Elektroauto elektrības cenu pieauguma ēnā: vai tiešām dārgāk? 31

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas.

Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi  –  uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un  iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Jāteic, ka joprojām, neraugoties uz elektrības cenu kāpumu, elektroauto izmaksas uz 100 nobraukuma kilometriem ir zemākas nekā iekšdedzes dzinēja auto. Kā zināt, cik apēd jūsu elektroauto? Pieņemsim, ka ikmēneša rēķins par elektrību ir 50 eiro. Izdalot šo summu ar patērēto kilovatstundu skaitu, iegūsiet cenu par vienu kilovatstundu. Savukārt elektroauto borta dators rāda kilovatstundu patēriņu uz 100 kilometriem. Pieņemot, ka varat uzlādēt elektroauto mājās, kur ir fiksēts tarifs – piemēram, 23 centi par kilovatstundu – un auto ziemā patērē 20 kilovatstundu uz 100 kilometriem (vasarā patēriņš būs mazāks), sareizinot 20 kilovatstundas ar 23 centiem, iegūsiet 4,60 eiro uz 100 kilometriem.

Šobrīd tirgū ir pieejami dažādi elektroauto. Pastāv tieša korelācija starp auto iegādes cenu un akumulatora ietilpību – jo dārgāks auto, jo lielāku attālumu ar to ir iespējams  veikt pēc vienas uzlādes. Jārēķinās, ka vēsākos laikpstākļos elektrības patēriņš ir lielāks nekā ražotāja deklarētais, tomēr šobrīd ar vienu uzlādi vidēji var veikt ap 300 kilometriem. Zinot, cik lielas distances ar savu auto veicat ikdienā, varat viegli aprēķināt, cik uzlādes mēnesī jums būs nepieciešamas, un iegūsiet arī kopējo ikmēneša elektrības patēriņu elektroauto uzturēšanai.

Jāpatur prātā, ka šie ir tikai tie ieguvumi, kas uzreiz pārvēršami naudas izteiksmē. Elektroauto īpašniekiem ir iespēja gūt arī ievērojamu ietaupījumu ilgtermiņā. Piemēram, mazāki nodokļi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Privātpersonas, kas ir elektroauto īpašnieki, ir atbrīvoti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa jeb tā sauktā ceļa nodokļa nomaksas. Savukārt, ja automašīna ir reģistrēta kā uzņēmuma īpašums, vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme ir fiksēta un nav atkarīga automašīnas motora tilpuma. “SKANDI MOTORS” pieredzē ir bijuši klienti, kuriem, iegādājoties elektroauto, nodoklis samazinājies teju septiņas reizes. Turklāt tiem elektroauto īpašniekiem, kuriem diendienā jāuzturas Rīgas centrā, būtisks atvieglojums ir iespēja novietot automašīnu pašvaldības apkalpotajās stāvvietās bez maksas – pat Vecrīgā. Iespēja bez maksas izmantot autostāvvietas elektroauto īpašniekiem ir nodrošinātas arī Liepājas pašvaldības maksas stāvvietās. Pieņemot, ka cilvēks strādā Vecrīgā un iegādājas pilnu stāvvietas abonementu, jārēķinās ar 250 eiro lieliem izdevumiem katru mēnesi. Piemājas stāvvietā šī summa ir mazāka, taču gada griezumā jebkurā gadījumā tā ir pietiekami liela, lai elektroauto īpašnieks bezmaksas autostāvvietu izjustu kā būtisku atvieglojumu ģimenes budžetā.

Ja runājam par pieprasījumu pēc elektroauto, tas joprojām saglabājas liels – arī pieaugošo energoresursu cenu apstākļos. Pateicoties valsts atbalsta programmai elektroauto iegādei un Eiropas Savienības uzņemtajam zaļajam kursam, kas paredz, ka no 2035. gada Eiropas jauno auto tirgū iekšdedzes dzinēji vairs nebūs atļauti, tas ir tikai laika jautājums, kad visi pārsēdīsimies elektroauto. Tomēr īpaši uzņēmumu kontekstā būtu jādomā par atbalsta instrumentiem, kas neierobežo uzņēmumu vēlmi iegādāties elektroauto. Piemēram, šobrīd valsts atbalstu elektroauto iegādei var saņemt tikai apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuru eksporta apjoms sasniedz vienu miljonu eiro vai kuri eksportē vismaz 50% savas produkcijas. Kāpēc uz šādu atbalstu nevarētu pretendēt arī IT vai jebkuras citas nozares uzņēmumi? Noteikti būtu nepieciešams valstiskā līmenī domāt  par to, kā motivēt uzņēmējus veidot savus elektroauto parkus. Sevišķi svarīgi tas būtu uzņēmumiem, kuriem ir būtiski īstenot striktas klimatneitralitātes programmas, jo to pieprasa ārvalstu, īpaši Skandināvijas valstu, sadarbības partneri.

Kopumā varam secināt, ka energoresursu cenas aug un tas, protams, palielina arī elektroauto uzlādes izmaksas, taču elektroauto joprojām ir ekonomiski izdevīgāks risinājums nekā auto ar iekšdedzes dzinēju.