Patentu valde sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Valsts policiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) trešdien, 9.jūnijā, atklāja jau ceturto kampaņas “Viltotā realitāte” posmu, kur šoreiz iedzīvotāji tiek aicināti neiegādāties viltotas preces internetā jeb “Viltotā realitāte – online realitāte”.
“Previltojumu tēma tiek aktualizēta ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja atbalstu pretviltošanas kampaņa šajās dienās tiek uzsākta visās dalībvalstīs,” saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, “šī problēma īpaši aktuāla kļuva Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ, kad bijām spiesti izmantot iepirkšanos internetā, kas kļuvusi par dzīves neatņemamu sastāvdaļu un paradumu.”
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja veiktais pētījums “Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums” pierāda, ka gandrīz katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs jeb 9% ir bijuši maldināti, iegādājoties viltojumus, savukārt Latvijā par šāda nozieguma upuri kļuvuši 10% cilvēku. Vislielākais apkrāpto iedzīvotāju skaits ir Bulgārijā, kur ar šo problēmu saskārušies 19%, kam seko Rumānija ar 16% un Ungārija ar 15%. Savukārt Zviedrijā ir viszemākais rādītājs jeb maldināti bijuši vien 2% iedzīvotāju. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka lielu skaitu jeb katru trešo Eiropas iedzīvotāju māc šaubas par to, vai viņi tiešsaistē ir iegādājušies orģinālu preci.
“Viltojumu izplatītāji nereti atdarina vai kopē oriģinālo produktu izplatītāju interneta vai sociālo tīklu veikalu vai reklāmu izskatu, tādēļ patērētājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, lai nekļūtu par viltotāju upuriem,” saka Patentu valdes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Graube, “viltojumu lietošana nopietni apdraud gan mūsu, gan mūsu tuvinieku veselību un drošību. Tāpat viltotu preču iegāde grauj valsts ekonomiku, palielina bezdarbu, veicina cilvēku tirdzniecību, nodara kaitējumu videi un finansē terorismu.”
Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumu viltojumi veido 6,8% no Eiropas Savienības importa jeb kopuma 121 miljardu eiro, un tie konstatēti ļoti dažādās nozarēs – kosmētika, rotaļlietas, vīns un dzērieni, elektronika, apģērbs un pat tik specifiska joma kā pesticīdi, kas var radīt nopietnu risku patērētāju veselībai un drošībai, jo īpaši pakļaujot viņus bīstamu ķīmisko vielu iedarbībai.
“Veicot muitai uzticētos pienākumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, pagājušajā gadā 258 gadījumos muitas amatpersonas atklāja 23 326 viltoto preču vienības. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos 165 gadījumos muitas amatpersonas ir atklājušas jau 122 856 viltoto preču vienības. 94% gadījumu viltotas preces šogad atklātas, veicot pasta sūtījumu kontroli, – tās ir preces, ko iedzīvotāji bija iegādājušies tiešsaistē un cerējuši saņemt savā sūtījumā,” saka VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Aicinām ikvienu apmeklēt īpaši izveidotu tīmekļa vietni, kur apkopota informācija vienuviet www.viltotarealitate.lv.
Normālās valstīs valsts iestādes dara visu, lai slēgtu vai ierobežotu viltotu preču tirdzniecības vietas! Latvijā muita soda cilvēkus, kas iepērkas internetā, it kā cilvēks varētu zināt, ka interneta Outlets patiesībā ir viltotu preču veikals, kas izliekas par Outletu. Parasti VID un Muitas atbilde ir tāda, ka ja kaut kas maksā uz pusi lētāk kā latvijā, tad tas ir viltots, bet tā gluži nav. Ikviens kas ir pircis apģērbu eiropā, zina, ka Latvijā viss ir vienkārši ar trīskārtīgu uzcenojumu. Pat auto Rīgas centrā novietot maksā 5x dārgāk kā Romā pie paša Kolizeja.