LTAB, balstoties uz datiem par noslēgto apdrošināšanas līgumu skaitu un to termiņu, kā arī izraisīto ceļu satiksmes negadījumu daudzumu, ir izveidojis statistiku, cik bieži vidēji Latvijas auto īpašnieki iekļūst ceļu satiksmes negadījumā.
Kā liecina LTAB dati, vidēji reizi 11 gados katrs vieglās automašīnas īpašnieks iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, savukārt kravas automašīnu īpašnieki reizi sešos.
„Nereti nākas dzirdēt stāstus, ka auto īpašniekus, kuriem nav bijušas avārijas desmit gadus, var uzskatīt par priekšzīmīgiem autovadītājiem. Daži pat izsaka komentārus, ka tāpēc varētu neiegādāties OCTA, jo gadu no gada nav bijis neviens apdrošināšanas gadījums. Taču, kā rāda mūsu statistika, tas ir maldīgs priekšstats. Auto īpašnieki, kuriem vairāk kā desmit gadus nav bijušas avārijas, nav retums, taču nekādā mērā negribētu piekrist apgalvojumam, ka, ja auto īpašnieks nav iekļuvis negadījumā, tad viņš varētu piedalīties ceļu satiksmē bez OCTA. OCTA pasargā ne tikai konkrēto auto īpašnieku no potenciālā negadījuma sekām un varbūtības veikt zaudējumu maksājumus daudzu gadu garumā, bet tā pasargā arī mazākaizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus - gājējus un riteņbraucējus”, komentē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Pamatojoties uz LTAB rīcībā esošo informāciju sākot ar 2009.g. Latvijā ir notikuši 78 tūkst. CSNg, par kuriem apdrošinātāji jau veica izmaksas. Vislielākā ceļo satiksmes negadījumu skaitu ir izraisījuši vieglo transportlīdzekļu vadītāji, otrā vietā atstājot kravas automašīnas. Tomēr, kā liecina LTAB statistika, kaut arī kravas automašīnu avāriju skaits nav samērojams ar vieglo transportlīdzekļu, izmaksu apmēri un negadījuma sekas ir lielākas kā vieglajiem transportlīdzekļiem.
„Kravu pārvadātāju bīstamība, jeb fakts, cik bieži kravas transportlīdzekļu īpašnieki iekļūst negadījumā, nosaka OCTA polises cenu jeb aprēķināto apdrošināšanas prēmiju. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc izvērtējot dažādus riska faktorus, apdrošināšanas prēmijas kravas pārvadātājiem ir augstākas salīdzinot ar citiem transportlīdzekļiem.”
2011.g. pirmajā pusgadā par kravas transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem apdrošinātāji cietušajiem atlīdzinājuši zaudējumus gandrīz trīs miljonu latu apmērā. Savukārt vidējā izmaksātā zaudējumu atlīdzības summa par kravas automašīnu nodarītajiem zaudējumiem vienā CSNg sastāda Ls 810, kas ir par Ls 256 vairāk, kā vieglo transportlīdzekļu vidējā atlīdzība. Kā liecina LTAB izveidotā statistika, vidēji reizi 6 gados katrs kravas automašīnas īpašnieks iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, kas ir gandrīz divas reizes biežāk kā vieglajiem transportlīdzekļiem.
Es gan jau 35 gadus vadot auto, vieglā avārijā esmu iekļuvis tikai vienu reizi - pirms gadiem desmit viens neuzmanīgs večuks uzbraucot uz galvenā ceļa, nepalaida garām manu auto, un notika neliela sadursme. Bojājumi nebija lieli, bet bez auto pabiju pāris mēnešus. Tas bija nepatīkami, otra auto tolaik man nebija. Ja brauc prātīgi un uzmanīgi, ver iztikt bez crachiem. Mūsu valstī autovadītājiem nopietnāk jādomā par braukšanas kulturu tieši lielveikalu un citās autostāvvietās. Šobrīd tā ir problēma. Muļķīgi, ka jauns auto stāvvietās bieži tiek apskādēts vairāk, nekā pat nelielā sadursmē. Īpaši tiek grēkots ar neuzmanīgu durvju atvēršanu. Joprojām pārsteidz arī taksistu nevērīgā braukšana - pat jaunie takši ir apdauzīti un saskrāpēti. Tas neliecina par augstu kulturu valstī. Par to ir jādomā.
Piebildīšu, ka arī mana auto vadītāja biografija CSDD kartotekās joprojām ir pilnīgi "tīra". Ne sodi, ne punkti.