Sniegu vajag? Vai tomēr analīzi... 28

Oskars Irbītis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Vecākais tiesu eksperts | 18.decembris 2013 10:46

Mūsu valstij ir vieni no labākajiem rādītājiem Eiropā satiksmes drošības uzlabošanā. Bet pašreizējā situācijā, šķiet, ir panākts tāds kā vispārējo pasākumu un pašreizējās pieejas piesātinājums – līdzšinējie paņēmieni ir sevi izsmēluši un neder situācijas tālākai uzlabošanai.

Oskars Irbītis Foto: Atis Jansons

Pamati un sienas satiksmes drošības ēkai ir uzcelti, tagad jāsāk darbs pie jumta un apdares. Ir jāveic negadījuma apstākļu detalizēta izmeklēšana, lai saprastu nepieciešamo pasākumu veidu un mērķauditoriju. Arī slimnīcā pirms ārstēšanas pacientus izmeklē, nevis visus ārstē uzriez ar elektrošoku un vitamīniem. Šoreiz jāpāriet uz smalkākiem instrumentiem un zālēm, bet tas nenozīmē, ka no vitamīniem – līdzšinējiem pasākumiem ir jāatsakās.

Bet nu apskatīsim satiksmes situāciju kopumā.

Latvijā publiskajā telpā ir izskanējušas daudzas un dažādas spekulācijas par to, kādi tad ir cēloņi daudzajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg).

Kas nodarbojas ar CSNg izmeklēšanu un informācijas apkopošanu? Viena no būtiskākajām problēmām mūsu valstī ir tā, ka CSNg iemesli netiek apkopoti valstiskā līmenī un netiek analizēti kopskatā. Parasti visa CSNg analīze beidzas Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo iestāžu ietvaros, bet šīs iestādes neveic auto tehniskās ekspertīzes un neveic CSNg apstākļu rekonstrukciju, nenoskaidro negadījumu cēlonisko sakaru. Auto tehniskās ekspertīzes veic Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB), krimināllietas uzrauga un iztiesāšanai nodod prokuratūra (Rīgā tā ir specializētā Autotransporta prokuratūra), par cēlonisko sakaru katrā lietā un par vainīgā noteikšanu lemj tiesas. Šīs iestādes ir Tieslietu ministrijas pakļautībā un līdz šim nav iesaistītas analītiskos pasākumos, kas domāti satiksmes situācijas uzlabošanai (izņemot likumu un noteikumu izstrādes procesu), lai gan pēc būtības ir vienīgie, kas zina negadījumu patiesos iemeslus. Tāpat liels informācijas apjoms ir uzkrāts pie apdrošinātājiem – Latvijas transporta līdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzēs. Arī šī informācija netiek izmantota faktiskās situācijas analīzei.

Jau vairākus gadus mēs VTEB pēc pašu iniciatīvas veicam CSNg iemeslu izpēti un apkopojumu. Arī šogad mēs veicām šādu analīzi. No visām 2013. gadā veiktajām ekspertīzēm atlasījām 100 ekspertīzes (tādas, kur ir cietušie ar vismaz vidēji smagiem miesas bojājumiem) un detalizēti apskatījām CSNg iemeslus, kas ir bijuši cēloniskā sakarā ar negadījuma rašanos – tiešā mērā saistāmi ar CSNg rašanās mehānismu. Papildus minētajam tika analizēti arī CSNg veicinošie faktori un CSNg rezultātā gūto zaudējumu/traumu veicinošie faktori. Atsevišķi tiek veikti arī pētījumi par katra gada moto sezonu un motociklistu izraisītajiem CSNg un situācijām, kurās motociklisti ir cietušie. Kas attiecas uz motociklistiem, tad viņi ir šogad labi uzvedušies uz Latvijas ceļiem un situāciju ir uzlabojuši – statistika liecina par motobraucēju ceļa kultūras uzlabošanos. Protams, ir arī izņēmumi…

