BTA: ik dienu vismaz divi atlīdzību pieteikumi bedru dēļ 3

Ja pagājušā gada laikā BTA saņēma 419 KASKO un „KASKO Bedres” apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, kur par negadījuma iemeslu bija auto bojājumi pēc iebraukšanas bedrē, tad šā gada pirmajās 80 dienās saņemti jau 30,5% no pērn iesniegtā kopējā pieteikumu skaita šajā sektorā.

Ņemot vērā, ka BTA pērn atjaunotā pakalpojuma „KASKO Bedres” popularitāte strauji aug, varam secināt, ka autovadītāji ne vien pamanījuši Latvijas ceļu slikto kvalitāti, bet arī cietuši zaudējumus tās dēļ, tāpēc tagad izvēlās apdrošināties. BTA apkopotie dati liecina, ka ar katru divdesmito Latvijas autobraucēju gada laikā noticis nelaimes gadījums, saistīts ar iebraukšanu bedrē, pēc kura turpināt ceļu ar cietušo automašīnu nebija iespējams.

Tradicionāli tieši martā un aprīlī asi iezīmējas bedru problemātika un attiecīgi pieaug interese par „KASKO Bedres” polisēm. Aldis Eņģelis, Apdrošināšanas sabiedrības „BTA” SE Auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs: „Prognozējam, ka kopumā pieteikumu skaits par gadījumiem, kad automašīnas tiek bojātas, iebraucot bedrē, tikai augs. Šogad vairāk nekā pērn izjūtama ceļu kvalitātes pasliktināšanās. Tas ietekmē arī pieprasījumu pēc „KASKO Bedres” polisēm. Šobrīd varam teikt, ka gan iegādāto „KASKO Bedres” polišu skaits, gan pieteikto atlīdzību skaits pavasara mēnešos (marts, aprīlis, maijs) kopumā būs lielāks nekā pērn šajā pašā periodā. Līdz ar to noteikti arī pieaugs lietu skaits, ko apdrošinātāji iesniegs tiesā, lai regresa ceļā atgūtu atlīdzībās izmaksātos līdzekļus no ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem, kuri ir atbildīgi par ceļu kvalitāti.”

Kā uzsver „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, bedru skaits ar katru gadu pieaug ne vien laika apstākļu ietekmes rezultātā, bet arī pasliktinoties ceļu seguma stāvoklim. Diemžēl pie esošā nepietiekamā autoceļu uzturēšanas un attīstības finansēšanas līmeņa notiek pastāvīgs autoceļu tīkla sabrukums un neizpildīto darbu apjomi nemitīgi pieaug. Savlaicīgi neveicot kapitālo remontu un ceļa seguma atjaunošanu, bedru skaits pavasaros kļūst lielāks un arvien vairāk traucē pilnvērtīgu satiksmi.

Kopumā, lai uzturētu Latvijas asfaltētos autoceļus labā stāvoklī, ikgadējai segumu atjaunošanai būtu jāpakļauj 920 km ceļu un papildus ik gadu būtu jārekonstruē 190 km ceļu seguma. Taču pašlaik asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants seguma - 1,663 miljardus latu. Ik gadu no valsts budžeta tiek novirzīti līdzekļi autoceļu atjaunošanai, rekonstrukcijai un uzturēšanai, taču ar tiem ir par maz, lai savlaicīgi risinātu visas problēmas ar ceļu kvalitāti.

No valsts pamatbudžeta autoceļiem 2009. gadā tika piešķirti 93,4 milj. Ls, 2010. gadā 73,2 milj. Ls, bet šogad tie būs 60,3 milj. Ls.

No šīs naudas autoceļu ikdienas uzturēšanai tika novirzīti 2009.gadā 51,1 milj. Ls, 2010.gadā – 52,6 milj. Ls, šogad tie būs 48,2 milj. Ls.

Arī valsts budžeta finansējums autoceļu rekonstrukcijai katru gadu samazinās. Šogad kapitālieguldījumiem paredzēti vien 5 milj. Ls, salīdzinoši 2009.gadā tie bija 34,9 milj. Ls un 2010.gadā - 13 milj. Ls.

Latvijai pieejams ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansējums, kuru iespējams ieguldīt autoceļu būvniecībā un rekonstrukcijā, taču pat ar to nav pietiekami, jo šis finansējums saskaņā ar ES nosacījumiem tiek novirzīts tikai valsts galveno autoceļu un tiltu rekonstrukcijai, Transeiropas autoceļu tīkla pievadceļu (valsts 1.šķiras autoceļu) rekonstrukcijai un jaunu asfaltbetona segu izbūvei uz valsts 1. šķiras autoceļiem.

Ivars Pāže, Latvijas Valsts ceļu vadītājs: „Masveida bedrīšu remonts tiks uzsākts aptuveni aprīļa vidū un, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, vislielākais darbu apjoms tiks veikts tieši maijā un jūnijā, jo rezultatīvs darbs – bedrē iestrādāto materiālu noturība - iespējams tikai pēc ceļa seguma atkušanas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5ºC. Agrā pavasarī, remontdarbiem nepiemēroto laika apstākļu dēļ, tiek aizlāpītas tikai satiksmei bīstamās bedres un izliktas brīdinājuma zīmes. Autoceļos, kuri tiek uzturēti A klases līmenī, bedru remontu plānots pabeigt 1.jūnijā, B klases līmenī uzturamajos ceļos – 15.jūnijā, savukārt C un D klases līmenī uzturamajos ceļos darbi jāpabeidz 1.jūlijā.”

Pareizi izbūvēts asfalta segums, atkarībā no satiksmes, pirmos 8–10 gadus kalpo nevainojami, taču šajā laikā segumā veidojas deformācijas, rodas izdilums rišu vietās, parādās plaisas un virsmas izdrupumi – segums noveco. Ekonomiski lietderīgi ir asfaltbetona segumus atjaunot savlaicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami un šo segumu vidējais kalpošanas vecums nepārsniedz 12 gadus, tad asfaltbetona seguma atjaunošanas izmaksas ir viszemākās.

„Apdrošinātājus, ceļu kvalitātes problēma skar tiešā veidā, jo cieš mūsu klienti. BTA izveidoja pakalpojumu „KASKO Bedres” tieši tāpēc, lai būtu iespēja segt klientu izdevumus par nelieliem bojājumiem, ko rada iebraukšana bedrē. Bieži vien remonta izmaksas šajos gadījumos nepārsniedz 100 Ls un parastā KASKO polise tās nesedz, jo summa, lielākoties, ir pašriska robežās,” uzsver A. Eņģelis.