kamoon, plāns lukturītis pieķerts apie ķiveres ar meitas matugumiju un jā, gopro ir sūds, sony voreva

Piekrītu Icikam. Esmu daudz un dikti kritis ar veli arī tagad sirmā vecumā. Ķivere ne reizi nebūtu palīdzējusi.

IMO ķivere ir must sāniska trieciena gadījumā: t.i. ja auto tevi noķer perpendikulāri. Šāda situācija iespējama (un bieži notiek) ja ar veli lido pa trotuāru un tā šķērso ielu. Autovadītāji no trotuāra negaida tāda ātruma torpēdu un parasti nav arī pārskatāmi. Bet šo var vienkārši labot braucot pa ielu, ne trotuāru. Uz ielas viss labi.

Bet statistikai noteikti labā prakse būtu atzīmēt cik avarējušie velosipēdisti guvusši galvas traumas.

Vai kādam ir ideja kāds metāla izstrādājums, novietots krusteniski, labāk šķeļ gaisu - kvadrātcaurule kas pagriezta par 45 grādiem, vai apaļa caurule?

Cita starpā te ir vien diskusija par apaļām vs kvadrātveida kur drusku precīzāk ilustrē nianses:

www.bikeforums.net/general-cycling-discussion/150826-square-round.html

Un pamatā, ar apaļām caurulēm tu pārsvarā vinnē, taču tām ir 2 lietas - grūtāk metināmas savienojuma vietas, un tām ir mazāka pretestība uz lieci, kvadrātveida lietojot pareizos virzienos, tu iegūsti lielāku rāmja stingību( mazāk lokas zem slodzes) un vieglāku veidojamu/metināmu savienojuma vietu :

Plīvojošie mati (ķiveri tak nevajag) un plīvojošs T-krekls tam velobrīnumam radīs lielāku aerodinamisko efektu, nekā rāmja caurules profils.

Nu tā, uzbūvēju beidzot ričukam jaunu aizmugures tiltu. Iedvesmas avots bija šitentā 18 vai cik tur gadus vecā bilde:

Paskatoties - meiča sēž praktiski starp abiem aizmugures riteņiem, un gan jau viss bumbās. Nu neko, uztaisīju jaunu, pārskrūvējamu pakaļas tiltu, sastāvošu no viduča, divām U veidīgām dakšām un šķērstrubas. Būvēju pēc principa - aizmugures asi pēc iespējas tālāk uz priekšu. Tas lika taisīt šķērstrubu līku uz priekšu, 60 cm garumā 10 cm uz priekšu, jo dakšām obligāti jāskatās uz aizmuguri; līku šķērstrubu slodze cenšas ne tikai saliekt, bet arī savērpt. Pie viena biju piemirsis dažas citas nianses:

1) Jau parastam trīsritenim riteņu un braucēja atrašanās vieta ir kompromiss starp stabilitāti un atsevišķā riteņa saķeri

2) Pitonam tas vēl ir kompromiss starp statisko stabilitāti un dinamisko stabilitāti; pārāk daudz svara uz aizmugures asi atslogo priekšas riteni un attiecīgi samazina stūri centrējošo spēku, vienlaicīgi samazinot iespēju apkrist svara pārneses dēļ

3 Priekšas ritenim saķere ir ļoti vēlama, un pārāk mazs svars uz tā ļauj bedrēm to sist gaisā.

Vārdu sakot, izbraucot stūre ļoti nervoza [un viegla], un pašu neatstāja sajūta ka varētu nejauši apgāzties uz aizmuguri - paprovējot attiecīgu slīpumu nesanāca, bet no tās vietas laukā tikt izdevās tikai ceturtajā reizē ar ieskrējienu. Nu neko, nākamajā dienā aizbraucu uz darbu, tb braucu uz darbu - tiku līdz pusei, beidzās tas šādi...

