Pufaika un darba cimdi par velti, energoresursi - gandrīz par velti, veikali tukši, tehnika briesmīga, aiz sienas ārdās piedzēries armijnieks - blogeris pastāsta, kā bija dzīvot un strādāt PSRS laikos.
Ir blogeri, kas internetā cildina PSRS laikus, paužot viedokli, ka toreiz bija attīstīta rūpniecība, daudz kas "par velti", taču tagad valsts nolaista, nekā nav utml. "Autospeci" kanāla vadītājs arī ir piedzīvojis padomjlaikus, taču viņa atmiņas nav tik rožainas, it īpaši attiecībā uz to laiku tehniku.
Mans tēv aizbrauca uz Daugavpili un veikala nopirka Zapiņu. Vēl ar pirmo dzinēju. Nekādas rindas nebija. Tie bija 60-to sākums.
Bet 80tajos bija, un vājprātīgās, pēc dzīvokļa kā minimums 5 gadi, pēc auto arī. Pēc maizes stunda - divas. Darba kolektīvos pēc kārtas kāds gāja stāvēt rindās pus dienu.
toties dzīvoklis par velti, pēc maizes nekad neesmu rindu redzējis, nezinu, kādā pakšķi esi dzīvojis !
60-tos es kā puišelis gāju mammai līdzi uz veikalu rindā pēc maizes stāvēt jo maizi deva "uz deguniem" pa kukulītim !!!
Tas nebija tālu no Rīgas - 100km (tur kur drīkstēja atgriezties no sibīrijas)
Beidz smirdēt sovoku sūd!
Bezmaksas dzīvokļus vairumā dalīja tikai uz sabraukušajiem migrantiem. Vietējie 20 gadus gaidīja rindā, dzīvoja ūķos bez ērtībām...
Zigi, ko tu pūt? Par velti dzīvokli varēja dabūt tikai ļoti specifiskos gadījumos. Citādi bija mēneša maksa, kas vienkārši pārnesot uz mūsdienu ienākumu līmeni, būtu 100-150€. Kooperatīvo dzīvokļu iedzīvotāji maksāja vēl vairāk. Komunālie bija jāmaksā papildus atsevišķi. Migrantiem bija priekšroka, tie dzīvokli dabūja uzreiz līdz pāris gadu laikā. Kur latviešiem bez sakariem dzīvokļu sadalē uz dzīvokli bija jāgaida 10+ gadi. Mana māte gaidīja 7 gadus un paveicās tikai tāpēc ka mūsu tuva radiniece aizgāja uz ceku un uzsita kulaku partijas sekretāram uz galda (viņa to varēja atļauties).