Zviedrija plāno šogad Latvijā izvietot pirmās "Archer" riteņu artilērijas sistēmas, informēja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons, kurš piektdien vizītes laikā Latvijā tikās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) un parakstīja ceļa karti aizsardzības sadarbības stiprināšanai starp Latviju un Zviedriju.
Jonsons sacīja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība attīstās un Latvija Zviedrijai ir nozīmīgs reģionālais partneris. Viņš pateicās Sprūdam par darbu Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupā, kā arī Latvijai par Dronu koalīcijas vadīšanu un par ieguldījumiem aizsardzībā.
Sprūds uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Zviedrijas dalību NATO un Zviedrijas karavīru klātbūtni Latvijā, piebilstot, ka sadarbība paredzēta vairākās jomās, tostarp industrijas sadarbībā, iepirkumos, bezpilota sistēmu jeb dronu jomā, jūras dimensijā, kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, kā arī pretgaisa aizsardzībā. Viņš arī minēja, ka līdz ar Zviedrijas bataljonu Latvijā ir izvietotas pretgaisa aizsardzības komponentes un tiek sperti nākamie soļi, vērtējot arī papildu gaisa klātbūtnes iespējas.
Jonsons atzīmēja, ka parakstītā ceļa karte sadarbību pacels jaunā līmenī un uzsvēra Zviedrijas ilgtermiņa apņemšanos par klātbūtni Latvijā. Zviedrijas aizsardzības ministrs akcentēja, ka pirmās divas "Archer" sistēmas Latvijā paredzēts izvietot 2026. gadā un sākt tehnisko apmācību.
Atbildot uz jautājumu par pirmajiem praktiskajiem soļiem, Jonsons teica, ka Zviedrija ir ieinteresēta izmantot Latvijā pieejamās testēšanas iespējas bezpilota sistēmām. Viņš arī atzīmēja, ka Latvija vada Dronu koalīciju Ukrainas aizsardzības kontaktgrupā, bet Zviedrija kopā ar Vāciju vada Elektroniskās karadarbības koalīciju, tāpēc sadarbība šajā jomā ir likumsakarīga. Jonsons minēja, ka ceļa kartē paredzēti arī konkrēti soļi sadarbības paplašināšanai jūrā, tostarp piekrastes aizsardzībā un ātrgaitas laivu jomā.
Sprūds piebilda, ka Latvija un Zviedrija šogad plāno paplašināt sadarbību autonomo sistēmu kompetences centrā, tostarp testēšanā un ekspertu iesaistē. Ministri pieminēja arī iespēju vienoties par militāru saprašanās dokumentu, lai nodrošinātu juridiskos nosacījumus Zviedrijas iznīcinātāju "Gripen" pagaidu izvietošanai un pārdislokācijai, izmantojot valstu ģeogrāfisko tuvumu.
Sarunās tika pārrunāta arī situācija Grenlandē. Sprūds klāstīja, ka, ja tiktu saņemts pieprasījums, Latvija kopumā būtu gatava piedalīties aktivitātēs Grenlandē, savukārt ilgākai iesaistei būtu vajadzīgs valdības un Saeimas lēmums. Jonsons teica, ka Krievija palielina klātbūtni Arktikā, un minēja arī Ķīnas aktivitātes, piebilstot, ka Zviedrija uz Grenlandi nosūtījusi trīs štāba virsniekus izlūkošanas vizītē, lai vērtētu turpmāku iesaisti.
Tu dzer?