... ar labā aizmugures riteņa nolūšanu pie 20 kmph Jā, mans maršruts uz darbu labi pārbauda velosipēdus, viss kas ir vārgs salūzt agri vai vēlu...

Attiecīgi pēc darba mani ar pikapu atveda mājās, un ņēmos pārtaisīt to aizmugures tiltu, līko trubu aizvietojot ar trubu kas tikai vertikālajā plaknē bik saliekta, vienlaicīgi pārnesot riteņus kādus 10-11 cm uz aizmuguri. Rezultāts sanāca šitāds

Tagad jāpabraukā lai saprastu vai atstāt kā ir, vai pārnesot dakšas uz aizmuguri, pārnest riteņus vēl uz aizmuguri. Kad būs izlemts kas tur būs, tad tur tālāk iestāsies divas V bremzes un dubļu aizsargi, vēl sāk lēnām niezēt nagi kaut ko darīt apgaismojuma ziņā; beigās plānojas būt trīs priekšas un divi aizmugures lukturi.

Kaut arī 3 punkti raksturo plakni 3 riteņu braucamie nekad nav stabili. Zemā sēdpozīcija galīgi nav tanks vecīt. Šim gan es manu labu iespēju izdarīt neiespējamo un uzlikt pieklājīgu laukumu elastīgo saules paneļu.

Elastīgos saules paneļus var piešūt fufaikai uz muguras un apmierināti vizināties ar parastu elektro ričuku.

fundamentālas kļūdas gan metinājumu vietās gan rāmja konstrukcijā vispār. ar tik bīstamu ierīci vajadzētu braukt pilnā motokrosa ekipā, nevis krekliņā un matiem plīvojot

Šonedēļ pa vakariem pakāpeniski uzmetināju ķeblim cilpas priekš siksnas - sākotnēji man bija doma piemetināt paralēli sānu trubām 10x10 kvadrātcauruli, izlocītu vajadzīgajā formā , tad beidzot sapratu ka to pašu rezultātu var panākt ar 8 mm stiegru, tad nu pakāpeniski sametināju L veida gabaliņus tā lai gala rezultātā siksnas ieņemtu bik labāku formu. Vēl būs jāuzbūvē no nulles mazāks pagalvis, jāpiemetina ķeblim cilpas priekš somas [jo šobrīd velosipēda kravnesība ir apaļa nulle] un ķeblis jāpārnes kādi 5 cm uz priekšu.

Nu un vēl bremzēm un dubļusargiem būs būt. Man bija radusies doma par divām hidrauliskajām disku bremzēm aizmugurē - bet tas es parēķināju ka lai to izveiktu, budžets būtu vismaz 200 eiras + nepieciešamība pārbūvēt vai uzbūvēt no jauna dakšas, jo tajās disku bremzēm vietas nepietiktu, tad nu nospļāvos un izgāju uz dangu bremzēm, tikai pārmaiņas pēc nopirku sasodītā Shimano grabuļus - kloķi, jo esmu vīlies lētajos kloķos [vienīgais velosipēds kurā man tie negrab ir mans trīsritenis, kurā tie atrodas vertikāli], un pašas bremzes, jo vajag uzkāpt tam grābeklim. Nu paskatīsimies kā būs.

Cita starpā vēl novērstas pēdējās avārijas sekas [neskaitot apgrauztos ragu uzliku galus un nobik satraumēto kreisā pedāļa galu] - uztaisīts spogulim metāla stiprinājums un piekoriģēta ķebļa forma. Šonedēļ vēl vienreiz salūza viena ķebļa stiprinājuma truba, pamanīju nejauši - darbā aiz gara laika pacilāju ričuku lai paskatītos vai kaut kas slikts nenotiek ar aizmugures tiltu, tā vietā ieraudzīju ka ķeblis pa vienu metinājuma šuvi salūzis...

Vakar vakarā uzliku fiksajā variantā [gala stiprinājums un abas V skavas] abus dubļu aizsargus un piemetināju vienai aizmugures danga bremzei stiprinājumus [jo otri divi jānofleksē no donorrāmja, un bija jāizdomā kur tos metināt, augšā vai apakšā] un uztaisīju pagaidu stiprinājumu lai būtu kur ķeseli iekabināt, lai velosipēdam būtu kravnesība lielāka par nulli. Šodien pirmo reizi pēc avārijas, tātad pēc mēneša pārtraukuma, uzbraucu uz šosejas - kopā šodien nobraucu 83 km, kādus 50 pa šoseju, 10 pa granti, atlikumu pa dažādas [lielākoties sliktas] kvalitātes asfaltu, secinājumi:

1) ar steigu jāpārnes ķeblis kādi 5 cm uz priekšu, lai mani gurni atrastos uz vienas ass ar stūres asi - dizaina autors raksta ka tā tiek mazināta stūres staigāšana minot - tādēļ es esmu pasācis sēdēt vairāk uz priekšu, un pabraucot bik vairāk, tas bez sekām nepaliek - šodienas garākais gabals bija 30 km, pieceļoties atklāju ka krusti sāp...

2) Pie viena būs jāuzbūvē stingrāks aizmugures ķebļa stiprinājums - šobrīd tas ir V veida un, kā redzams, tas laikam braucot pieļauj ķeblim svārstīties, iespējams, kādu pāris centimetru diapazonā.

3) Kā jau biju gaidījis, aizmugures dubļu aizsargiem ar divām stīpām ir par maz - lietoju vācu SKS - Blūmels "metālplasta" [plastmasa ar alumīnija folliju pa vidu] dubļu aizsargus; maksā dārgi un tiem patīk grabēt - vajadzēs noņemt no diviem priekšas dubļu aizsargiem stīpu stiprinājumi un jāpiekniedē papildus aizmugurējajiem, varbūt četras stīpas katram dos puslīdz adekvātu rezultātu...

4) Kaut kas sāka čīkstēt, noteikti pedālis - pedāļi ir lētuči, bet man bail kaut ko dārgu pirkt - sešus gadus atpakaļ gadījās nopirkt pedāļus ar slēgtajiem gultņiem par 40 eirām, kur viens pedālis diezgan drīz sāka čīkstēt...

Braukšana satiksmē bik krīt uz nerviem - ir bik starpība pret A11 manu galu pievakarē, un kaut kur ap Nīcu svētdienas pēcpusdienā - no vienas puses satiksme [ja redzu ka no aizmugures braucoša mašīna izmainīsies ar pretībraucošu pret mani, tad norauju ar diviem riteņiem uz apmales], no otras puses apkārtējo uzmanība - divās no katrām trim pretībraucošajām mašīnām ir redzamas galvas kas grozās, trīs pretībraucošos sportistos/wannabesportistos es arī izraisīju neviltotu interesi... Nu, cerams ka nākamajā nedēļas nogalē laiks būs labs, derētu aizmīt līdz Liepājai

Kārtīgi uzliku aizmugurē vienu dubļu sargu [un sadarīju vēl šo to ar pusautomātu aizmugures tiltam]; esmu vīlies - nepārsteidzošā kārtā tas plastmasas sūds to tik vien dara kā grab, tas nekas ka paredzēto 2 V veida skavu vietā 4, tb 9 stiprinājuma punkti Pagaidām jau nāksies pieciest, bet ilgtermiņam jādomā ko darīt - bik šaubos vai vērts meklēt kaut ko veikalos, pieņemot ka kādā skārdnieku darbnīcā atrastos Angļu Ritenis, jautājums vai par trīs dubļu sargu uzrullēšanu man nepaprasītu tādu naudu, ko labāk būtu iztērēt lai to angļu riteni uzbūvēt un pašrocīgi uzrullēt...

