Sagatavojiet auto ceļam: septiņas lietas, kurām jābūt bagāžniekā 12

Tuvojoties gada siltākajam laikam, daudzi dosies ar savu auto tuvākos vai tālākos izbraucienos gan Latvijā, gan ārpus tās.

Taču, pirms sēsties pie sava auto stūres, jāpārliecinās, ka tas ir gatavs šādam braucienam, jo saskaņā ar statistiku gada otrais un trešais ceturksnis (pavasaris un vasara) ir ražīgākie satiksmes negadījumu ziņā. Pērn siltajos mēnešos notika par 723 negadījumiem vairāk nekā ziemā un tajos bija par 40 % vairāk cietušo nekā aukstajā sezonā (2112 pret 1287 negadījumiem ar cietušajiem).[1] 

Tā kā neviens nav pasargāts no negadījumiem, ir jāpārbauda, vai automašīnā ir viss nepieciešamais “katram gadījumam”. Lielākais lietotu automašīnu tirgotājs Baltijas valstīs “Longo Group” ir apkopojis to priekšmetu sarakstu, kuriem jābūt automašīnas bagāžniekā (saskaņā ar likumu) un kurus ieteicams ņemt līdzi (pēc pieredzes).

1.  Aptieciņa. Saskaņā ar jaunāko likuma redakciju pirmās palīdzības aptieciņā ir jābūt:

·         vienreiz lietojamiem cimdiem iepakojumā – 2 pāriem

·         spraužamadatām – 4

·         šķērēm (10–14 cm) ar noapaļotiem galiem – 1

·         mākslīgās elpināšanas maskai ar vienvirziena gaisa vārstuli iepakojumā – 1

·         trīsstūrveida pārsējam (96 x 96 x 136 cm) iepakojumā – 2

·         leikoplastam (2–3 cm) spolē – 1

·         brūču plāksteriem (dažādu izmēru) sterilā iepakojumā – 15

·         tīklveida pārsējam Nr. 3 (40 cm) – 3

·         marles saitēm (4 x 0,1 m) sterilā iepakojumā – 4

·         marles saitēm (4 x 0,05 m) sterilā iepakojumā – 2

·         pārsienamajām paketēm sterilā iepakojumā – 2

·         marles komplektam (600 x 800 mm) sterilā iepakojumā – 1

·         marles kompresei (400 x 600 mm) sterilā iepakojumā – 1

·         marles kompresei (100 x 100 mm) sterilā iepakojumā – 5

·         folijas segai (viena puse metalizēta, otra – spilgtā krāsā) iepakojumā – 1

·         medicīnisko materiālu sarakstam valsts valodā – 1[2]

Papildus visu šo priekšmetu esamības pārbaudei ir lietderīgi atsvaidzināt savas zināšanas un pirmās palīdzības sniegšanas prasmes, norāda “Longo Latvia” pārdošanas vadītājs Jānis Vīndedzis: “Saskaņā ar mūsu aptaujas datiem, kas tika veikta sadarbībā ar “Norstat Latvija”,[3] lielākā daļa autovadītāju, kuri brauc pie stūres vismaz reizi divās nedēļās, ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Tas nozīmē, ka viņi jau pirms kāda laika ir nokārtojuši braukšanas eksāmenu, un ļoti iespējams, ka pirmās palīdzības sniegšanas prasmes jau ir piemirstas.”  

Interesants fakts: starp tiem, kuri brauc ar automašīnu reizi divās nedēļās vai biežāk, ir daudz vairāk vīriešu: 80 % pret 53 %.

2. Likums nosaka, ka automašīnā ir jābūt ugunsdzēšamajam aparātam, un ir svarīgi pārliecināties, ka tā derīguma termiņš nav beidzies. “Izplatīta autovadītāju kļūda: ugunsdzēšamais aparāts ir, bet tā derīguma termiņš ir beidzies. Otrs aspekts ir tas, ka autovadītājiem patīk to turēt bagāžniekā, lai gan būtu prātīgāk, ja ugunsgrēka gadījumā aparāts būtu uzreiz pa rokai. Tāpēc es iesaku to novietot zem vadītāja sēdekļa, ja tur ir pietiekami daudz vietas,” skaidro J. Vīndedzis.