Pētījumā par kopējo situāciju un CSNg iemesliem tika noskaidrots, ka 31% CSNg transporta līdzekļa vadītājam ir bijusi tehniska iespēja novērst CSNg – šķērslis un/vai bīstamības objekts ir atradies tiešā transporta līdzekļa vadītāja redzamības zonā. Transporta līdzekļa vadītājs vienkārši nav laikus reaģējis uz kustības bīstamību, nav laikus uzsācis bremzēšanu, nav izvērtējis situācijas bīstamību. Šis lielais procentuālais rādītājs netiešā veidā norāda uz to, ka Latvijas transporta līdzekļa vadītājs nav pietiekamā mērā izglītots un sagatavots rīcībai kritiskā situācijā. Tas norāda, ka pastāv nepieciešamība uzlabot un pilnveidot transporta līdzekļu vadītāju apmācību – ne tikai iemācīt Ceļu satiksmes noteikumus (CSN), bet arī trenēt adekvātai rīcībai bīstamās un ekstrēmās situācijās. Ļoti iespējams, ka transporta līdzekļu vadītāji vismaz teorētiski zina, kas ir jādara bīstamajā situācijā, bet vai viņi šīs situācijas atpazīst reālajā satiksmē? Liekas (esmu pārliecināts), ka liela daļa neatpazīst.

Pētījuma laikā tika arī konstatēts, ka praktiski nav negadījumu ar vienu vienīgu konkrētu cēloni – praktiski visos negadījumos ir vairāki notikušā iemesli, vienlaikus ir konstatēti vairāki CSN punktu pārkāpumi, kā arī bieži CSNg izraisīšanā ir vainojami divi vai vairāki transporta līdzekļu vadītāji. Arī akla un ietiepīga pārliecība „…bet man tak bija priekšroka!!!”  ir viens no būtiskākajiem CSNg rašanās mehānismu veicinošajiem faktoriem – ja briesmas un bīstamība ir redzama, tad ir jābremzē.

Par gājējiem.  Ir, protams,  saistība starp sniega esamību Latvijā un notriekto  gājēju skaitu. Ne jau tāpēc, ka gājēji baidās no sniega un uz ceļiem sniegotā laikā neiet… Vainīga  laikam būs redzamība – uz sniegota (gaiša) fona mūsu tumšie gājēji ir saskatāmi labāk, tāpēc arī mazāk cieš ceļu satiksmes negadījumos.

Lai nu kā tur būtu ar transporta līdzekļu vadītājiem, bet visbiežāk par CSNg iemeslu ir bijusi gājēju rīcība. 28% gadījumu kā primārais CSNg iemesls ir bijusi tieši gājēju un velosipēdistu rīcība. Šajā gadījumā statistikā velosipēdisti un gājēji tiek analizēti vienā kategorijā, jo no tehniskā viedokļa uzbraukuma mehānisms ir praktiski identisks, kā arī bieži ir grūti nošķirt vai persona konkrētajā brīdī ir bijusi gājējs vai velosipēdists (piemēram, velosipēda stumšana). Tas, ka šie mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, regulāri rupji pārkāpj CSN prasības, tas ir vērojams ikdienā un praktiski visur – brauktuves šķērsošana nevietā, atstarotāju/lukturu nelietošana utt. Jāsaka, ka daudzi no CSNg cietušajiem gājējiem dažas minūtes pirms negadījuma paši ir bijuši autovadītāji. Cik ir tādu transporta līdzekļu vadītāju, kas, kāpjot ārā no auto, uzliek atstarotāju?

