Baltijas valstis ir pilnībā gatavas pēc 14 dienām atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL elektroenerģijas tīkla un pieslēgties Eiropas vienotajam elektroenerģijas tīklam, piektdien žurnālistiem uzsvēra Baltijas valstu enerģētikas nozaru ministri.
Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) pauda, ka tikšanās laikā ministri pārrunājuši visu saistībā ar plānoto atslēgšanos no tā sauktā BRELL tīkla un sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas tīklu.
Viņš pauda pateicību Baltijas valstu elektrosistēmu operatoriem par lielo ieguldīto darbu un iekļaušanos laika grafikos.
"Šajā projektā ir ieguldīts liels darbs un šobrīd ir atlikuši vēl pēdējie metri," teica Melnis. Viņš norādīja, ka, gatavojoties šim projektam, Baltijas mērogā infrastruktūra stiprināta 1,6 miljardu eiro apmērā, attīstītas pārvades operatoru IT sistēmas, veikta cieša reģionālā sadarbība un koordinēta rīcība nacionālā līmenī, lai šo projektu sekmīgi realizētu līdz galam.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd nav konstatētas nekādas provokācijas no Krievijas, tomēr pauda gatavību arī scenārijiem B un C, "ja būs kādi iespējamie riski vai apdraudējumi".
Igaunijas klimata ministre Joko Alendere pauda, ka Baltijas valstis grib būt pilnībā brīvas no Krievijas.
"Vēlamies, lai elektroenerģija tiktu nosūtīta tikai starp partneriem, kuriem var pilnībā uzticēties," teica Alendere.
Viņa arī uzsvēra, ka Baltijas valstis ir pilnībā gatavas pārslēgšanos no viena tīkla otrā veikt tā, lai patērētāji to pat nepamanītu.
Igaunijas ministre uzsvēra, ka pēc pilnīgas pieslēgšanās Eiropas tīklam svarīgākais būs elektroenerģijas tīkla drošības sargāšana.
"Šis ir vēsturisks brīdis un sāks jaunu nodaļu Baltijas valstu sadarbības ziņā," teica Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, norādot, ka ir izskatīti un izanalizēti visi iespējamie scenāriji, un sabiedrība par pārslēgšanos pie Eiropas tīkla var neuztraukties.
Visi trīs ministri uzsvēra, ka elektrotīklu monitorings notiek visu laiku un iesaistītās puses ir gatavas arī iespējamām provokācijām.
"Mums ir arī modeļi, ko darīt, ja notiktu kāds incidents," uzsvēra Melnis. Arī Vaičūns teica, ka šobrīd nav nekādu liecību, ka kāds mēģinātu ietekmēt tīkla darbību un Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL tīkla.
Lietuvas ministrs gan piebilda, ka pastāv iespēja, ka var sākties kādas dezinformācijas kampaņas. "Mūsu atbilde uz to būs skaidra - mēs esam sagatavojušies un mūsu sistēma ir tik stabila kā nekad," teica Vaičūns.
Arī Alendere teica, ka iespējamie riski ir izvērtēti, un tie plānus par sinhronizāciju ar Eiropas tīklu nemaina. "Sinhronizācija ir vērsta uz to, lai mūsu sistēmas nevar ietekmēt Krievija," uzsvēra Alendere, piebilstot, ka iesaistītās puses ir gatavas visiem iespējamiem scenārijiem.
Tikšanās laikā arī pārrunāta tālākā valstu sadarbība, lai stiprinātu un uzturētu elektroenerģijas tīkla drošību. Visi trīs ministri uzsvēra, ka nākotnē prioritāte būs tīkla drošības stiprināšana. Turklāt, projektējot jaunus elektrotīklus, jādomā ne tikai par sargāšanu, bet arī par iespējām pēc iespējas ātrāk atjaunot infrastruktūras darbību iespējamo bojājumu gadījumā.
Tāpat ministri norādīja, ka sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīklu nevajadzētu īpaši ietekmēt elektroenerģijas cenas.
Alendere teica, ka elektroenerģijas cena, visticamāk, nedaudz nosvārstīsies saistībā ar atslēgšanos, bet kopumā tā situāciju elektroenerģijas tirgū neietekmēs. Viņa stāstīja, ka mājsaimniecībām tas varētu izmaksāt apmēram vienu eiro mēnesī.
Polijas Klimata un vides ministrijas valsts sekretārs Kšištofs Bolesta pauda, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu palielinās mūsu Eiropas daļas enerģētisko drošību. Viņš uzsvēra, ka nepārtraukta elektroenerģijas piegāde ir ļoti svarīga sabiedrības drošībai un ekonomikas funkcionēšanai. "Infrastruktūras noturība un aizsardzība nekad nav bijusi tik svarīga. Krievijas apzinātā elektrības tīkla iznīcināšana Ukrainā un tās hibrīdās darbības Baltijas jūras reģionā parāda, cik svarīga aizsardzībai ir pienācīgi nodrošināta elektroenerģijas sistēma," norādīja Bolesta.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji informēja, ka tikšanās laikā Baltijas valstu ministri savu apņemšanos īstenot pasākumus infrastruktūras un noturības stiprināšanā apliecināja, parakstot kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, kas saskaņota ar Polijas atbildīgo ministriju.
Kā norādīja KEM, veiktā analīze liecina, ka Baltijas valstīm ir pietiekama jauda un ārējie savienojumi, piemēram, "Estlink-1", "NordBalt", "LitPolink", lai sinhronizētos ar Eiropu, nepaļaujoties uz starpsavienojumu "EstLink-2". Pēdējos gados Baltijas sistēmai pamatā ir pieslēgtas saules un vēja elektrostacijas, nodrošinot ģenerācijas jaudu pieaugumu. Arī Baltijas valstīm ir pieejamas pietiekamas dispečējamās jaudas.
Ministrijā skaidrot, ka sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka. Šobrīd tuvojoties gaidāmajai sinhronizācijas datumam, nepatiesu informācijas klātesamība ir jūtamāka. KEM īpaši aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un nepakļauties emocionāli pielādētiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām.
Diskusijas laikā Baltijas enerģētikas nozares vadītāji uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības reģionā, kā arī ES līmenī kritiskās infrastruktūras noturības un aizsardzības paplašināšanā. Baltijas valstu ministri uzsvēra jautājuma steidzamību un norādīja, ka aicinās Eiropas Komisiju meklēt papildu ES finansējumu, lai nodrošinātu savlaicīgu un pietiekamu kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturības un aizsardzības paaugstināšanu.
KEM norāda, kad Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma būs sinhronizēta ar Eiropu, Baltijai jābūt gatavai aizsargāt savu kritisko infrastruktūru jebkurā laikā. Baltijas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir izstrādājuši visaptverošu paketi, kas ietver tūlītējus drošības pasākumus, kas nepieciešami, lai palielinātu kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturību un aizsardzību, un ieviešanai nepieciešamās investīcijas.
Jau ziņots, ka šogad no 8. līdz 9.februārim plānota Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka, un pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iepriekš skaidroja, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, akcentēja KEM. Baltijas pārvades sistēmas operatori veikuši būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Tostarp ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus KEM norādīja, ka elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, kā arī elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās.
Kamēr tu tici blēņām par politiski pareizu elektrību, ASV tankkuģi uzpilda Krievu gāzi Indijas ostās un ved uz Eiropu kā politiski pareizu (lasi dārgu) un nopelna!
Kamēr Latvijā nebūs pašpieteikama lētas elektrības ģenerācija, politiski viss būs pēcpusē!