Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs divu nedēļu laikā piedalījies starptautiska līmeņa sanāksmēs, kurās tika diskutēts, kā veicināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizstāvību, ja negadījums noticis citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
Viena no sanāksmēm – Ziemeļvalstu reģiona transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas biroju tikšanās - notika Rīgā. Tajā piedalījās pārstāvji no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.
Iespēja aizstāvēt Latvijas intereses starp lielvalstīm
Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz valstu savstarpēju ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizsardzību. Mūsu iedzīvotājiem tas nozīmē zaudējumu atlīdzināšanu no vainīgā transportlīdzekļa apdrošinātāja, ja tie cietuši ceļu satiksmes negadījumā kādā no EEZ valstīm. Šāda vienota Eiropas Savienības politika iedzīvotājiem nozīmē drošību un aizsardzību, jo cietušajam atlīdzību iespējams saņemt Latvijā, kārtojot prasību dzimtajā valodā pie EEZ apdrošināšanas kompānijas iecelta prasību kārtošanas pārstāvja Latvijā.
Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Eiropas Komisija (EK) veikusi vērienīgu darbu, lai izveidotu vienotu sistēmu EEZ dalībvalstīs ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizsardzībā. Līdz ar iestāšanos EEZ un ES, arī Latvija kļuva par pilntiesīgu dalībnieci šajā ES vienotajā politikā. Šādas sanāksmes mobilizē dalībvalstis savā starpā efektīvāk sadarboties, identificēt problēmas un meklēt kopīgus risinājumus, kā vēl vairāk uzlabot ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizstāvību negadījumos, kas notikuši citās EEZ valstīs. Latvija ir pārāk maza valsts, lai viena pati ietekmētu EK lēmumus, tai pat laikā tai ir iespējas to darīt šādu starpvalstu tikšanās laikā."
LTAB pārstāvēja Latvijas intereses EK rīkotajā EEZ valstu transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas sanāksmē Briselē oktobra beigās un uzņēma Ziemeļvalstu reģiona obligātās transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju pārstāvjus Rīgā novembra sākumā.
Šādas sanāksmes notiek ar mērķi rosināt diskusijas starp valstu pārstāvjiem, kā nodrošināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo efektīvu aizsardzību EEZ valstīs, un veicināt līdzīgu institūciju kā LTAB savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu.
Viena no tēmām – atlīdzību saņemšana, ja negadījuma izraisītājs neapdrošināts auto
Tikšanās Rīgā viena no apskatītajām tēmām bija katras valsts Garantijas fonds, no kura tiek izmaksātas atlīdzības, ja negadījumu izraisa attiecīgās valsts transportlīdzeklis, kuram nav OCTA. Kā atzina sanāksmes dalībnieki, EEZ valstu Garantijas fondu darbībā ir būtiskas atšķirības, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem ir iespējams saņemt atlīdzības no EEZ valsts Garantijas fonda, līdz ar to ir nepieciešams vienādot likumdošanas normas visās EEZ valstīs, lai cietušajiem tiktu nodrošināta vienlīdzīga aizsardzība un iespējas saņemt atlīdzību no EEZ valsts Garantijas fonda.
Tika apspriesta iespēja tuvāko pāris gadu laikā noteikt, ka Zaļās kartes sistēmā oficiālā valoda būs tikai viena - angļu. Šāds lēmums tiek skaidrots ar nepieciešamību samazināt izmaksas un mazāks oficiālo valodu skaits ļauj ievērojami ietaupīt uz personāla izmaksu rēķina.
Savukārt, EK rīkotajā sanāksmē Briselē uzmanība tika veltīta ES 5. direktīvas transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā (2005/14/EK) ieviešanai un praktiskajām problēmām, kas saistītas ar transportlīdzekļu nosūtīšanu (pārvešanu) no vienas EEZ dalībvalsts uz otru un par to, kurā EEZ dalībvalstī ir jāiegādājas apdrošināšanas polise šādiem transportlīdzekļiem.
Saskaņā ar 5.direktīvas prasībām polisi nepieciešams iegādāties tajā valstī, uz kuru transportlīdzeklis tiek vests, bet praksē šāda sistēma rada problēmas. Daudzi sanāksmes dalībnieki ierosināja atgriezties pie iepriekšējās sistēmas, kad apdrošināšanas polise jāiegādājas tajā valstī, kurā transportlīdzeklis tiek pirkts.
Vienlaikus šajā sanāksmē uzmanība tika veltīta ES regulai Roma II, kas piemērojama, lai noteiktu arī ceļu satiksmes negadījumā piemērojamo likumu, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas ir no dažādām EEZ valstīm. Šobrīd atklāts jautājums ir par to, vai piemērojams ceļu satiksmes negadījuma valsts likums vai cietušās personas dzīves vietas valsts likums.
