Ozz rakstīja:
Arsmens rakstīja:
Ozz rakstīja:
Kaksis rakstīja: Par to nesabojāto zemi atļaušos ierēkt. Ģenētiski varbūt viņa vēl nav sabojāta, bet ķīmiski gan. Visus tos n-tos kolhoza gados ķīmiju gāza tikai tā. Pat ar lidmašīnām migloja laukus.
..ģeneetiski modificeti augi nekaadaa veidaa neietekmee tavu veseliibu
"Uz vaarda" jaatic?
kaa veelies:
jebkura suga, kura kaa zinaams ietilpst īpatņi ar vienaadaam paziimeem ir ģeneetiski modificeets veidojums, ja atskataas uz to pamatu no kaa suga vispaar ir selekcioneeta.
respektiivi- sugu veido apzinaati krustojot iipatņus ar vēlamaam paziimeem. nu tipa- oranžs burkaans (pamatkraasa ir balta) galda biete (balta) rediiss (balts), melnbalta govs, bruuna govs, broileris.cihuahua suns.tas viss ir mērķtiecīgas selekcijas darba rezultaats.
laboratoriski izmaina genomu lai augs vai dziivnieks neslimotu, augtu lielaaks, buutu vairaak deriigaas masas. paarsvaraa taapeec ka nevienam nav veeleešanaas 10 gadus jaaties un i tad nezin vai sanaaks. Ja Tu apeed cūku kurai ir bijis ģeneetisks defekts-garaaka aste vai liikas kaajas- tad taču Tev neizaug aste vai kaajas nepaliek liikas
suudi naak no citas puses- pesticiidi ar indiigaam vielaam (pastaav jau vairaakas paaudzes), antibiotikas ( jauc galvu T un Y limfociitiem, paildzinot aarsteešanos vai nespeejot atpaziit jau paardziivotu slimiibu; arii no 50tajiem gadiem.Un gaļai, protams- augšanas hormoni par kuriem neviens laaga nerunaa.
Ja organisms ar indeem tiek galaa gluži labi, un antibiotikas termiski apstraadaajot noārdās, tad sinteetiskie augšanas hormoni nav ne ar ko izniideejami. no taa buutu jaabaidaas, nevis no kantaina arbūza
Daļeji piekritu,bet tomatu ar leduszivi sakrustot un selekcionet bus neiespejami pat 100 gados.Un to kadu ietekmo atstaj vai neatstaj Ģenetiski modificeti produkti vares redzet pec vairakam paaudzem.Ari zinatnieki medz kļudities prognozes un pieņemumos.Pats es no tiem produktiem nebaidos,bet uzskatu ka jabut ka daba iekartojusi.Pietiekami esam jau safisuši visu
Tiešraide no Doma laukuma