Grozījumiem pastiprināt atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē ir jābūt pamatotiem ar faktiem un datiem nevis saukļiem, akcentē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Politiķa ieraksts "facebook.com" publicēts pēc satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) izteikumiem pēc Juridiskās komisijas lēmuma neatbalstīt Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu.
"Juridiskā komisija atbalsta pasākumus Ceļu satiksmes drošības veicināšanai un ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai, tomēr uzskata, ka ierosinājumiem grozīt atsevišķus likuma pantus un pastiprināt atbildību par pārkāpumiem ir jābūt pamatotiem ar faktiem un datiem, nevis vispārīgu rakstura informāciju un saukļiem, kuriem nav tiešas saiknes ar iesniegtajiem priekšlikumiem," akcentē Judins.
Komisijas vadītājs skaidro, ka Juridiskā komisija, izskatot priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes likumā (CSL), neatbalstīja satiksmes ministra ierosinājumu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 6 līdz 10 km/h paredzēt naudas sodu.
Šo priekšlikumu SM pārstāvji pamatoja ar lielo bojāgājušo skaitu uz ceļiem, 18 valstīs veikto pētījumu, kurā tika konstatēts, ka vairāki transportlīdzekļa vadītāji pārkāpj ātruma ierobežojumus. Tāpat SM pārstāvji savā skaidrojumā esot pieminējuši pat Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos, atzīmē "Jaunās vienotības" politiķis.
Judins norāda, ka komisijas sēdē priekšlikuma iesniedzēji tika aicināti sniegt informāciju par to, kā ātruma pārsniegšana 6-10 km/h robežās ietekmē ceļu satiksmes drošību, cik bieži šādi pārkāpumi kļūst par iemesliem ceļusatiksmes negadījumiem, tajā skaitā, tādiem, kuros iet bojā vai ir ievainoti cilvēki.
"Priekšlikuma iesniedzēji šādu informāciju nesniedza," atzīmēja Judins.
SM pārstāvji atkārtoti norādījuši, ka Latvijā ir liels bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos un ka liels ātrums rada lielu risku. Juridiskā komisija deputāti to neapšauba, tomēr uzskatīja, ka šī informācija nesatur faktus, kas apstiprinātu nepieciešamību veikt ministrijas piedāvātos grozījumus.
Judins norāda, ka, nesaņemot informāciju no SM pārstāvjiem, kas attiecās uz iesniegto priekšlikumu, Juridiskā komisija lūdza Valsts policiju (VP) sniegt statistikas datus par ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu un to korelāciju ar ātruma pārsniegšanu. Atbilstoši VP datiem, ātruma pārsniegšana 2023.gadā ir konstatēta 10% gadījumos, 2022.gadā - 8%.
"Turpinot diskusiju, aicinājām SM apkopot un analizēt pieejamo informāciju (tiesas spriedumi, prokuroru priekšraksti par sodu, Sodu reģistra datus) par citu ceļu satiksmes negadījumu saikni ar ātruma pārsniegšanu," mudina Juridiskās komisijas vadītājs.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Briškens kritizējis Juridiskās komisijas lēmumu pagaidām neatbalstīt SM priekšlikumu piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par atļautā ātruma pārkāpšanu no 6-10 km/h.
Briškens ierakstā tviterī norādījis, ka SM priekšlikums bija piemērot brīdinājumu par atļautā ātruma pārkāpšanu līdz pieciem km/h, savukārt no sešiem līdz desmit km/h pārsniegšanu - sodu līdz desmit eiro.
"Es saprotu, ka neviena tehnoloģija nespēj perfekti izmērīt ātrumu un ka vienmēr būs robežgadījumi, kur kādu nepamatoti soda par desmit eiro. Bet šis ir kārtējais gadījums, kur valsts iestrēgst bezdarbībā, jo par svarīgāku uzskata perfektu, nevis vismaz strādājošu un reālu risinājumu," papildina Briškens.
Viņš norāda, ka nevis obligāti soda lielums, bet gan biežums izmaina vadītāju uzvedību uz ceļa, papildinot, ka bieži un mazi sodi ir kaitinoši, un tāpēc tie arī strādā.
"Mēs izglābtu 20 dzīvības gadā, ja vidējais ātrums uz ceļiem samazinātos par tikai diviem km/h. Politiķiem jāspēj pieņemt arī nepopulāri lēmumi, un patiesība ir šāda - ātruma pārsniegšana nogalina. Biežāki un bargāki sodi izglābj dzīvības," uzsver Briškens, paužot nožēlu, ka Juridiskā komisija tam neesot priekritusi.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka pat desmit kilometru stundā starpība varot būt dzīvības un nāves jautājums, piebilstot, ka jau pašlaik ir paredzēti līdzekļi, lai līdz 2025.gadam trīskāršotu vidējā ātruma radaru skaitu, kā arī to klātbūtne samazina ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaitu par veseliem 64%, un plašāka sodu piemērošana tikai uzlabotu šo statistiku.
"Aicinu komisiju atvērt septītās klases fizikas mācību grāmatu un novērtēt, cik ļoti divtonnīga ķermeņa kinētisko enerģiju ietekmē ātruma atšķirība," uzsver Briškens. Vienlaikus viņš atzīmē, ka situācija gadiem ilgi nav uzlabojusies, papildinot, ka nav laika juridiskam perfekcionismam.