Pat „atstarotāju” lietošana ne vienmēr ir garantija drošībai – ne vienmēr tie atstaro un ir redzami. Nupat pabeidzu darbu pie kārtējās ekspertīzes – uzbraukums velosipēdistam ārpus apdzīvotas vietas. Velosipēds braucis aptuveni pa vidu kustības joslai, ir bijis aprīkots ar atstarotājiem, bet kā apliecināja policijas veiktais eksperiments, tā saucamie atstarotāji ir pamanāmi tikai 40m attālumā. Šajos brīžos vienmēr atceros tos likumu izdevējus, kas no pēdējās satiksmes noteikumu redakcijas svītroja obligātu lukturu lietošanu velosipēdistiem diennakts tumšajā laikā.

(turpinājums sekos)

2. daļa

 
Visi komentāri
 
sniegs 18.decembris 2013 11:11
2 0 Atbildēt

daži gudrinieki vēl joprojām uzskata, ka fotoradarus vajag, un ja arī tie neatrisinās satiksmes drošības problēmas, tad viņu finansiālās problēmas jau nu noteikti atrisinās

anonimikis 18.decembris 2013 11:16
2 0 Atbildēt

"jāsaka, ka daudzi no CSNg cietušajiem gājējiem dažas minūtes pirms negadījuma paši ir bijuši autovadītāji. Cik ir tādu transporta līdzekļu vadītāju, kas, kāpjot ārā no auto, uzliek atstarotāju?"

Par šito vajadzēja atsevišķu rakstu. Katru dienu tādus tumsoņus redz uz ceļa. Piestāj malā un dur pāri - jo, MAN vajag!

ak 18.decembris 2013 12:46
0 0 Atbildēt

Tev ir ļoti laba redze, jo viņi tak iet bez atstarotājiem, bet Tu viņus vienmēr tāpat redzi. Super!

anonimikis 18.decembris 2013 12:59
1 0 Atbildēt

es braucu lēnām un uzmanīgi. aiz muguras visādi agresīvie mirdzinās ar tālajām gaismām un tad tumsoņus var pamanīt.

atšķirība 18.decembris 2013 11:23
1 0 Atbildēt

vācijas mazpilsētā viens ietiepīgs vācietis ar 7.bembi ietiepīgi ilgi gaidīja pie gājēju pārejas, lai tikai mani palaistu, pie mums lielpilsētā ietiepīgs gājējs mēģinās pārskriet pāri gājēju pārejai jebkura braucamā tiešā un bīstamā tuvumā, lai tikai savā ietiepībā nepalaistu braucamo, kuram nav priekšroka

REXX 18.decembris 2013 11:35
2 0 Atbildēt

Patīkami lasīt, ka tomēr kādam rūp CSNeg. izpēte.

Pie tā, ka 31% vadītāju bija iepēja avāriju novērst, bet viņi to neizdarīja- ne tikai nespēja novērtēt situāciju. Arī- apziņas "iemidzināšana". Jo- "man nekas nedraud, es neko nepārkapju..." Nepārprotiet- tas nav aicinājums ignorēt CSN.

reiz 18.decembris 2013 11:49
1 0 Atbildēt

lukturi pretī nespīd, tumsā apdzenu, pēkšņi parādās neredzams riteņbraucējs, kurš rullē pretī atļauto 1 metru no savas labās malas, un ietiepīgi pat nedomā pietuvoties nomalei, lai izmainītos, bremzēt par vēlu, ar gāzi grīdā izspraucos starp apdzenamo un velo, te ar gaismas mūziku aptur kaut kādi ātruma uzraugi un par izglābto bojāgājēju uzreiz prēmiju piešķir + vēl kaut kādus tur bonusa punktus

VWfans 18.decembris 2013 12:50
0 1 Atbildēt

Tāpēc tumsā nav prātīgi apdzīt, ja ātrums ir paliels un neredzi, kur brauc!

bet 18.decembris 2013 14:26
2 0 Atbildēt

kā tad lai neapdzenot tiek garām visādiem tur ekofaniem, aiz kuriem vienkārši pieriebjas ilgi braukt, ja tie nekad nepiestāj malā, lai palaistu sev garām visu lielo aiz sevis savākto auto varzu

