0,54 promiles nav bijušas pietiekamas, lai liegtu iespēju autovadītājam turpināt ceļu...
Tā rezultātā pēc trim dienām tiek izraisīta smaga autoavārija, ar dažādām traumām slimnīcā nonāk gan bērni, gan kundze, kas traģiskā negadījuma dēļ zaudē roku.
<250>Šis satiksmes negadījums ir ne tikai dīvains, bet arī pamācošs. Pirmkārt, tas ir pierādījums patiesībai, ka sodu bardzība nav vienīgais satiksmes drošības elements. Jaunie, gandrīz divas reizes bargākie sodi, kas stājās spēkā Līgo dienā, paredz, ja vadītājam konstatēts no 0,5 līdz 1 promilei, tiek piemērots sods 300 – 450 latu apmērā un atņemtas autovadīšanas tiesības uz vienu gadu. Vai konkrētajā gadījumā būtu cits rezultāts, ja sodu apjoms būtu vēl lielāks vai arī mazāks? Rezultāts būtu tas pats, jo problēma šoreiz nav soda apjomā, bet tā piemērošanā.
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) vairāku gadu desmitu pieredze liecina, ka satiksmes drošība ir kā Lielvārdes josta, kas sastāv no daudziem elementiem, un viena atsevišķa elementa izmaiņām, kā piemēram sodu palielināšanai nav īstas nozīmes, ja nemainās pārējie elementi, kā sodu piemērošana un pārliecība par soda neizbēgamību.
Apliecinājums tam ir publiskajā telpā izskanējusī informācija par vietām, kur Rīgas pilsētā tiks izvietoti fotoradari. Nenoliedzot to nozīmi satiksmes drošības veicināšanā, jāatceras, ka ātrums ir bīstams un tomēr viens no draudiem satiksmes dalībniekiem. Fotoradarus būtu jāizmanto ne tikai ātruma fiksēšanai, bet arī satiksmes uzraudzībai, krustojumu šķērsošanas un sabiedriskajam transportam paredzēto braukšanas joslu kontrolei. Piemēram, fotoradara uzstādīšana Rīgā, Brīvības un Pērnavas ielu krustojumā atbrīvotu tur regulāri dežurējošo ceļu policijas ekipāžu citu svarīgu uzdevumu veikšanai. Savukārt diez vai īpaši rāma braukšana caur Biķernieku mežu būs ievērojams ieguvums satiksmes drošībai.
Domājot par resursu lietderīgu izmantošanu, jāatceras ievērojamais līdzekļu apjoms un progresīvais plāns izveidot vienotu glābšanas dienestu 112, kura telefona numuru atcerētos katrs iedzīvotājs un varētu operatīvi sazināties un saņemt jebkāda veida palīdzību. Tajā pašā laikā tiek izveidots atsevišķs ātrās palīdzības izsaukšanas telefona numurs 113, kas rada ne tikai jucekli, bet arī papildus nevajadzīgus izdevumus, dublējot vienotā glābšanas centra 112 zvanu centra funkcijas. Virsuzdevums ir nodrošināt pēc iespējas operatīvāku atbildīgo dienestu koordināciju, ko spēj veikt vienots glābšanas centrs nevis izkliedēti dienesti ar saviem kontakttālruņiem un dažkārt arī ambīcijām.
Gan traģiskais negadījums pie Garkalnes, gan fotoradaru izmantošanas plāns, gan vienotais glābšanas dienests ir kopējas satiksmes drošības ķēdes posmi, savukārt, ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Ķēde jāskata kopsakarā nevis pievēršot uzmanību tikai atsevišķiem posmiem.
Juris Zvirbulis, Latvijas Automoto biedrības prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Ir taisnība. Varu apgalvot ka arī peļņas aparāti (fotoradari) ne drusciņ neuzlabos avāriju skaitu. Jo viņi jau kontrolēs vietas kur auto parasti brauc ātri nevis tur kur parasti ir avārijas.