Vakar ričukam ierīkoju aizmugures bremzes. Esmu vīlies - nepārsteidzošā kārtā ar vienu kloķi darbināt divas dangu bremzes ir smagi. Cik labi bremzē, to vēl nezinu - kādu citu vakaru, kad būšu morāli nobriedis pie vajadzības metināt aizmugures tiltu, būs mājas tuvumā lielākā ātrumā jānomet pa nažiem - man ir bail ka kāds aizmugures tilta metinājums var neizturēt to bremžu vērpienu, jo bremzēm svira ir ar diezgan garu plecu... Ilgtermiņā noteikti pakāpeniski būs jāiet uz hidrauliskām disku bremzēm.

Šodien darbā aiz gara laika samainīju priekšējā pārslēdzēja trosi, vecā bija par īsu un tāpēc bija tizlā lauzienā, jauno uztaisīju ar rezervi lai vajadzības gadījumā var pārvietot vidusasi vēl 5 cm uz priekšu - es biju aizmirsis ka priekšējais pārslēdzējs var būt viegls un precīzs...

Nākamā lieta kas darāma - lukturi - jāuztaisa diviem lukturiem stiprinājumi, jābūvē paši lukturi un jābūvē kastīte slēdžiem.

Beidzot ir iestājies šis ilgi gaidītais mirklis - velosipēds ir ticis pie rudimentāra apgaismojuma, pagaidām - puspabeigta 2x3w diožu lukturīša priekšā, ar barošanas ķēdi piestiprinātu rāmja ārpusē. Aizmugurē patlaban atrodas divi depo atstarotāji, tie kas maksā apmēram latu un izskatās pēc retro stila aizmugures lukturīšiem; tuvākajās dienās tajos tiks iebāztas 1w gaismas diodes, ja vien nepārdomāšu un neuztaisīšu kaut ko ar apaļajām gaismas diodēm.

Šitā izskatās vienkāršota shēma tam, kāds apgaismojums būs galu galā - divas 3w diodes priekšas lukturī, pa vienai 3w diodei katrā sānā un divi lukturi aizmugurē, un pie rāmja plastmasas kastītē daži slēdži ar kuriem viskautko atslēgt pēc vajadzības. Lai to ieviestu dzīvē, būs jāizveic vidēji lieli metināšanas darbi, galvenokārt tāpēc ka lai izdarītu kā vajag, pie viena būs beidzot jāpārtaisa ķeblim stiprinājumi...

vakar Vienības braucienā bija viens kadrs ar guļošo. lecīgs bez gala, apģērbies kā āksts. tikai kkadu ātrumu varēja parādīt kad viņam atvēlēja tukšu joslu. braukt barā tas klucis nespēja, jo nepārktraukti žvangojas uz visām pusēm. bet šķiet ka nefinišēja, jo kkādā brīdī redzēju stumdamies pretējā virzienā. laikam kāds metinājums pievīla

msh tas tu? 9.46

ne tak. video ir kkas rūpnieciski ražots, un knapi velkas. Pēterīts mazāk par 50km\st nemin

Rūpnieciski? Es šaubos ka vispār ir kāds rūpnieciski ražots gulošais velosipēds - ir tikai lielākos apjomos ar TIGu uzmetināti.

Es pieņemu ka viģikā redzamais čalis ir tas, par kuru man šad un tad gadās dzirdēt - es šad un tad no pazīstamiem cilvēkiem dzirdu par vienu leiti kas ar gulošo velosipēdu braukā te kaut kur apkārt, redzēts braucam līdz pat Nīcai un cik var noprast, braukā regulāri.

