Kārtējais «deja vu» uz Latvijas ceļiem 4

Pēdējā laikā gandrīz vai ik dienu autovadītāji tiek pārsteigti ar ziņām par jaunām satiksmes drošības sargu aktivitātēm, kuru būtība ir satiksmes dalībnieku kontroles pastiprināšana un vainīgo barga sodīšana.

<250>Ceļu policija ir atbildīga par kārtību un drošību uz ceļiem, savukārt Latvijas Automoto biedrība (LAMB) kā autovadītāju intereses aizstāvoša nevalstiska organizācija regulāri iesaistās satiksmes drošībai veltītajās diskusijās un vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai esošo sodu pastiprināšana un jaunu ieviešana diez vai dos vēlamo rezultātu, ja paralēli netiks uzsākta pārkāpumu cēloņu apzināšana un novēršana.

Šo patiesību jau uzsvērām pēc administratīvo sodu palielināšanas, piemēram, dzērājšoferiem. Līgo svētku statistiska liecināja, ka tikai un vienīgi sodu palielināšana nemaz tā nebaida “rūdītos” sīvā mīlētājus.

Pirms dažām dienām autovadītāji varēja uzzināt, ka jau šonedēļ viņu spēkrata tehnisko stāvokli iespējams negaidīti pārbaudīs uz ceļa un ar ikgadējo tehnisko apskati vairs nebūs pietiekami. Katram autovadītājam, kam rūp sava un savu tuvinieku veselība un drošība nav ne mazāko šaubu, ka automašīnas tehniskais stāvoklis ir dzīvībai drošas braukšanas pamats. Piemēram, nesen tika publicētas fotogrāfijas, kas atspoguļoja traģisko avāriju ar letālajām sekām, kurā vainīgā vadītāja automašīnai bija pilnībā nodilušas dažādu protektoru zīmējumu radžotas ziemas riepas vasaras svelmē. Tomēr jāpiebilst, ka tehniskā stāvokļa pārbaude uz ceļa nav tas pats, kas dokumentu pārbaude un prasa daudz ilgāku laiku, kas godprātīgiem un apzinīgiem autovadītājiem var radīt zaudējumus. Ir svarīgi sekot kā šī Rietumeiropā labi pazīstamā kontroles forma tiks ieviesta Latvijas ceļos.

Apspriežot Valsts policijas priekšnieka rīkojumu atsākt ātruma kontroli no slēpņiem jāuzsver, ka šāda kontroles forma bijusi ieviesta jau vairākas reizes un tik pat reizes atcelta. Atkārtota tās ieviešana ceļu policijas arsenālā liecina par ķeršanos pie līdzekļiem, kas autovadītāju vidū ir diskutabli, neviennozīmīgi vērtējami un var radīt nevajadzības domstarpības autovadītāju un ceļu policijas starpā.

Iedomāsimies situāciju - ceļu policists no slēpņa fiksē ātrumpārkāpēju, bet viņa kolēģis pēc noteikta attāluma aptur vainīgo braucēju. Rodas jautājums kā autovadītājam tiks pierādīts, ka ātrums tik tiešām pārkāpts un par cik kilometriem stundā, lai autovadītājs nejustos nepamatoti sodīts un nerastos nevajadzīga konfliktsituācija? Talkā būs jāsauc otrs ceļu policists ar radara mērījumiem. Šajā laikā nebūs iespēja turpināt ātruma kontroli uz ceļa un apturot autovadītāju, kas pārkāpis atļauto ātrumu par 10 km/h, var palikt nesodīti auto vai motocikla vadītāji, kas pārvietojas, piemēram, ar 150 km/h. Būtisku lomu ātruma ierobežošanā spēlētu jau sen apspriestie fotoradari. Vai tad, kad beidzot būsim gatavi to ieviešanai, iepirkt plānotā fotoradaru tehnika jau nebūs neatgriezeniski novecojusi? Medijos jau lasāma informācija par ātruma kontroles kompleksiem, kas tiek ieviesti Vācijā.

Sabiedrības izpratni un atbalstu satiksmes drošības pilnveidošanai veicinātu regulāras konsultācijas un publiskas diskusijas par satiksmes drošības jautājumiem gan ar nevalstisko organizāciju, gan ekspertu un mediju līdzdalību. Šāda viedokļu apmaiņa un nevalstiskā sektora ierosinājumu praktiska izmantošana liecinātu par pilsoniskas sabiedrības attīstību Latvijā arī satiksmes drošības jomā.

Juris Zvirbulis,
Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis