Maxima kulinārinā pa 1Ls var vēderu tā pielikt, ka knapi aiziesi. Un ja ar acīm prot novērtēt ēdiena kvalitāti, tad var pāēst pat garšīgāk kā vienā otrā bistro un kafejnīcā.

Prasīja tak bisro nevis veikala kulināriju...

Piļīnn tad kāpēc no paša sākuma neviens neuzražoja dienvidu tiltu un tikai pēc tam RD lemtu pirkt vai nepirkt – labs vai tomēr sūdīgs? Cena adekvāta vai pārspīlēta?

Dienvidu tilta gadījumā tad sanāk ka bija komunistu pirksts nevis kapitālisma? Sliktā Rīgas dome teica ko un kā būvēt???

Bibliotēku arī džeki par savu kāpostu būvē un tad Valsts lems pirkt vai nepirkt??? Smuki vai nesmuki? Dārgi vai lēti?

RYANAIR jau arī no sākuma paprasīja uzbūvēt termināļus un tad skatītos dārgi vai lēti – patīk viņiem Rīgā vai nepatīk. Ka tik ne tā.

RYANAIR aizvācās uz leišiem ne jau tāpēc ka Rīgā nebija uzbūvēts neviens angārs kuru aplūkot…

Tāpat vien bez noslēgtiem līgumiem Mersedes sadomāja uzštancēt partiju ar autobusiem un salikt noliktavā – gan jau kāds izpirks…

Daugavpils Lokomotīvju remontrūpnīca arī tāpat paņem no lūžņiem un atrestaurē kādu lokomotīvi – avosj kāds paņems.

Kuģu remontrūpnīca arī metina kuģus – moš jau kāds nopirks…

Atnāks Palaidniex aplūkos nu jā foršs guģītis – es ņemu…

Nu tu toč esi auns...

Tilts nav prāvāka lāde uz riteņiem ar durīm!

Nekustamais īpašums un kustamāmanta ir tomēr atsķirīgas lietas.

Pa Rīgu vizinās satiksmes Mercedess uz CNG.

Džeki testē - patiks/nepatiks, ekonomiski, nelietderīgi. Un to Autobusu MB ir iedalījis pa freju uz testiem!

Un kā ir ar vieglajiem auto un mopēdiem, kamēr poliči kaut kur pasaulē nepasūa vienu partiju, tikām neviens tos nesāk ražot???

Jebkuram projektam, lai to sāktu kāds pasūtījums ir jābūt kaut skiču projektam ar izmaksām.

Ja tev vēl nepielec - tad jautāšu tieši - davai uupi uzražo rīgai 40 travjajus ar ietilpību 300 cilvēki. UZ PRIEKŠU!

Cik tas maksās? Pa cik esi gatavs ražot? Kur ražosi, kad būs pirmais? Vai būš zemā grīda? Garantija cik, cik noskrējienu plāno utt utjpr.

Valdībā ir jābūt vēlmei – politikai atbalstīt vietējoun veicināt tā konkurētspēju ar ārzemniekiem. Kā tas ir Čehu gadījumā, kad sab. tr. ražotājiem ir »jopcik« nodokļu atvieglojumi… Kā tas nākas??? Vai tad bez valsts atbalsta? Paši džeki izdomāja ka maksāsim mazāk lai mums pīsness iet un aizgāja uz vietējo VID un pateica ka tagad mēs maxāsim tik un tik un VIDs pateica jā davaj…

Nubet visas iespējas!

Kur problēma - davai ņēm ražo, uztaisit ikai!

Promblāma jau tajā, ka ne jau nodokļu atlaides uzražo tramvaju, bet gan cilvēki, zināšanas un bāze. Ja tā visa nav - tad nekādas nodoklu atlaides ne to džimbu, ne autobusu neuzražos!

Tas ir tāpat kā - kas kopīgs seksam un biatlonam? Ja neesi trāpījis, ātrums nepalīzēs!

Te tāpat - ja nav inženieru, ražotnes, iestrādņu - kaut absolūta beznodokļu politika NEKO nepalīdzēs!

Var jau būt…

Bet diezin vai par gudriem var nosaukt tādus, kuri ved ārā kāpostu un nedod darbu vietējiem cerot ka nauda pati te saradīsies…

Aistāvi vien ārzemniekus – kamēr pats nenonāksi to 250 tūkstošu rindās kuriem nav darba tikmēr nesapratīsi kā valsts politika ietekmē tevi personīgi.

Un pasaki nebija ka nebija nekad te nekā tāda…

Cēsīs jau ar automātisko kārbu remontcehs tāpat vien uztapa bez vietējās pašvaldības atbalsta…

Da džeki vienkārši negribēja Rīgā vērt vaļā – da nē – da ko tu… Un remontatslēdzienkus un inženierus arī visus importē – katru dienu ved no Vācijas štābeļiem…

Da kārbas viņi ved no eiropas un restaurē un tikai tāpēc ka ar Cēsīm varēja vienoties par zemes īri pīznesa uzsākšanai bet ar Rīgu nez kāpēc ne…

Es neaizstāvu ārzemniekus!

Uzbūvēt TRAMVAJU, ŠEIT UN TAGAD ir tas pats, kas mācīt ķīnas ābeci 250 000 bezdarbniekiem!