Te arī paretam kaut kas jāieraksta. Pitona attīstība pēdējajā laikā ir piebremzējusies - Pitons ir ticis pie pagaidu aizmugures tilta krāsojuma, tā nu jau viss kas no metāla un nav ķeblis, ir sudraba krāsā, pie viena tika piemetināti vadu turētāji. Vēl pirms tam tika uztaisīts ķeblim jauns aizmugurējais stiprinājums, no V veida uz \-/ - ķeblis ir jūtami stabilāks - un pie viena rāmim tika ierīkoti vajadžīgie caurumi un vadu izvadi lai tam pa abiem galiem laukā izietu vadi, iekšā būtu taisngriezis un citas barošanas ķēdes detaļas un sānā plastmasas kastītē, uztaisītā no mk2 golfa viduskonsoles kastītes, 5 slēdži apgaismojuma regulācijai. Apgaismojums ir progesējis līdz 2x3w priekšā, 1x3w pagaidu lukturīti kreisā aizmugures riteņa priekšā un 2x1w aizmugurē, pa lukturītim katra aizmugures riteņa aizmugurē; tagad varu atļauties pa tumsu arī vizināties pa šoseju, jo no muguras braucošajiem drīzāk acis izdegs nekā mani nepamanīs - nē, tik traki ka acis degtu ārā nav, bet nu katrs pakaļas lukturītis ir bik spožāks nekā mašīnas 5w gabarīts.

Vēl esmu uzķēris ka man jau sāk iestrādāties stūrēšanas ar kājām refleksi - ja pirms pāris mēnešiem nekoncentrējoties uz ceļu un braucot bez rokām ar kādiem 20 kmph kājas varēja pēkšņi uztaisīt kādu rāvienu uz kādu pusi, tagad tādā ātrumā var mierīgi iedziļināties telefonā un turpināt braukt taisni, bet koncentrējoties uz ceļu, 25 kmph bez rokām liekas pilnīgi patīkams ātrums. Minoties ar pilnu slodzi bez rokām ir stipri samazinājusies stūres staigāšana. Pie tā visa pilnīgi gribas no jauna pamēģināt braukt ar diviem riteņiem - stūrēšana sāk iestrādāties, pietrūkst tikai balansēšana - kaut kad noteikti būs jāpamēģina, tas tak tikai 5 skrūvju + pārskrūvēta ripuļa jautājums.

Fun fact - pagājušonedēļ gadījās braucot uz darbu piedzīvot ka vēja paplestā kombinezona bikšu starā ielido lapsene un divās vietās iedzeļ kājā...

Rīgas maratonā atkal mocijās tas ķurjerčalis, ar guļošo. Pie tam pārsvarā sēdēja astē kādam. Protams ka sniegums tas pats, bet pamaniju vēl vienu lietu, ka augstu kadenci laikam ar šādu uzparikti nevar atīstīt tīri tehniski, jo tad tas pasākums žvangelēsies vēl stiprāk

atradu jamā bildi. dzenas man pakaļ, bet nekādā jēgā

kamēr tas pirmais šad tad tik spēj kko uzmīt, tad šis čalis gan rāda stabili labu sniegumu, gandrīz visu distanci notur amatieru šosejas līmeni

Atceries tur to stāstu, kur titāna rumbas un karbonādes rāmji ļaujot sasniegt labāku rezultātu nekā tērauda izstrādājumi? Bet te tā starpība ir vēl lielāka. Pirmajā bildē ir redzams māju apstākļos no dažādiem pie rokas esošiem materiāliem uztaisīts velosipēds. Otrajā bildē velosipēds ko taisījuši dāņu profesionāļi pēc specpasūtījuma un kurš diez vai maksā lētāk par savām piecām pakām.

Attiecībā par pirmajā bildē knapi saskatāmo velosipēdu - diezgan tipisks HighRacer tipa gulošais velosipēds kam praktiski nav nekā kopīga ar manu Pitonu - tāda veida velosipēdi ir arī diezgan liela daļa no profesionāli taisītajiem gulošajiem velosipēdiem. Cik tur tā konstrukcija ir veiksmīga, neņemos spriest, jo bildē šis pārāk švaki saskatāms - man personīgi ir zināmi aizspriedumi pret HighRacer tipa velosipēdiem un praktiskas dabas nepatika pret aizmugures piedziņu gulošajos velosipēdos, tā es arī nonācu līdz pitonam.

Lai kaut kas arī būtu par tēmu , jāieliek viena bildīte

Tā kā šodien bija ļoti jauks laiks [un droši vien pēdējā reize šogad kad varēja braukt ar velosipēdu vienā maikā], izdomāju ka man būs škrobe ja šodien uz Liepāju braukšu ar mašīnu [bet jābrauc bija], nu tad ko - kāpu uz ričuka un braucu. Diemžēl neiztika bez tehnoloģiskā pārtraukuma...

Pret Pērkones pieturu norāvu nost lai palaistu garām rindu ar mašīnistiem, diemžēl tur bija nevis parasta nomale, bet gan grantēts daudzlietots ceļš ar bedrēm, kas mani normāli izkratīja - pēc tam rados esam šķībs, bik tālāk piestāju, apskatījos visu, bet neiedomājos paskatīties uz to bēdīgi slaveno metinājumu - kad pāris kilometrus tālāk atkal norāvu nost lai palaistu mašīnistu rindu, tas beidzās ar nolūzušu riteni. Nu neko - uz sitiena prātā nāca trīs čaļi kuri atradās no manis ne tālāk par 15 km, aprīkoti ar mašīnām un metināmajiem aparātiem, viens no viņiem tika sazvanīts, kamēr viņš brauca pakaļ, aizstūmos kādu kilometru līdz tuvākajai autobusa pieturai, lai nav jāsēž ceļamalā pie nelaimes čupas - procesā vēl apstājās viens rucavnieks kuru es nepazīstu, bet kuru redzu gandrīz katru dienu [dzīvo viņš manā ikdarbadienas maršrutā], no kura palīdzības atteicos. Atbrauca čoms, sadalīju ričuku uz pusēm lai to varētu iestumt iekš mk2 polo, un tad tālāk šis tur vismaz stundu čakarējās ar TIGu metinot nesmuku lūzumu - laikam tuvākajā laikā sagādāšu jaunu trubu ko došu viņam ar TIGu sametināt. Ja neskaita pārrautu spidometra vadu un nepieciešamību nokniebt lukturu vadus un kaut kādas švīkas, tad galvenā trauma ričukam bija nedaudz saliekta stūre, ceturtā pēc kārtas - laikam jāpārvērš defekts par efektu - ja jau stūre ir līka, tad būs tuvākajās dienās jāpaprovē uz diviem riteņiem, jo zaudēt nav ko - ja nokritīs, tad tikai salieks stūri vēl vairāk.

Par pašu braukāšanu pa Liepāju - kad atklimatizējos pie pilsētas braukāšanas [bik bija dīvaini, piepeši rasties Liepājas vidū], ir ok, galvenā īpatnība - ja trāpās uz invalīdu strīpām ar priekšas riteni, tās strīpas tā īpatnēji velosipēdu nēsā - manevrētspēja ne sliktāka kā kalnietim, gadījās arī izprovēt nepieciešamību aplocīties ap šauru stūri, nekādu problēmu. Gabarītu dēļ ir zināmas īpatnības - stāvoši vai pretīnākoši gājēji lielākoties saprot ka tuvojas lielgabarīta velosipēds un pavācas kaut kur bik maliņā, bet kaut kādas trīs meičas uz pašaurāka parka celiņa laikam gaidīja ka es pacelšos gaisā... Beidzot sanāca izprovēt uz Lielās ielas pa mūsdienu modei sazīmētās velojoslas, tās kā reiz priekš manis - joslas metru platas, mans velosipēds ap 80 cm.

Šodien nobraukts ap 100 km, neskaitot braucienu mašīnā, no tiem kādi 50 pa tumsu. Ja neatsāksies lietains laiks, gan jau nākamnedēļ vajadzēs vēl kādu reizi līdz Liepājai aizmīt.