Līdz ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem OCTA likumā, precizēta arī kārtība, kādā apdrošināšanas sabiedrībās iesniedzama informācija par ceļu satiksmes negadījumu.
Konkrētu termiņu noteikšana veicinās ātrāku un kvalitatīvāku situācijas izpēti, līdz ar to arī lēmumu pieņemšanu, atlīdzību izmaksu, kā arī uzlabos sniegto pakalpojumu kvalitāti.
„Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka auto īpašniekiem informācija par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem bija jāsniedz „nekavējoties, tiklīdz tas iespējams”. Tomēr cilvēku izpratne par terminu „tiklīdz tas iespējams” ir ļoti atšķirīga. Vieniem tās ir dažas dienas, citiem – mēnesis vai vairāk, bet vēl citi to apzināti izmantoja, lai nesniegtu informāciju par CSNg apstākļiem. Jaunā kārtība šādas domstarpības novērsīs. Tāpēc vēršam auto vadītāju un īpašnieku uzmanību, lai viņi vieglprātīgi neattiektos pret likumā noteiktajiem dokumentu iesniegšanas termiņiem. Gadījumā, ja informācija par CSNg netiks sniegta noteiktā termiņā, apdrošināšanas sabiedrībām tāpat kā iepriekš būs tiesības vērsties ar regresa prasību pret vainīgo pusi”, informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
OCTA likums paredz, ka turpmāk ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām informācija apdrošināšanas sabiedrībām pēc pieprasījuma ir iesniedzama 5 dienu laikā. Savukārt CSNg izraisītājam 10 dienu laikā no negadījuma dienas jāiesniedz apdrošinātājam Saskaņotais paziņojums.
„Nekonkrēti definēts laika posms radīja daudz sarežģījumus gan apdrošināšanas sabiedrībām ar negadījuma apstākļu izpēti, līdz ar to arī ar lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, gan auto īpašniekiem ar atlīdzību saņemšanu. Nereti bija gadījumi, kad negadījuma apstākļi, kā arī informācija Saskaņotajā paziņojumā bija norādīta neprecīzi, līdz ar ko bija grūti noteikt atbildīgo par zaudējumu nodarīšanu, un, ja laikus vēl netika iesniegta informācija no abām negadījumā iesaistītajām pusēm, lēmuma pieņemšana varēja ieilgt. Ņemot vērā, ka šobrīd lielākā daļa CSNg tiek fiksēti, izmantojot Saskaņoto paziņojumu, konkrēts tā iesniegšanas termiņš ir svarīgs faktors gan cietušajiem, gan arī apdrošinātājiem,” skaidro Juris Stengrevics.
Kārtība, kādā apdrošināšanas sabiedrībām sniedzama informācija par CSNg apstākļiem, attiecas arī uz CSNg, kuri notikuši ārpus Latvijas. Gadījumā, ja Latvijas iedzīvotājs ar Latvijā reģistrētu transportlīdzekli ir devies uz ārvalstīm darba darīšanās vai atpūtas braucienā, bet ir iekļuvis CSNg, autovadītājam tāpat ir jāiesniedz savam apdrošinātājam Saskaņotais paziņojums, kurš aizpildīts negadījuma vietā, kā arī jāinformē apdrošinātājs par negadījuma apstākļiem un jāsniedz papildus informācija, ja apdrošinātājs to pieprasa.
Izņemot par SP un pieprasījumu, - nekas nav precizēts! Kā var tik aplam dzīvot un gatavot likuma grozījumus, likt citiem stresā raustīties līdzi, un neko nepateikt? Tā ir apdrošinātāju māksla tikt pie citu naudas!