Palaidniex 19.decembris 2013 12:14
1 0 Atbildēt

kur bija problēma miličiem norādī, lai izvālē arī to velopisēdistu bez gaismām un atstarotājiem?

problēma? 19.decembris 2013 15:59
1 0 Atbildēt

kamēr ātrumkontrolieri mani panāca un ar lielu interesi, un neviltotu izbrīnu uzklausīja "nupat kā manis sacerētu, bet viņu jau sendzirdētu pasaciņu", velopēdists bija sen jau izgaisis tumsā, un kā lēni braucošs pasaku varonis ātrumpārkāpēju medniekus it nemaz vairs neuzbudināja, jo izskatījās, ka pašu svētlaimīgāko baudu par savām pūlēm tie jau nu ir guvuši, un ar kaut kāda mistiska velopēdista ķeršanu tie vairs nebija ne iekārdināmi, ne uz to pamudināmi, jo slimīgi sāka uztvert to jau kā necenzētu ņirgāšanos par viņiem un nepakļaušanos tik augstas varas pārstāvjiem, tāpēc vienkārši negribējās sagaidīt vēl lielāku laipnību no tiem ambīļiem (ot ambalov), kuri jau tā par maz neaplaimoja, jo skopi uz to galīgi nebija

ak 19.decembris 2013 20:27
1 0 Atbildēt

Nevajag apdzīt pa pretējo apmali, bet ciešāk. Katru dienu uz Ventspils šosejas redzu ātri, bet nemākulīgi braucošus vadītājus, kuri pirms apdzīšanas ielien priekšējam pakaļā, tad asā leņķī apdzen, ņem pa kreisi ar lielu līkumu līdz pretējai apmalei, un tad steberē atpakaļ visu nevajadzīgi plato manevru. Vai tas ir normāli, droši? Vajag jau tuvojoties priekšējam un zinot, ka apdzīsi, slaidi iziet tikai nedaudz otrā pusē viduslīnijai, un tāpat arī atpakaļ. Un tad arī pretībraucošie neredzamie riteņbrucēji nebūs problēma.

Kanibaals 24.decembris 2013 1:16
0 0 Atbildēt

Kādi vēl atļautie 1 m no malas? Ar velo ir jābrauc pēc iespējas tuvāk labajai malai.

naivais 18.decembris 2013 12:59
5 0 Atbildēt

Ļoti sakarīgs raksts. Gribētos cerēt, ka CSDD un citas atbildīgās iestādes sāks domāt līdzīgi, nevis kā līdz šim nodarbosies ar lētu populismu un dārgu savu spalvu spodrināšanu.

neceri 18.decembris 2013 14:34
2 0 Atbildēt

no palielinātu sodu noslaukšanas ar fotoradariem neviens neatteiksies, jo patoloģiski represīva domāšana nav izmaināma tieši tāpat kā stulbums nav ārstējams

nav variantu 18.decembris 2013 14:45
1 0 Atbildēt

tad jāmaina tās neaptēstās un alkatīgās amatpersonas tajās atbildīgajās iestādēs pret kaut cik sakarīgi domājošām un vismaz nealkatīgām, pēc kādiem patreiz izskatās šie iauto eksperti

Uudensputns 18.decembris 2013 14:34
2 0 Atbildēt

It kā jau nevag izgudrot velosipēdu - zinu,ka Norvēģijā,Zviedrijā un laikam Somijā arī pie tiesībām netikt,ja neesi izgājis apmācību,kā auto uzvedas ekstrēmos ceļa apstākļos ar uzsvaru uz slidenu ceļu.

