto jau mēnesi, gan saka, ka faktiski korpuss ar visām digitālajām uzpariktēm, sensoru ieskaitot, ta tiekot dots par velti... Jā, jā. Par baltu velti. Jo Carl Zeiss 35 mm objektīvs nezīmējot ne par matu sliktāk kā līdzīgi pasaulslaveni „Leica” stikli, kuru cena (objektīvs vien!!!) ir ap 2500 Ls. Par sensoru, tomēr. „Pilns kadrs” – tas ir vecās labās 24x36 mm filmas izmērs. Visos plaša patēriņa „ziepju traukos”, arī izskatā nopietnām spoguļkamerām līdzīgajos „superzūmos” ir reizes 30 mazāki gaismu uztverošie elementi. Un katrs pikselis mazajā sensorā ir vien pāris kvadratmikronu liels. Pilna kadra kamerās – vairāk nekā 60 mikroni. Un maksājot šāds sensors reizes 500 dārgāk nekā mazie, jo neviens punktiņš nedrīkst būt bojāts, kas rada lielu brāķa atbirumu.

Ko tas dod? Pirmajā vakarā, RX mājās pārnesis, protams nevarēju mierā nosēdēt. Nobildēju bez jebkādas apildus gaismošanas istabā uz galdiņa noliktu augļu grozu. Uzliku provi uz datora ekrāna, saucu sievu – nāc paskaties brīnumu! Nevarot. Svarīgs seriālmoments. Ņēmu un bildi izdrukāju. Mēmi brīnumi. Īsts 3D. Ābola virsmu, protams, būtu uzzīmējis arī WX. Taču šis rīks ielien visās ēnainajās atstarpītēs starp augļiem, uzdzirkstī televizora atspulgu kivi spalviņās... Mākslu sabojāja vien zils defektiņš apelsīna mizā, kuru ar aci pamanījis nebiju.

Es fotografēju sarkanu puķi pretgaismā uz palodzes. Ar vienu, vēlāk otru aparātu. WX bildīte, kura bez sparingpartnera saņemtu vērtējumu ap seši no desmit, faktiski ir „krutka”. Kāposti. Zaļais nav zaļš, bet dubļi. Sarkanais ciešami tīrs tikai lielā laukumā, bet pumpuros pazudis. RX kadrs staro un sirdi priecē. Ja vēl ar asuma dziļumu (tagad modīgi saka – bokē) paspēlējamies...

Jūras krastā šodien fantastiskas debesis. Mākoņu strēles kā reaktīvas lidmašīnas uzkultas putas. Ar WX no tām paliek pāri tikai balts pleķis apšaubāmā zilumā. RX dabas mikserim šķiet pat iekabina...

Bet – mazais ir universāls, sasniedzams. RX, protams, būtu fantastisks kalnos vai blīvā pilsētā. Barselonā pie Gaudi, piemēram. Raimons saka, ka viņa senajai mīlestībai – ielu (kādreiz teica – žanra) foto – neko labāku laikam atrast pašlaik nevarot. Šo nav jāceļ pie acs kā „spoguleni”, slēdzis gandrīz nedzirdami kluss, neviens pat nezina, ka jau iemūžināts. Milzīgā rezolūcijas rezerve dod plašas vēlākas apstrādes iespējas.

Trūkumi? Salā ātri „sēžas” batereja. Un autonoma lādētāja nav . Starp citu – arī mazajam WX tā pati vaina. Jābāž bikšu ķešā atsildīt.

Verdikts? Tikai nesaki, ka tu negribi „Porsche”. Neticēšu.

RX1

WX200