Elektromobiļu tirgus piedzīvo īstu bumu. Ja agrāk elektriskos modeļus piedāvāja tikai daži zīmoli, un tie drīzāk bija nišas produkti, ko iegādājās entuziasti, tad šobrīd elektriskie auto ir atrodami katra ražotāja piedāvājumā.
Par to, ka izvēle mūsdienās ir krietni plašāka, liecina arī tas, ka jauna automobiļa pircējam vairs nav jāakceptē ar dizainu, virsbūves tipu vai praktiskumu saistīti kompromisi. Piemēram, Peugeot, īstenojot savu Power of Choice filozofiju, gandrīz visus savus modeļus piedāvā gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektrisko piedziņu.
Tādējādi vienīgais būtiskais elektromobiļu trūkums pašlaik ir augstāka iegādes cena, ja salīdzina ar tradicionālajiem spēkratiem. Tiesa gan, šajā salīdzinājumā bieži vien netiek ņemts vērā, ka ilgtermiņā elektromobiļa ekspluatācijas izmaksas ir zemākas, tā kompensējot sākotnējo cenas starpību.
Aprēķinot pilna cikla izmaksas, jāņem vērā ne tikai cena
Jaunas automašīnas pirkšanas brīdī nekad nevajadzētu vērtēt tikai iegādes cenu – vienreizēju summu vai ikmēneša līzinga maksājumu. Korektāk ir aplūkot kopējās ilgtermiņa izmaksas (Total Cost of Ownership jeb TCO), kurās ņemti vērā arī ar ekspluatāciju saistītie faktori, norāda Kārlis Mendziņš, uzlādes tīkla Eleport vadītājs.
“Aprēķinot TCO, formulā iekļaujamas visu veidu izmaksas. Viena no lielākajām, protams, būs enerģijas nesējs – degviela vai elektrība, taču nedrīkst aizmirst par tehniskajām apkopēm, apdrošināšanu un automašīnas garantijas perioda garumu,” stāsta Eleport vadītājs.
Visvienkāršākais veids, kā salīdzināt elektriskā un iekšdedzes automobiļa ekspluatācijas izmaksas, ir aplūkot modeļus ar līdzvērtīgu aprīkojumu. Peugeot gadījumā tas ir ārkārtīgi vienkārši, jo lielākajai daļai franču ražotāja modeļu ir arī elektriskā versija. Piemēram, Peugeot 2008 SUV var iegādāties ne tikai ar benzīna vai dīzeļa dzinēju, bet arī versijā ar elektrisko piedziņu – e-2008. Kurš no variantiem galu galā izrādīsies lētāks, ja līzinga periods ir 5 gadi un vidējais gada nobraukums 20 000 kilometru?
Skaitļi runā paši par sevi
Ja raugās uz iegādes cenu vien, izvēle neapšaubāmi nosveras par labu iekšdedzes auto. Vienāda aprīkojuma gadījumā par 96 kW benzīna modeli jāmaksā 21 500 eiro, bet par 100 kW elektromobili – 33 000 eiro, tātad starpība ir 11 500 eiro.
Šeit gan jāņem vērā, ka teju visas Eiropas valstis veicina elektroauto iegādi, un daudzas bankas piedāvā izdevīgākus līzinga nosacījumus elektrificēto transportlīdzekļu iegādei.
“Sākot no 2022. gada, Latvijā ir pieejama elektromobiļa iegādes subsīdija 4500 eiro apmērā. Aprēķinot TCO, tā jāņem vērā, jo atbalsts kompensē ievērojamu daļu cenu starpības,” teic K. Mendziņš.
Pat ņemot vērā subsīdiju, elektromobiļu iegādes cena joprojām saglabājas augstāka, taču, formulai pievienojot arī degvielas izmaksu komponenti, aprēķins atkal nosveras elektromobiļa virzienā.
Peugeot 2008 PureTech 130 benzīna dzinēja vidējais patēriņš ir 5,9 l/100 km, kas nozīmē, ka piecu gadu laikā degvielai, maksājot 1,55 eiro par litru, būs nepieciešami gandrīz 9000 eiro. Elektriskā e-2008 gadījumā enerģijas patēriņš lielā mērā ir atkarīgs no braukšanas stila, ārējiem faktoriem un elektroenerģijas cenas. Ja automašīnu uzlādē tikai mājās un pieņem, ka vidējā elektroenerģijas cena ir 20 centi par kWh, piecu gadu laikā 100 000 km nobraukšana izmaksās aptuveni 1500 eiro. Finansiālais ietaupījums, salīdzinot ar benzīna versiju, tādējādi ir 7500 eiro.