Jau te(komentāros pie avārijām)minēju autoskolas - patreiz tām interesē tikai nauda,nevis kursanta sagtavotība.Realitātē cilvēks pēc autovadītāja apliecības iegūšanas nav gatavs dalībai ceļu satiksmē,vismaz ne ar tām zināšanām,kas tiek iemācīts un prasīts eksāmenā,arī te ir darbalauks,jo kaut kas nav kārtībā ar csdd prasībām acīmredzot,ja tās tik ļoti atšķiras no realitātes.Par braukšanu sarežģītos ceļa apstākļos it kā teoriju kaut kādu pastāsta,bet tas ir viss.Nu kā lai cilvēks zin,kā ir braukt pa ledu piemēram,ja viņš ne reizi nav izjutis,kā mašīna slīd.

cita prioritāte 18.decembris 2013 15:17
2 0 Atbildēt

CSDD nav vajadzīgi CSN ievērotāji, bet ir vajadzīgi pārkāpēji, kuriem palielināt sodus un atslaukt ar fotoradariem

Aigarcix 18.decembris 2013 23:24
0 0 Atbildēt

Šeit pat normāli krustojumā iesākt braukt nevar iemācīt,kur vēl ekstrīmu piedāvā mācīt.Kad pirmo reizi ievilks k-kur,tad varbūt(uzsvars uz VARBŪT)sāks domāt.

Hmm... 18.decembris 2013 21:55
2 0 Atbildēt

Gandrīz katru gadu pirms ziemas tiek minēts, ka uzsniegot pirmajam sniegam autovadītājiem vajadzētu atsvaidzināt pa gadu aizmirstās iemaņas kā auto uzvedas uz sniega, ledus seguma. Es to arī ļoti labprāt darītu, bet kur? Veikalu stāvlaukumos, kur plosās dažu zināmu marku auto un no visām pusēm uzglūn sliekšņi un apmales, laiku pa laikam parādās policija un sastāda aktīvistiem pa protokolam? Nomaļos ceļu posmos, kur dažkārt tomēr kāds brauc un arī plašums nav pietiekams? Diez vai... Kad atveras ziemas autotrases un droši aizsalst legāli braucamie ezeri, vairs jau tas nav vajadzīgs, jo vajadzīgās iemaņas ir iegūtas ceļu satiksmē, veiksmes gadījumā, bez materiāliem zaudējumiem. Jā, mums ir arī drošas braukšanas poligons, bet ne katram tas ir pa kabatai, lai kaut reizi, pat ne katru rudeni šīs lietas apgūtu.

Aigarcix 18.decembris 2013 23:19
0 0 Atbildēt

A tev uz ceļa ar būs ar spilveniem noklātas apmales?Sāc ar nelielu ātrumu,k-kur tukšākā vai klajākā vietā un pierod,bremzēt ,izvairīties utt.Tas ,ka sāksi ar atļauto+,tālu netiksi.Un šķēršļi kas traucē ar liek savādāk domāt,skatīties ainu kopumā,ne tikai objektu kuš tev traucē.Grib atrast iemeslu neko nedarīt,gaidi,varbūt tev ieteiks kādu trasi utt,izvēle tavā ziņā.

VWfans 19.decembris 2013 8:39
1 0 Atbildēt

Šim es piekrītu. Ja darbdienās esi prom no mājām vairāk kā 12 stundas, dzīvo privātmājā, kura pašam jākurina un kurai jāgādā malku un ogles, ja ir jāgādā par bērniem un vecākiem - nu tad nav tik daudz brīva laika, lai apgūtu ziemas braukšanas prasmes.

rt 19.decembris 2013 9:15
0 0 Atbildēt

Prasmes var apgūt pa ceļam uz darbu

Aigarcix 19.decembris 2013 9:27
2 0 Atbildēt

A vot šitais,dažu braucēju skatījumā,un ne tikai ,saucas agresīva braukšana.Nekas,ka nevienam netraucē,bet izlekt no pūļa,nu ko jūs... .;)))

rt 19.decembris 2013 8:18
2 2 Atbildēt

Priekšvēlēšanu populisms! Neviena ieteikuma situācijas uzlabošanai, tikai plika faktu konstatācija. Uz deputātiem...

Redaktors 19.decembris 2013 13:46
1 0 Atbildēt

>rt

Publikācijas beigās teikts - turpinājums sekos. Būs arī ieeikumi.

