Viena gada un desmit mēnešu ilgs cietumsods un 30 tūkstošu eiro liela morālā kompensācija zēnam, kurš pēc avārijas kļuvis par invalīdu uz mūžu.
Tādu Rīgas apgabaltiesas spriedumu apelācijas instancē šodien noklausījās bijušais augsta ranga policists Aleksejs Roščins. Viņa tiesāšana par skolnieka notriekšanu uz gājēju pārejas Saulkrastos ilgst jau piecus gadus, par ko esam stāstījuši iepriekšējos sižetos.
Vai tas nav apsmiekls, ne sods? Par zēna veselīgā mūža iznīcināšanu...
Tava apsēstība ar vēlmi sodīt jau sen ir skaidra, bet iespējams, ka tev paliks vieglāk, ja sapratīsi, ka patiesais sods ir daudz lielāks. "Augsta ranga policists" nozīmē, ka cilvēks patiesībā neko citu nemāk, bet kriminālsods nozīmē, ka tas ments ne vien par mentu, bet pat par apsargu strādāt nekad mūžā vairs nevarēs - būs kārtējais sabiedrībai uzturamais bomzis.
Par sodāmības sekām esmu informēts, piekrītu. Tomēr iedomājies kādas ģimenes teju vai traģēdiju... Ko nevar slāpēt simbolisks cietumsods. Ja tas būtu tavs bērns, pats kā vecāks vainīgajam laikam roku paspiestu, ka uzbrauca bērnam uz gājēju pārejas?
Un kā nesimbolisks sods to slāpēs labāk? Gluži vienkārši neesi izaudzis no bērnišķīgā Grāfa Monte Kristo vai viduslaiku asinsnaida atriebības līmeņa. Atriebība nerisina NEKO. Diemžēl neesi tāds viens - sabiedrība ir pilna ar tev līdzīgiem, kas vēlas, lai notiek noziegumi un pēc tam kādu var sodīt. Kas pieaugsi - sapratīsi, ka daudz svarīgāk ir domāt par to, kā šādus notikumus nepieļaut.
Draugs, tev ar derētu ar mēslu dakšām uzraut - ne jau par sodu te runa, bet par nabaga bērnu, kurš nekad savā dzīvē vairs nebūs tāds, kā bija/. 30 tk ir niecīga summa, ko policists vēl apstrīdēs un ģimenei, iespējams, tiks vēl mazāk. Bet,m cik tagad maksā medicīna?, cik rehabilitācija uc lietas? Ieej kādreiz ziedot.lv, paskaties, cik cilvēki lūdz un kādas summas, aizdomājies (un noziedo), tad varbūt domāsi savādāk
Par ko? Par to, ka neuzskatu atriebību par risinājumu? Vai to, ka nav nozīmes lēmumā 30k aizstāt ar 300k vai kaut 3 miljoniem, ja tie tāpat netiks saņemti - pielemtais sods vainīgajam ir faktiska jebkādas maksātspējas atņemšana uz mūžu, padarot to par vēl vienu sabiedrības uzturamo, nevis atbalstu cietušajam bērnam. Pavisam cits jautājums - ja sakaru dēļ apstrīdēs un paliks nesodīts.
Ar mēslu dakšām nevajag. Vajag sakārtot apdirsinātājus tā, lai viņi nežņaudzas, bet maksā - tagad tikai gaida, lai novilcinātu laiku. Lai maksā, kas cietušajam vajadzīgs, un paši piedzen no vainīgā.
Ne vienmēr. Pirmārt, ja tu būtu apdirsinātāja vietā, arī negribētu uzreiz maksāt tikai tāpēc, ka kāds uzskata, ka viņam pienākas TIK, pat ja tev tas piķis būtu, vai ne? Otrkārt, problēma jau ir tā, ka nemaz tā īsti nav iespējams to morālo ciešanu apjomu pēc kaut kādas vienotas formulas vai metodikas noteikt - to var tikai tiesa, izvērtējot visus iespējamos faktorus, blakusapstākļus utt. Līdz ar to, šīs morālo ciešanu jeb nemateriālo zaudējumu lietas arī tik ilgi velkas. Te jau būtu vairāk jādomā par tiesu sistēmas uzlabošanu šajā ziņā.
No otras puses, cik zinu, Vācijā morālās kompensācijas OCTA jeb civiltiesiskā apdrošināšana nemaksā vispār. Toties Īrijā par šādu gadījumu cietušais saņemtu pat miljonus.
Protams, ka jāstrādā pie tā, lai tādi gadījumi nenotiktu. Protams, ka tur ir sava daļa auto instruktoru, sabiedrības, pašvaldības vaina. Var uzlabot infrastruktūru, labāk audzināt bērnus, nopietnāk apmācīt šoferus utt.
Bet ir konkrēta situācija - ko darīt? Nu gadījās, sorry, ka esi tagad kroplis, es tā negribēju un viss? Tad jau krimināllikums vnk jāatceļ, jo sodīt taču ir nepareizi!
Ir konkrēta rīcība, kas izsauc sekas. Ja rīcībai nav sekas, vai tās ir maznozīmīgas, tad kā Tu novērsīsi to rīcību?
Piemēram, es nozogu 100k, bet man tiesa uzliek 10k sodu. Stāsta morāle? Zagšana ir peļņu nesošs bizness. Es dzērumā ar auto notriecu gājēju, man uz gadu atņem tiesības. Secinājums - nav jāsatraucas par to, kā tikšu mājās, jo dzert un braukt principā drīkst.
Parasti jau notriektie paši izlec priekšā mašīnai, kad vairs nav iespējams nobremzēt. Katram vecākam ir stingri jāaudzina savas atvases, lai netaisa pašnāvības uz ceļa. Pašam arī ir bijis, kad cilvēki - pašnāvnieki cenšas pakļūt zem riteniem. Neskatoties skrien pāri ceļam.