Neveselīga pārtika, ilgstoša atrašanās sēdus un stress darba vietā veicina Eiropas iedzīvotāju svara problēmas.
Pēdējo divdesmit gadu laikā cilvēku ar lieko svaru skaits ir dubultojies.Šim riskam īpaši ir pakļauti kravas automašīnu autovadītāji.
Šā iemesla dēļ Volvo Trucks iekļauj savā autovadītāju attīstības programmā uztura un veselības jautājumus un akcentē, ka tie ietekmē gan personīgās dzīves kvalitāti, gan autovadītāja profesionālās spējas. „Mēs sniedzam autovadītājiem padomus un ieteikumus par veselīgāku dzīvesveidu,” saka Lusjens van Zullens (Lucien van Zullen), Volvo Trucks autovadītāju instruktors.
„Tas nav nekas sarežģīts, mēs vienkārši pastāstām autovadītājiem, kā viņi var izvēlēties veselīgāku pārtiku un dzīvot veselīgāk. Ēdiet brokastis, brauciet uz darbu ar velosipēdu un centieties lietot uzturā vairāk dārzeņu. Mēs arī iesakām vingrinājumus, ko var izpildīt kravas automašīnas kabīnē. Liela nozīme ir mazām detaļām.” Mācību laikā dalībnieki uzzina, kā dažādi pārtikas veidi ietekmē ne tikai viņu fizisko stāvokli, bet arī garastāvokli un koncentrēšanās spējas.
Vidējais kravas automašīnu autovadītāju ķermeņa masas indekss Eiropā ir 28, kas ir tikai divus punktus zem oficiāli atzītās liekā svara robežas. Šādi dati tika iegūti Volvo Trucks veiktajā aptaujā, kurā tika aptaujāti 2300 Eiropas kravas automašīnu autovadītāji.
Kāpēc tad kravas automašīnu autovadītāju veselības līmenis ir tik zems? 2009. gadā Inge van Bogerijena (Inge Van Bogerijen) no Utrehtas universitātes Sporta un veselības institūta veica pētījumu par šo jautājumu un prezentēja savus secinājumus īpašā darbā. Viņa secināja, ka kravas automašīnu autovadītāji strādā ļoti specifiskā un unikālā vidē – gan fiziski, gan sociāli. „Darba vide, esot ceļā, neļauj autovadītājiem piekopt veselīgāku dzīvesveidu. Savā pētījumā atklāju, ka daudzi autovadītāji labprāt piekoptu veselīgākus paradumus, taču praktiski viņiem nav tādu iespēju,” saka Inge van Bogerijena.
Galvenais neveselīguma iemesls šķietami ir ēdiens ar augstu tauku saturu, kas ir nopērkams atpūtas vietās, apvienojumā ar darbu sēdus un hronisko laika trūkumu garo darba dienu dēļ. „Ceļmalas ēstuvēs ir pieejama arī veselīgāka pārtika, taču tā bieži ir daudz dārgāka. Autovadītāji nevēlas vai dažos gadījumos vienkārši nespēj maksāt tik daudz,” saka Inge vai Bogerijena. „Turklāt kravas automašīnu atpūtas vietās nav padomāts par vingrinājumiem un izkustēšanos. Tajās visbiežāk nav trenažieru zāļu, un tās ir tik šauras, ka vingrinājumu veikšanai nepietiek vietas.”
Tomēr rūpes par savu veselību nav tikai pašu autovadītāju pienākums – daudz ko var darīt arī darba devēji. Nīderlandes autopārvadājumu uzņēmums „Nijhof-Wassink” ir viens no uzņēmumiem, kas ir sapratuši preventīvu veselības nodrošināšanas pasākumu nozīmi. Uzņēmums ļauj saviem darbiniekiem piedalīties programmā, kas koncentrējas uz veselīgāku dzīvesveidu, un tas viņiem savukārt dod veselīgākus darbiniekus. „Ja autovadītājs ir vesels un aktīvs, tas ir abpusēji izdevīgi. Vienlaikus mēs varam arī samazināt izmaksas,” skaidro Joge Nijhofs (Jogé Nijhof), „Nijhof-Wassink” īpašnieks. „Mēs esam ieguvēji, jo mūsu darbinieki retāk izmanto slimības lapas. Viena darbinieka slimības diena izmaksā daudz, un par tādu pašu summu var nodrošināt diezgan daudz mācību. Ja darbinieki ir apmierināti, viss notiek raitāk. Tas ir tik vienkārši.”
Secinājums ir tāds, ka autopārvadājumu uzņēmumi ir ieinteresēti, lai viņu autovadītāji justos labi. „Veseli darbinieki ir mazāk noguruši, viņiem ir lielāka vēlme strādāt, un viņi ir labāk mobilizēti darbam,” saka Lusjens. „Investīcijas savos darbiniekos ir ilgtermiņā izdevīgs solis, jo papildus drošiem transportlīdzekļiem ir svarīgi arī droši autovadītāji.”