Zirgam skaidrs, ka tie 10 eiro ir domāti kasei, jo lai gan sods mazs, bet to skaits, paredzami liels = pildās kase. un aboslūti skaidrs, ka ar šo tēmē vidējās zonas ietvaros, lai drusku noslauktu tos kas nevelkās (pēc laika vēl 80 km/h sagribēs...). Un nevajag aizmirst, ka brīdinājums līdz 10 km/h bija sava veida kompromiss radaru ieviešanai civilizētā veidā pēc vitronika ieviestā reketa ar pārnēsajamām kastēm...
A tu nepārkāp!
Un neopularizē nihilismu - pārkāpt nav normāli! Ievēro ātrumu un nebūs jāmaksā!
Tas nav izdevīgi - soda naudu plāns tiek iekļauts budžetā, ja visi pārstās pārkāpt ātrumu valsts bankrotēs
Un tu, varētu bik aizvērties un iet konkrēti ieskrieties ar savu ātruma propogandu. Tu jau te sāc kā SM un CSDD lohi, kas neko citu vairs nezin. Zb jau.
Te, tev, vairs nav sūda padumjie laiki, kur auto un riepas bija miskastes. Mūsdienās, normāli braucot, (uz atsevišķiem ceļiem, atbilstoši laikapstākļiem), var droši braukt gan +10, gan +20, bet šos mazos, kuri citiem īsti netraucē, grib čakarēt.
Pārsniegt ātrumu AIZLIEGTS! Zagt AIZLIEGTS!
Tu tak neiesi uz policiju sūdzēties ja es tev kādus simts eur nozagšu - nu sīkums taču, bet tu dēļ kaut kādiem 100 eur čakarēsi policiju un mani? Tu stulbs esi? Bez 100 eur mierīgi var dzīvot! Nu un ka AIZLIEGTS! Bišķiņ jau var no tevis nozagt! Nepatīk?
Nesalīdzini nesalīdzināmo. Zagt nozīmē atņemt citam ar varu/viltu, bet braukt samērīgi ātrāk, ar mūsdienu iespējām, būtu tikai normāli (ārpus apdzīvotām vietām). Tikai kādi te visā vaino ātruma pārsniegšanu par veseliem 10 km/h.
Pasaki atklāti - tu arī domā, ka visa tā vislielākā problēma ir ātrumā +10? Avārijas arī izraisa, lielākoties, tikai ātrums? Vai arī tomēr ir citas, daudz lielākas problēmas? Varbūt tev vienkārši gribas padirsties, jo likums IR likums, pat ja šajā gadījumā, tas ko te gribēja ieviest, ir tāds bišķi pastulbs?
Aizliegts braukt reibumā?
Nospļauties - nu tad šķiries no auto!
www.tvnet.lv/7918886/noska...uzrada-pretejo
Ko ātrāk? Ja autobāņa zonā (110-120) brauks ar nesodītiem +30, tas jau ir vairāk kā 2x ātrāk par pensionāra vai pavecāka smagā 70. Un tā ir nāvējoša ātrumu starpība.
Tev tika izskaidrota tavā interpretācijā vārdiņa AIZLIEGTS nozīme! Ja nepieleca tad iztulkošu! Vārdam AIZLIEGTS ir tikai viena nozīme un tā nav staipāma ka tāvs gunāriņš!
Ja tev ir pretenzijas pret kautkādu aizlieguma zīmi, tad tev ir visas tiesības vērsties pie ceļu uzturētāja ar argumentiem kāpēc 30 vietā pie skolām ir jāliek 70!
Nu, tu arī salīdzināji dzērājus pie stūres un +10. Bišķi tā kā "ku kū"... Tev ir arī normāli piemēri?
Tev uzdeva jautājumu vai arī tu uzskati, ka mazie +10 ir pie visa vainīgi? Atbilde tā arī nesekoja, jo tā neatbilst tavas galvas saturam.
Šobrīd, ir tikai viena retorika uz ko cenšas iziet - ātrums. Un ir loģiski, ka cilvēkiem tas sāk kaitināt, jo ir skaidri redzams, ka mēģina lāpīties ar idiotiskiem risinājumiem, nevis risināt problēmas saknē.
Visas citas problēmas, kas ir sāpīgākas - ignorējam, jo tās taču ir grūti atrisināt. Problēma ir infrastruktūrā? Viss taču ir labi - uzliksim 70 zīmi. Problēma ir alkānos pie barankas - uzliksim papildus radariņu, uj, kā uzlabosim drošību. Netīrīti ceļi un smagie/autobusi pa grāvjiem - pagaidīsim pavasari.
Turklāt, es un daudzi citi runājam par ārpus apdzīvotām vietām, nevis skolām, dzīvojamajām zonām un vispār apdzīvotām vietām. Tur nav ko skriet, piekrītu.
Bet tev tas kaut kā nepielec.
Atbildot par bāņa zonu - ja kāds pa bāņa zonu velkas ar 70, tad tādu tā kā būtu jāaptur un jānoskaidro, kas vainas.
Es neesmu pret sodiem (un policijas klātbūtni), tieši pretēji, bet tiem ir jābūt samērīgiem, nevis tā, ka es, 1x, droši apdzīšu 2 fūrijas un viss - ej kājām.
Stulbākais ir tas, ka problēmas netiek risinātas saknē, bet kārtējo reizi, uz lohu parasto rēķina, savukārt, ziņās var regulāri izlasīt, cik labi ar to sokas. Un tad, pēc laika atkal ir raksts par ātrumu. No visiem citiem prasa, bet paši, lietas labā, neko nedara. Nu, skaisti.