Oskars_Irbitis 19.decembris 2013 15:51
4 0 Atbildēt

Vai būtu jāsniedz gatava recepte par to, ka jārīkojas tieši tā un ne savādāk? Neesmu pārliecināts… (nav divu identisku negadījumu un situāciju). Ja tiek izklāstīti negadījumu iemesli un citu pieļautās kļūdas, tad katrs varam no tām mācīties, censties šādas kļūdas neatkārtot. Man aicinājums vienkārši ir padomāt par drošību –kāpjot ārā no auto tumša ielā, uzlikt atstarotāju vai paņemt lukturīti, kaut vai telefona ekrānu ieslēgt, nebraukt ar pārliecību „man tak ir taisnība!”, ja redzam, kādu, kas kaut ko dara ne tā, tad bremzēt. Ja jau zinām, ka pilni ceļi nedisciplinētu gājēju, tad ar to ir jārēķinās, jābrauc ar domu, ka tāds tumšais tēls kaut kur klīst pa ceļu.

Šos rakstus mēs veidojam, lai padalītos ar CSNg izmeklēšanā konstatēto, lai tauta varētu mācīties no negadījumos iekļuvušo kļūdām, vienkārši izvērtētu to, vai gadījumā nerīkojamies līdzīgi, kā tie, kas iekļuvuši negadījumā.

Turpmāk padalīšos arī ar dažiem komentāriem par konkrētiem satiksmes noteikumu punktiem, par citiem raksturīgiem negadījumu iemesliem, kā arī aktuālajiem projektiem satiksmes drošības jomā (ne par tiem, ko CSDD rīko).

375843 2.janvāris 2014 18:42
0 0 Atbildēt

Katram pasākumam savs pielietojums. Radarus, piemēram, vajag lietot ne tikai, lai ķertu tos, kas taisnā līnijā uz 50/70/90 zīmju robežas pārkāpj, bet galvenokārt vajag izķert tos, kas dzen garām pret nepārredzamu līkumu vai kalnu. Pat ar slēpto kameru. Un tāds ir jāņem nost no braukšanas uz gadiem 5.

Par iemaņām - vajag valstiski organizētus poligonus, ko izīrē autoskolām un privāti, lai mācās.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

iAuto apskata elektrisko mopēdu no Citroen (+ VIDEO) 11

Ja elektrisko transportlīdzekli piereģistrē pareizi, Latvijā ar to var braukt no 14 gadiem. Lasīt vairāk

 

Pat 190 km/h: Par ātruma pārkāpšanu vairāki luksusa klases automašīnu vadītāji Rīgā paliek bez tiesībām (+ VIDEO) 6

Aizvadītajās brīvdienās, kad Latvijā starptautiska pasākuma norises laikā bija ieradušās dažādas luksusa klases automašīnas, Valsts policijas (VP) darbinieki gan Rīgā, gan Zemgales reģionā fiksēja vairākus īpaši steidzīgus šī pasākuma dalībniekus un sodīja tos, aģentūru LETA informēja VP. Lasīt vairāk

 

Valsts policija Liepājā aiztur ātrumpārkāpēju, kurš bija uzsācis bēgšanu 1

Naktī no 27. uz 28.jūniju likumsargi Liepājā fiksēja automašīnu, kuras vadītājs pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Noskaidrots, ka automašīnu vadīja nepilngadīgs jaunietis, kurš, ieraugot policistus, kuri lika viņam apstāties, uzsāka bēgšanu. Lasīt vairāk

 

ES dalībvalstīm gāzes krātuves līdz novembrim būs jāuzpilda līdz 80%

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm gāzes krātuves līdz novembrim būs jāuzpilda līdz 80% no ietilpības, bet turpmākajos gados - līdz 90%, paredz Eiropas parlamenta pieņemtā Gāzes uzglabāšanas regula. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti