Kaulu lūzumi – ierastākais velobraucēju un auto sadursmes rezultāts (+ VIDEO) 4

 
CSDD | 8.maijs 2019 11:24

No izbīļa un nobrāztiem ceļgaliem līdz galvas traumām, ilgstošam ārstniecības procesam ar paliekošām sekām – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas traumatologs-ortopēds, mikroķirurgs Uldis Krustiņš stāsta par biežākajām traumām, kādas velosipēdisti gūst sadursmēs ar automašīnu.

Līdz ar siltajiem laikapstākļiem uz ielām palielinās velosipēdistu skaits, un modrākiem jākļūst arī autovadītājiem. Sadursme ar automašīnu riteņbraucējam gandrīz vienmēr beidzas ar kādu traumu. Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti jau 124 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti. No tiem 71 negadījumā ievainojumus guvuši 70, bet bojā gājuši 2 velobraucēji.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, 2017. gadā izplatītākās ceļu satiksmes negadījumos gūtās traumas velosipēdistiem bija kaulu lūzumi. Tie konstatēti 249 riteņbraucējiem. Kā stāsta traumatologs Uldis Krustiņš, krītot parasti visvairāk cieš velosipēdista augšējās ekstremitātes, tādēļ visbiežāk fiksēti atslēgas kaula lūzumi, pleca locītavas saišu plīsumi,  arī ribu lūzumi. Savukārt sadursmēs ar citiem transporta līdzekļiem lielākas iespējas ir traumēt kājas.

Lai arī visbiežāk velosipēdisti tiek cauri ar kādu zilumu, nobrāzumiem un izbīli, sadursmēs ar auto iespējams gūt arī smagākas traumas – tai skaitā vēdera dobuma orgānu bojājumus, galvas traumas. 2017. gadā ceļu satiksmes negadījumos smadzeņu satricinājumu vai cita veida smadzeņu ievainojumu guvis 61 velosipēdists (SPKC dati). Traumatologs U. Krustiņš norāda, ka “galvas traumas dažkārt var rezultēties ilgstošā ārstēšanā vai arī izraisīt garīgus traucējumus. Sevišķi slikts scenārijs ir politrauma – galvas, iekšējo orgānu un ekstremitāšu kombinēts traumatisks bojājums, kas var beigties ar nāvi”.

Traumas smaguma pakāpe atkarīga no ķermeņa masas un transportlīdzekļu ātruma sadursmes brīdī. “Turklāt jebkura trauma var radīt paliekošas sekas, sākot no psiholoģiskām traumām, beidzot ar reāliem fiziskiem defektiem un garīgiem traucējumiem,” atzīst U. Krustiņš. 

Traumatologs stāsta, ka pacientus-velobraucējus var iedalīt divās kategorijās. “Vieni ir sporta vai ekstrēmie velobraucēji, kas cenšas pārbaudīt savu spēju robežas un kam risks nereti beidzas ar traumām. Otriem ritenis ir ikdienas pārvietošanās veids, un viņi traumpunktos visbiežāk nokļūst neuzmanības vai nejaušības dēļ.”

Viens no biežākajiem automašīnu un velobraucēju sadursmes iemesliem ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Tādēļ Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsākusi kampaņu velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”, kas aicina autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, bet ārpus apdzīvotām vietām  –  vismaz 1,5 metri.

Kampaņu “Tuvāk NĒ!” organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju; kampaņu atbalsta apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa), kā arī Latvijā lielākais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Circle K”.

 
Visi komentāri
 
Tuvāk NĒ 8.maijs 2019 15:01
2 1 Atbildēt

CSDD varētu nevis vienkārši bļaustīties ar plikiem lozungiem tērēt naudu bezjēdzīgām reklāmām, bet nofilmēt kā to metra intervālu ievērot reālās situācijās intensīvā satiksmē un kādas avārijas situācijas rodas...

k442 8.maijs 2019 15:24
3 2 Atbildēt

Nevajadzētu aizmirst arī par "medāļa" otru pusi - ir ne mazums situāciju, kad velosipēdisti paši spraucas garām autiņam pa spraudziņu, kura ir krietni mazāka par metru. Lai panāktu velosipēdistu traumatisma samazināšanos un to, ka par drošību rūpējas IKVIENS ceļu satiksmes dalībnieks, CSDD vajadzētu izdomāt veidu, kā "aizklauvēties" līdz šādu garāmlīdēju apziņai un to mainīt, tad varbūt arī varētu gaidīt pozitīvas tendences statistikā...

uupis 9.maijs 2019 5:16
1 0 Atbildēt

Nu tad, kad šoferi pārstās parkoties uz Lāčplēša ielas veloceliņa, tad parunāsim, bet pagaidām velo vainošana avārijas situācijās ir tas pats kas vainot upuri par to ka viņš patrāpijās šāvēja ugunslīnijā.

Bradypus 9.maijs 2019 14:57
1 1 Atbildēt

Tava loģika neiet kopā ar dzīvē novērojamo. Brīžos, kad pats braucu ar velo, visvairāk mani apdraud tieši citi velosipēdisti, nevis auto. Līdz ar to esmu pilnībā pārliecināts, ka tieši paši velosipēdisti ir pamata vainīgie, nevis upuri. Starpība tik tā - ka saduroties ar citu velosipēdistu, nerodas iespēju tēlot nabaga cietēju. Tik klaju un rupju CSN ignorēšanu neatļaujas neviena cita satiksmes dalīgnieku grupa. Un ļoti uzskatāmi to pierādīja "Kritiskās masas" brauciens, kurš mainīja domas pat līdzt tam velosipēdistus aizstāvējušo vidū.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti