Precīzi kad – nezinu, jo neatceros kad tieši piefiksēju, ka iebraucot teritorijā ir attiecīga zīme un ka nozudusi gājēju pāreja, pie kuras vienmēr, braucot gar tirgus paviljoniem vajadzēja skatīties, vai kāds nenesās uz tramvaju ar iepirkumu maisiem.

Bet ja Ūpis saka ka tur ir dzīvojamā zona tad viņa ir.

Un ja Ūpis saka ka gājējam dzīvojamā zonā ir priekšroka, tad viņa arī ir.

Un ja pārējie netic, tad var jautāt jebkuram ceļu policistam, vai tā ir taisnība, ka dzīvojamā zonā, dusos un stāvlaukumos ir jālaiž katrs gājējs neatkarīgi no vecuma, apģērba un gadalaika!

JAP – jo zīme Dzīvojamā zona ir ceļazīme un neattiecies tikai uz bruņutehniku un aviāciju…

Piekrītu minētajam autoinstruktora teiktajam, ka "tramvajs uz ielas ir dievs"... Pirms kaut ko taisies darīt - paskaties, ka dara tramvajs...." Man šos nosacījumus ir izdevies ievērot, un 37 gadu laikā pie stūres, ar tramvajiem konfliktu nav bijis. Arī kā gājējs, vienmēr esmu tramvajus respektējis. Agrākos laikos tramvaji izskatījās daudz draudīgāki - nu, tādi "vienacaini" (ar vienu lukturi), vienmēr netīri, apkvēpuši, skaļi rūcoši un graboši, salonā parasti bija jūtama smērvielu un deguma smaka....TAS viss lika cilvēkiem būt pret tramvajiem piesardzīgākiem un uzmanīgākiem. Tagad citi laiki - tramvaji klusi,ātri,tīri: komforts kā s-klass mersī. Mainās arī cilvēku attieksme ,viņi no tramvajiem vairs īpasi nebaidās, lien tiem garām no visām pusēm - kamēr notiek nelaimes gadījums. Vadītājs jau arī nevar vienmēr spiest avārijas /sliežu bremzes pogu/ - baidoties savainot savus pasažierus. Atceros, studiju gados, tramvaja vadītājs, uz Miera ielas, lai neuzbrauktu dzērājam, bremzēja vagonu ar sliežu bremzi....dzērājs palika dzīvs, bet vagonā cieta kādi 10 cilvēki. Būsim gudri - gan kā autovadītāji, gan kā gājēji : CIENĪSIM tramvajus !

Pārējie visi ieraugot ceļa zīmi Dzīvojamā zona, ieskaitot tramvajvadītājus, ieslēdz opciju Ne vairāk par 20 km/h un bremzēt pirms katra gājēja un smaidot viņu palaist.

Vai tad man jāatgādina, kāds troksnis bija internetā, kad Biznesa projekts FOTORADARI Dārzciema dzīvojamo zonu rajonā taisīja fotosesijas. Sašutums bija ka braucot pilsētā ar 50 km/h dabū sodu par +30…

Šito neatbalstīt līdz brīdim kamēr tramvaju vadītāji necienīs CSN un Dzīvojamās zonas!!!

Vadītājam jāizvēlas atbilstošs braukšanas ātrums Dzīvojamā zonā un neviens pasažieris nesavainosies…

Nekur nav teikts ka tramvaju vadītājam Dzīvojamā zonā jānesās ar ātrumu ne mazāku kā 20 km/h. Redzot gājējus – vadītājs var ieslēgt opciju 3 km/h, lai varētu laicīgi apstāties.

P.S. Es šos CSN neesmu rakstījis un tas nav mans izdomājums. Bet ja reiz pastāv tādi notekumi, tad viņi ir jāievēro. It īpaši Tramvaju vadītājiem!

Nu tak nobrauc garām un paskaties…

Un vispār paskaties pa Rīgu kur tās zīmes sastādītas – es garantēju ka nākamgad tajās Dzīvojamās zonās, kur nav tramvaju būs fotosesijas ar ātrumpārkāpēju bildēm, no kurām lielam vairumam būs +30 km/h…

Savukārt tramvaja Dzīvojamā zonā fotoradara nebūs – un ar ko tad tramvajs ir īpašāk nekā pērējie?

Jau rakstīju - gribi mainīt pasauli, sāc ar sevi!

Drīkst arī ierosināt amputēt tās zīmes... Ne tikai uzstādīt...

A Jūs nepiedalaties?

Jums ir pajāt uz priekšroku?

Jums nospļauties uz Dzīvojamo zonu un CSN 1.37. un 154.?

Es jau sākumā rakstīju ar ko nodarbojas CSN guru iekš Rīgas satiksmes. Tātad Vai nu novācam zīmes un tramvaji nelaiž gājējus, vai nu paliek zīmes un tramvaji ievēro CSN.

Savukārt CSN guru var vekt darbinieku kvalifikācijas celšanu uzņēmumā, kurā viņš strādā.