“Aprēķinot “degvielas” izmaksas, elektromobilis vienmēr ir nepārprotams uzvarētājs, pat ja elektroenerģijas cenas paaugstinās,” skaidro K. Mendziņš. “Vienlaikus jāpatur prātā arī vides saudzēšanas faktors, jo elektromobiļi nerada izmešus. Ja pienāks brīdis, kad automašīnu emisijas apliks ar ievērojamām nodevām, un ekspluatācijas nodoklis jau tagad saistīts ar CO2 izmešiem, TCO vēl vairāk nosvērsies par labu elektromobiļiem.”
Piecu gadu laikā cenu atšķirība izzudīs
Aprēķinot pilna cikla izmaksas, tajās līdztekus iegādei vai līzingam un degvielas izmaksām jāiekļauj arī automašīnas uzturēšana un apdrošināšana. Tā kā elektromobiļiem ir ievērojami mazāk kustīgu detaļu, tiem nepieciešams arī mazāk apkopes darbu.
“Elektromobiļiem nav nepieciešama eļļas maiņa, un to bremzes, pateicoties rekuperācijas režīmam, kalpo ilgāk. Tehniskās apkopes un uzturēšanas ziņā elektromobiļi ir vismazākās rūpes paģērošie transportlīdzekļi, ko pašlaik var iegādāties,” saka Eleport vadītājs.
Tas viss nozīmē, ka gada laikā uz uzturēšanas izmaksu rēķina var ietaupīt 500-1000 eiro. Lai gan šie ietaupījumi katru gadu var nebūt tik lieli, ilgtermiņā tiek izslēgta dārgā un sarežģītā apkope, kas neizbēgami nepieciešama iekšdedzes dzinējiem.
Lai gan elektriskajiem transportlīdzekļiem tehniskās apkopes jau tagad ir lētākas, to cenas dēļ apdrošināšana vēl kādu laiku saglabāsies dārgāka. “Elektrisko automobiļu proporcionāli ir mazāk, taču, pakāpeniski iegūstot aizvien vairāk informācijas un arī krītoties to cenām, samazināsies arī maksa par apdrošināšanu,” prognozē K. Mendziņš.
Tādējādi var secināt – ja elektromobilis nopirkts izmantojot subsīdiju, kopējās izmaksas piecu gadu periodā praktiski izlīdzināsies, bet, ja subsīdijas nav pieejamas, atšķirība tikpat ilgā periodā būs 2000-3000 eiro. Piedevām, ja ir iespēja izmantot līzinga piedāvājumu, kas paredzēts videi draudzīgā transporta iegādei, var ietaupīt vēl 500-1000 eiro.
“Šādos TCO salīdzinājumos jāpatur prātā arī atlikusī vērtība. Tirgū jau vairākus gadus redzams, ka modernie elektromobiļi vērtību saglabā labāk nekā līdzīgi iekšdedzes spēkrati,” piebilst Eleport vadītājs. “Tas nozīmē, ka patīkamāku, modernāku, videi draudzīgāku braukšanas pieredzi iespējams gūt, nemaksājot vairāk, bet tajos gadījumos, kad cenu atšķirība saglabājas, tā būs investīcija, kas vienā vai citā veidā atmaksāsies.”
Lasot šo pārspriedumu rodas iespaids, ka paši dīleri jau vairs īsti nevar pamatot elektroauto priekšrocības. Principā visi plusi balstās uz izmaiņām vadītāja paradumos (lēnāk braucot un lādējot mājās), kā arī faktā ka zaļo mērķu sasniegšanai tiks sisti iekšdedzes auto braucēji. Principā normāls komunisms - uz nodokļu maksātāju rēķina tiek stumts produkts kas ir tehniski vārgāks un dārgāks, tikai tādēl lai iekļautos kaut kādās selektīvi izveidotās vides prasībās. Tipa kuģi var kurināt mazutu, TECi gāzi un ogles, bet sitīsim tos autobraucējus, tā vietā lai pie mūsdienu tehnoloģijām samazinātu to nepieciešamību vispār kaut kur braukt.