Nākamajā gadā ceļu būvniecība būs vismaz trīs reizes plašāka, salīdzinot ar šo gadu. Tas garantēs kvalitatīvu ceļu infrastruktūru Latvijas iedzīvotājiem paredzamā nākotnē.
Tā teica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, vadot kārtējo Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmas risināšanas, kā arī kravu tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanas darba grupas sēdi.Ministrs norādīja, ka „mums ir vajadzīgs dinamisks attīstības plāns, lai, vēlākais, četru gadu laikā realizētu jaunus, vērienīgus ceļu būves projektus, garantējot arī kvalitāti.” Līdz ar to ceļu būvniecībā tiks ieguldītas ievērojamas investīcijas, tai skaitā ieņēmumi no eirovinjetes*.
Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Māris Pēkalis pastāstīja, ka plānotie ieņēmumi no eirovinjetes piemērošanas būs 12 līdz 15 milj. latu. Tie paredzēti galveno valsts autoceļus sakārtošanai, jauna kravu stāvlaukuma iegādei un uzturēšanai Latvijas Krievijas pierobežā, kā arī atpūtas laukumu ierīkošanai pie ceļiem.
Lai samazinātu slogu autopārvadātājiem, SM plāno ieviest eirovinjeti 75% apmērā no direktīvā paredzētās maksas, t.i. apmēram 6 Ls dienā, norādīja M.Pēkalis. Līdz ar to plānotā eirovinjetes maksa nedēļā būs 30 Ls, mēnesī 78 Ls, savukārt, gadā 480 Ls.
Satiksmes ministrs kā prioritāti nosauca valsts galveno autoceļu sakārtošanu, jo iedzīvotāji jau šodien vēlas braukt pa labiem ceļiem. Viņš piebilda, ka arīdzan straujas ostu attīstības rezultātā autoceļu loma pieaugs, tādēļ ceļu infrastruktūras būvniecību uz vēlāku laiku atlikt nedrīkst. „Pēc iespējas straujāka ceļu infrastruktūras sakārtošana, garantē nopietnu kravu plūsmu, komercdarbības attīstību, līdz ar to arī valsts ekonomisko augšupeju,” teica A.Šlesers
Sēdes laikā ministrs tikās ar transporta nozares pārstāvjiem un uzklausīja viedokli par situāciju autopārvadātāju nozarē. Vēlāk notika diskusija par starptautisko autopārvadājumu nozares un loģistikas attīstības tendencēm un problēmām.
Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmas risināšanas, kā arī kravu tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanas darba grupas sēdes notiek vismaz divas reizes gadā. Iepriekšējā sēde notika šā gada 18. jūnijā.
Skan jau skaisti, bet parasti pie mums viss notiek mazliet savādāk.
Tad kad parādījās Eiropas līdzfinansējums ceļu būves projektos, tad nevis proporcionāli finansējumam palielinājās ceļu remonta/būves apjomi, bet gan ceļu/remonta būvju tāmes. Jo diemžēl visai slikti finansētā, un līdz ar to būtiski novājinātā Ceļu būves firmu kopiena nebija spējīga "pacelt" lielākus apjomus. Nepietika nedz tehnikas nedz cilvēku, kā arī pamanījās uzprasī lielāku peļņu par tukšo gadu pusbada dzīvi. Tiesa ir jau jocīgi, ka Lietuvā ceļu remonta/būves izmaksas ir jūtami mazākas...
Šeit ož pēc tā paša - būš jauns finansējums, tik kvantitatīva rezultāta - patiesi saremontēto, jaunizbūvēto vai ceļa seguma nomaiņās darbu kopplatība atkal nepieaugs, jo nav tehnisku un fizisku spēju pēkšņi dubultot darbu apjomu, toties cenas var pacelt vienmēr...