3. Avārijas brīdinājuma zīme. Papildus tam, ka esat pārliecinājies, ka jums ir brīdinājuma trijstūris, ir vērts atsvaidzināt zināšanas par to, kad un kādā attālumā tas jānovieto. Avārijas brīdinājuma zīme jānovieto uz ceļa, ja:

a) transportlīdzeklis piespiedu kārtā ir apstājies vietā, kur apstāšanās vai stāvēšana ir aizliegta, vai vietā, kur redzamības apstākļi, laikapstākļi, citu transportlīdzekļu ātrums, ceļa seguma stāvoklis u. c. neļauj citiem transportlīdzekļiem apstāties vai stāvēt. Un arī tad, ja stāvošs transportlīdzeklis var apdraudēt satiksmes drošību;

b) ceļu satiksmes negadījuma gadījumā vai ja krava ir izkritusi uz brauktuves;

c) transportlīdzeklis stāv uz ceļa ārpus apdzīvotas vietas tumsā vai ja redzamība ir slikta un viens no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītgaismas lukturiem nedeg.

Avārijas zīme jānovieto uz ceļa tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai citi autovadītāji būtu laikus brīdināti par bīstamību. Jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam:

a) apbūvētās teritorijās – ne mazākam par 15 m;

b) ārpus apbūvētām teritorijām – vismaz 100 m.

“Parasti negadījumos iekļūst jaunieši, un tas ir pilnīgi saprotami – viņiem ir neliela braukšanas pieredze. CSDD dati liecina – jo vecāki ir autovadītāji, jo mazāk ceļa satiksmes negadījumu ir viņu vecuma grupā. Piemēram, no 2017. līdz 2020. gadam[4] uz 100 000 autovadītājiem ir 998 negadījumi 18–20 gadu vecuma grupā; 675 negadījumi 21–24 gadus vecu cilvēku grupā; 25–29 gadus vecu cilvēku grupā – 547, 30–34 gadus vecu cilvēku grupā – 493 un tā tālāk,” stāsta J. Vīndedzis. “Tāpēc, pamatojoties pieredzē, vēlos minēt vairākus priekšmetus, kuru esamību likums neprasa, bet kuri varētu būt ļoti noderīgi neparedzētu notikumu gadījumā.”

4. Vilkšanas virve un āķis, kas noderēs, ja izlādēsies akumulators vai saplīsīs riepa (kā arī dažās citās situācijās).

5. Domkrats, kas nepieciešams riepas maiņai, un attiecīgi rezerves riepa.

6. Gaisa kompresors gandrīz katrā degvielas uzpildes stacijā var uzpumpēt riepu, taču, ja esat ārpus pilsētas – laukos vai uz trases –, saplīsusi riepa var radīt sarežģījumus. Gaisa sūknis var būt noderīgs, lai uzpumpētu ne tikai riepu, bet arī gumijas laivu, gaisa matraci vai piepūstu bumbu.

7. Degvielas kanna un piltuve – pirms došanās ceļā ir svarīgi pārliecināties, ka tvertnē ir pietiekami daudz degvielas. Taču gadās visādi, dažreiz degvielu var pat nozagt, tāpēc ir drošāk, ja automašīnā ir degvielas kanna un piltuve, kas atvieglo degvielas uzpildīšanu.

Dodoties ceļā, jāpārbauda ne tikai automašīna, bet arī dokumenti, tas ir, vadītāja apliecība un tehniskā pase, jo par to neesamību var tikt piemērots liels sods. Ja jums ir viss iepriekš minētais, varat droši doties ceļā!

[1] https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits
[2] https://likumi.lv/ta/id/214608#piel0
[3] Pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" veiktajā Baltijas iedzīvotāju – autovadītāju tiešsaistes aptaujā 2021. gada novembrī un decembrī piedalījās 2126 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
[4] Jaunākie no pieejamajiem datiem.