Tur ir problēma zīmē, nevis tramvajā...

Tu te kauc kā gar Bauskas šoseju slājošie atstarotāju nelietotāji...

Saprotu, sistēma nav sakārtota, bet prasīt no vieniem to, ko pats nepildi, ir mazliet bezkaunīgi. Tramvaja vadoņi ir tādi paši cilvēki, kā Tu, un tikai tāpēc, ka pie viņiem šeptē ieliktenis nepadara viņus vainīgākus, sodāmākus vai vairāk kontrolējamus...

Es, te tā mazliet palasīju un nākas secināt pāris lietas:

1.16. dzīvojamā zona — apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 528.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 529.ceļa zīmi;

Tirgus nav ne dzīvojama vieta, nedz atpūtas vieta, tur ir tīra tirdzniecības un komercapbūve, kam ar dzīvojamo masīvu vai atpūtas vietu maz sakara...

Un

153. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.

Tramvaja sliežu ceļa klātne un brauktuve, manuprāt, nav gluži viens un tas pats... Vismaz starp kanālu un paviljoniem, noteikti nav!

Bet ar garantiju, ka tajā dzīvojamā zonā FR nebūs – tādad acīmredzms kļūst fakts ka tramvaji ir īpaša kasta.

Un fakts ka Tramvaju vadītāji neizpilda 154. CSN prasības arī paliek fakts.

Tagad vismaz vienai daļai šoferu nāk apgaismība par 161. CSN punktu. Bet jo projām var dzirdēt pretjautājumu – a kāpēc viņi neiet pa gājēju pāreju? Kāpēc viņi jālaiž neparedzētās vietās? Tādi jautājumi tak liecina par kaut ko? Vai nu par lasītprasmi vai nu par izglītības limeni…

Paprasi tramvaju vadītājiem – cik no viņiem izpildītu 161. punkta prasības uz Barona ielas?

Nu bet starp Autoostu un tirdzniecības centru Titāniks?

Mans jautājums jau bija tāds:

Gājējs iet no Starptautiskās Autoostas un tirdzniecības centru Tītāniks. Kāda ir tramvaja vadītāja rīcība saskaņā ar CSN? Laist gājēju vai nebremzzēt un tirkšķināt un novērst avārijas situāciju (kuru ir radījis kurš – gājējs vai tramvajs)?

Tad man BAMs teica ga gājējs nepamatoti traucē tramvajam.

Kas tad sanāk? Kāds tad ir vajadzīgs tas argumentētais pamatojums, lai gājējam būtu priekšroka? Kurjera pavadzīme? Pavēste uz pastu?

Izrādās ka pietiekami pamatots arguments ir vienkārša vēlme šķērsot ielu – nokļūt no vienas puses otrā. Un tā vairs nav nepamatota traucēšana.

Brauktuve un tramvaja sliežu klātne nav gluži viens un tas pats. CSN nosaka dzīvojamajā zonā gājēju priekšrocības uz brauktuves un trotuāra visā to platumā, bet ne vārda par tramvaja sliežu klātni. Tramvaja sliežu klātne visā CSN tiek īpaši un atsevišķi pieminēta pat tad, kad tā ir vienā līmenī ar un pa vidu brauktuvei

Domāju ka tik pat bieži, cik egocentriskie ūpji Juglas ielā

Un bieži esi redzējis balto spieķi barona ielā, vai tā spieķa pacēlāju respektu brīvības ielā, kur tramvaja nav?

vai tad nu grūti to tramvaju palaist, lai taču brauc. tramvajā iekšā ir vairāki desmiti cilvēku, un tad nu tagad tramvajs bremzēs viena gājēja dēļ, kurš sadomājis iet pāri ielai tramvaja priekšā.

Ženēvā, pašā centrā, kur ir gājēju ielas posms uz Bānhofštrāses, toč pa vidu brauc tramvajs, un NEVIENAM PAŠAM GĀJĒJAM neienāk prātā to tramvaju nelaist...

Ups, atvainojos - Cīrihē!

Tātad noteikumi neattiecas uz tramvaja vadītāju?

Jautājums jau nav par grūtumu – jautājums ir par to vai tramvaja vadītājam ir jāizpilda CSN 154. prasības vai nav?

Tākā Tramvajs brauc pa sliežu klātni nevis brauktuvi un 154. punkts nosaka gājēja priekšrocību uz brauktuves nevis tramvaja sliežu klātnes - domāju tramvaja vadītājs neko nepārkāpj.

Proti - vadītājam nav jālaiž aizsapņojušies ūpji braucot pa sliežu klātni... Un nelaižot tas neko nepārkāpj un drīkst uzmodināt guļavas ar tarkšķi!

Nav atsevišķi izdalīta.

1.8. brauktuve — ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;

Un CSN 87. attiecas tikai uz transportlīdzekļiem.

Pārējos gadījumos tramvaju sliežu klātne ir brauktuves sastāvdaļa.