Par ceļu nestspēju un amatpersonu nespēju 4

18.augusts 2011 9:43

Bieži esam dzirdējuši, ka ceļi ir katras valsts attīstības vizītkarte. Varētu piebilst arī valsts amatpersonu spēju un zināšanu spogulis.

No vienas puses žēlojamies par sarežģītajām ES fondu piesaistes procedūrām un projektu gatavošanu, tomēr, kad nauda piešķirta, savlaicīgi to izmantot nespējam.

Šobrīd dzīvojam jaunu Saeimas vēlēšanu gaidās, tomēr pavisam nesen pirms 10. Saeimas vēlēšanām autovadītājiem bija iespēja neskaitāmas reizes dzirdēt solījumus par drīzumā sakārtotajiem Latvijas ceļiem. Šī brīža situācijā, kurā runa nav par līdzekļu trūkumu, bet par nespēju izlietot esošo finansējumu, rodas šaubas, par ceļu būvē un tā atjaunošanā iesaistīto amatpersonu spēju plānot. Vai nelietderīgais līdzekļu pārpalikums ir prasmju trūkuma vai politiska spiediena rezultāts?

Analizējot kopējā autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību nav izprotams stratēģiskais mērķis, ko vēlamies sasniegt. Nerodas pārliecība, ka virzība ir uz kopēju Latvijas ceļu tīkla atjaunošanu. Līdzšinējā pieredze un pieejamā informācija par nākotnes perspektīvām rada aizdomas, ka drīzumā Latvija būs liels kartupeļu lauks ar atsevišķām supermodernām ceļu satiksmes oāzēm. Tiek plānoti dārgi 21. gadsimta ceļu, kuros līdzīgi kā kaimiņos Lietuvā varētu pārvietoties ar 130 km/h, neskatoties uz to, ka atļautais ātrums Latvijā tāpat ir 90 km/h, savukārt blakus brūk vai jau ir sabrukuši vietējās nozīmes ceļi.

Latvijā mūs satrauc sabiedrības noslāņošanās, ES mērogā salīdzinoši zemais Gini koeficients. Ja reiz ceļi ir valsts vizītkarte, tad arī pārlieka „noslāņošanās” ceļu kvalitātes ziņā neliecina par saprātīgu plānošanu, kā arī rosina pārdomas par demokrātiju lēmumu pieņemšanā, iedzīvotāju vienlīdzību un vienādām iespējām.

Latvijas ceļu būves speciālisti ir atzinuši, ka visus divdesmit neatkarības gadus, pat laikā, kuru saucām par „treknajiem gadiem”, finansējums ceļu atjaunošanai ir bijis nepietiekams. Krīzes laikā attaisnojums tika meklēts kopējā līdzekļu trūkumā, dažādajās vajadzībās, starp kurām ceļi acīmredzami nav starp svarīgākajām prioritātēm, tomēr nespēja izmantot jau esošos līdzekļus diez vai būtu saistāma ar ekonomisko situāciju valstī. Tā ir nolaidība, par kuru jāatbild pēc būtības. Ja reiz ir pārliecība, ka tā vai cita birokrātiskā procedūra traucē sasniegt vēlamo rezultātu, tad būtu jāierosina scenārijs, kā no šādas situācijas izvairīties. Satiksmes ministrijas, Latvijas valsts ceļu, citu valsts un pašvaldību, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem kopīgi jāatrod autoceļu atjaunošanas ķēdes vājais posms un tas jāmaina.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis

 
Visi komentāri
 
283720. viesis 18.augusts 2011 12:16
0 0 Atbildēt

Vairāk es teiktu ka ir slinkums vai bailes izdarīt nepareizi, jo cilvēkam kurš grib darīt un ar padomijā iegūtu domāšanu ierobežojumi nav un nevar būt problēma.

283721. viesis 18.augusts 2011 16:24
0 0 Atbildēt

... un par LAMB *******tspēju.

283724. viesis 18.augusts 2011 20:00
0 0 Atbildēt

Nu cik var tukši pļūtīt visiem zināmas lietas.

283728. viesis 19.augusts 2011 14:03
0 0 Atbildēt

Latvijā autoceļi ir liela problēma. Līdz šim nevienam ministram 20 gadu laikā nav izdevies to veiksmigi atrisināt.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Droni pārvērš liesmās pasaules lielāko naftas pārstrādes rūpnīcu; naftas ieguve sarūk uz pusi (+ VIDEO) 6

Pēc uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem, par kuriem atbildību uzņēmušies Jemenas hutiešu nemiernieki, naftas ieguve Saūda Arābija sarukusi par vairāk nekā uz pusi. Lasīt vairāk

 

Baumanis māju posmu noslēdz pusfinālā (+ VIDEO)

Pamatīgi slapjos apstākļos CSDD Biķernieku trasē noslēdzies Neste World RX of Latvia posms, kurā STARD komandas pilots Jānis Baumanis izcīnīja vietu pusfinālā, tomēr nedaudz pietrūka ātruma un veiksmes lai sasniegtu finālbraucienu. Lasīt vairāk

 

Lidostā "Rīga" taksometru pakalpojumus varēs sniegt tikai pārvadātāji ar speciālajām licencēm

Starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā turpmāk pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru varēs veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi, paredz grozījumi Autopārvadājumu likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos par taksometra pārvadājumiem. Lasīt vairāk

 

Jaunais Porsche 911 izrādījies ienesīgākais 2019.gada modelis 5

Vācu marka ar jauno 911 saimi nopelnījusi 2,24 miljardus eiro. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti