Augstākās klases un ikdienas auto saplūšanas punkts: vai ieguvēji būs visi pircēji? 1

Gadu desmitiem autovadītāji ir radināti pie domas, ka inženiertehniskie sasniegumi ir t.s. premium automobiļu un to pircēju privilēģija. Šis princips ir bijis spēkā attiecībā uz drošību, komfortu, vadāmību un citām svarīgām īpašībām.

Taču ievērojams progress tehnoloģiju jomā ir radījis izmaiņas pat tik inertā un konservatīvā nozarē kā auto ražošana. Pateicoties pieaugošajam tehnoloģiju piedāvājumam un tā demokratizācijai, pat tā sauktie ekonomiskās klases modeļi bieži vien spēj nodrošināt komforta un drošības līmeni, kas pirms tikai trim gadu desmitiem bija rezervēts dārgiem sedaniem un apvidniekiem.

Gan drošības un izmešu kontroles prasības, gan mūsdienu pircēju gaidas ir ievērojami sekmējušas to, ka pieejamu spēkratu ražotāji, piemēram, Peugeot vai Opel piedāvā ārkārtīgi modernus automobiļus, turklāt ar plašu aprīkojuma klāstu. Iepazīstoties tuvāk ar to tehniskajiem risinājumiem, komfortu vai ergonomiku, var pat rasties jautājums, vai, maksājot brangu summu par kādu premium auto, daļa naudas netiek izdota par vārdu vien?

Pamatfunkcijas darbojas vienādi

Ilggadējais konkursa Latvijas Gada auto žūrijas loceklis un raidījuma TV Auto Ziņas veidotājs Aldis Zelmenis norāda, ka modernās ekonomiskās klases automašīnas savas funkcijas bāzes līmenī pilda lieliski un šajā ziņā tās nav sliktākas kā dārgie spēkrati.

Sava nozīme esot arī tam, ka daudzi automobiļus vairs neuzlūko kā pielūgsmes objektu – tie vairs nav sapnis vai neatkarības simbols. Un, ja transports nepieciešams vien pāris reižu nedēļā, auto koplietošana vai taksometrs var iznākt ievērojami lētāks nekā savas braucamais.

“No otras puses, vienmēr būs cilvēki, kuri vēlēsies identificēties ar automašīnu vai slavenu zīmolu, un gribēs, lai tā kalpo par sava veida vizītkarti un pašizpausmes līdzekli. Kā to apliecina nozare, bagātu un ļoti bagātu cilvēku vēlmju apmierināšana aizvien ir ienesīgs rūpals,” saka pieredzējušais žurnālists.

Evolūcija un sarūkošu cenu efekts

Atšķirība starp augstākās klases un citiem automobiļiem pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami samazinājusies. Nevienu vairs nepārsteidz, ka, teiksim, vidējās klases Peugeot ir aprīkots ar parkošanās palīgu, ceļa zīmju un vadītāja noguruma noteikšanas sistēmu, adaptīvo kruīza kontroli, diožu tuvajām un tālajām gaismām, elektriski regulējamiem sēdekļiem ar masāžas funkciju, saķeri uzlabojošu risinājumu kā Grip Control, Android Auto un Apple CarPlay savienojamību vai pat nakts redzamības sistēmu.

Viss šis aprīkojums var būt uzstādīts automobilī, kas maksā līdz 40 tūkstošiem eiro, kamēr līdzīgi apgādāts Audi vai BMW maksās pusotru vai divas reizes dārgāk.

Interesants paradokss izpaužas garantijā: pieejamāko spēkratu ražotāji piedāvā noteikumus, kādi reti sastopami prestižo spēkratu tirgū. Tā, piemēram, Kia saviem automobiļiem dod 7 gadu vai 150 000 km garantiju, bet Citroën un Peugeot ir piecu gadu garantija bez nobraukuma ierobežojuma.

Pēdējais turklāt piedāvā iespēju izvēlēties jebkuru modeli ar jebkādu vēlamo piedziņu: benzīna vai dīzeļdzinēju, vai elektrisko motoru un dažus – ar uzlādējamā hibrīda iekārtu. Tagad līdzīgu stratēģiju izvērš BMW.

“Runājot par paradoksiem, katrs pats var papētīt aprīkojuma un cenu politiku. Nereti būs tā, ka “vienkāršo” auto papildu aprīkojums ir lētāks, bet pamataprīkojums – plašāks. Piemēram, nakts redzamības sistēma Peugeot 508 maksā aptuveni 1600 eiro, aptuveni tikpat, cik Bentley Bentayga jumta lūka,” skaidro TV Auto Ziņu veidotājs.

Ražotāji ceļ latiņu, un ieguvēji ir pircēji

Neatkarīgi no tā, kāds ir vidējais attīstības temps nozarē, prestižās markas nesēž dīkā: tiek meklēti novatoriski tehniskie risinājumi un jaunas komforta dimensijas. A. Zelmenis piekrīt, ka atšķirības joprojām pastāv.

“Es domāju, ka atšķirības saglabāsies arī turpmāk. Daļēji to nosaka veids, kā ir organizēti auto koncerni – vairākos gadījumos tā ir vertikāla hierarhija, kur zem viena jumta ir gan plašpatēriņa produkti, gan superekskluzīvas markas. Gan akcionāri, gan vadītāji ir ieinteresēti saglabāt atšķirības, spēcīgu pieprasījumu un augstu rentabilitāti,” norāda A. Zelmenis.

Tomēr ražotāji var spert soļus, kas veido jaunus, augstus standartus arī plašam pircēju lokam pieejamos automobiļos. Labi zināms piemērs ir Opel, kas savus spēkratus aprīko ar sēdekļiem, kurus sertificējuši neatkarīgi vācu muguras veselības speciālisti, bet Peugeot savu automašīnu apdarē izmanto napas ādu – mīkstu, patīkamu, bet vienlaikus izturīgu materiālu.

Turklāt pēdējais izpelnās īpašu uzmanību ar pieeju ergonomikai: novatoriskais i-Cockpit patērētāju aptaujās ir saņēmis daudz uzslavu par intuitīvu lietošanu un komfortu.

Ražotājiem savā starpā sacenšoties un paaugstinot standartus, kā arī metot izaicinājumu tradicionālajiem līderiem, vislielākie ieguvēji galu galā ir un būs automobiļu pircēji.