Es esmu PAR nodarbinātību, PAR darbavietām, PAR to lai netiktu eksportētā nauda uz ārvalstīm, bet būsim reālisti, ko mēs varam un ko nevaram.

Mums ir lieliski attīštīta mežrūpniecība, bet tālākā apstrāde, līz gatavajai produkcijai tālu no vēlamā...

Kas mums ir viens Latvijas finieris, Viena skaidenes rūpnīca, daži mēbeļnieki, kas izgatavo mēbelītes no pārsvarā IMPORTA, nevis vietējām skaidu, mdf utt loksnēm...

Mums ir gana normāls gana ekotīras pārtikas ražošanas potenciāls, kuru patiešām smacē debīlās kvotas, līdzfinansējums un vēl citi murgi.

Kāpēc neattīstīt to, kas jau ir, ko jau protam, ta vietā, lai mēģinātu mācīies darīt to, ko neprotam???

Manā skatījumā labāk ar eksportētu koksnes, mēbeļu ražošanas un pārtiku samaksāt par importētiem tramvajiem.

Super, man prieks!

Bet kāpēc tāds cehs nevarētu būt Cēsīs??? Man patiess prieks tieši par to, ka lietas notiek kaut kur arī ārpus šīs ūdensgalvas!

Gan telpas lētākas, gan reģions attīstās!

SUPER - VISU CIEŅU!

Ja Rīgā nevarēja vienoties, tad bija pārāk dārgi vai nepietiekami gribēja!

Vot šitas ir īstais – Otkatu gribēja – dabūja cehu Cēsīs un no otkata ne vēsts… Toties Janita ar Štramu uz apsūdzēto sola…

Tā viss nav.

Tev vajadzētu kādreiz apmeklēt arī «Mašīnbūves izstādes», nez vai varēsi frēzi no virpas atšķirt nerunājot par kopējamo mašīnu… Tehnoloģijās vispābā galvu labāk iekšā nebāzt – uzreiz sāks zobrati čīkstēt un pa ausīm dūmi nākt ārā…

Neuztraucies, ne tādas vien gaļasmasīnas redzētas...

Bet kad šeit vajag atrast metālnieku, kurš var uz vairāku prāvu cilindra virsmas iefrēzēt vēlamo zīmējumu, tad pēkšņi izrādās, ka iekārtas pa visu valsti ir mazliet vairāk kā pirksti vienai rokai, spējīgo vēl mazāk un to, kuri to ņemtos darī pavisam maz...

A tu tramvaju gribēji...

Nu skāņa tomāta zobratus pa jaunam uzmetināt ar visām vārpstām jau kā divus pirkstus apcūrāt – tramvajs jau sarežģītāk. Un Cēsīs inženieri arī uzradās – dies no kurienes???

Kā izrādās man zobratus da sadalenes pieteicās metināt vai simtiem, da atjaunot kloķenenes ar "uzmetināšanu, slīpēšanu un rūdīšanu, zobratus kādus vēlies...

Bet parastā cilindrā iefrēzēt padziļinājumu 2 mm dziļumā paraksījās tikai vieni un cenu ielauza, kā par šatlu...

Nācās risināt savādāk...

Runājot par motoriem - kas latvijā ražo elektromotorus? Kam ir štance lielizmēra metāla lokšņu daļu izgatavošanai (tramvajam nav mazu detaļu), kas Latvijā ražo logu stiklus, gumijas blīvējumus, grīdassegumus?

Nu beņķus, kas varētu uzražot, laikam gan ir...

vismaz viens tramvajs latvijā ir uzbūvēts

un nav tur nekāda ķīnas ābece

vienkārši nav atbilstošas fribēšanas naudu atstāt latvijā....

Vēl viens... un kur ir tas tramvajs? Sanāca labs? Ir vēlme un pamats tādus pasūtīt un ražot un lietot?

to tramvaju uzbūvēja vairāk kā pirms 20 gadiem

un protams ir pamats aizskaitīt tos citronus uz čehiju, tikai lai mums būtu otrā pilsēta pasaulē ar tik krutu tramvaju

Faktiski uzsākot vagonbūvi, Latvijā diezgan daudz nozarēs varētu atsākties kautkāda dzīvība. Bet, ja palūkojamies, kāds ir iespejamais RVR tirgus? Nu lielākais bezšaubām ir Rīga, savus 100 vagonus paņemtu kā likts. Ok, tas būtu darbs gadiem 2-3.

Tad mums ir D-pils. Vai tiem vajadzētu tādus vāģus kā Rīgai? Ļoti šaubos. Nu pieņemsim, ka viņi arī pasūta savus 15-20 tādus, tie viņiem pietiktu ar atliektiem galiem. Trešā mums ir Liepāja. Bet tur ir metra platuma sliedes un starpsliežu platums neļauj ekspluatēt 2.5m platus vagonus. Max 2.3m. Tas nozīmē cits modelis. vai RVR tam būtu gatava? Un ikdienas izlaidums Liepajai ir 7 vagoni, rezevē stāv vēl 12. Tāds Rīgas prototips viņiem būtu krietni par platu un garu. Tātad Liepāja 99.99% atkrīt. Ok. Baltijas tirgus. Tallina. Bet tai ir sava specifika. 1000m sliedes. Un atkal 2.3m platuma vagoni. Un vēl jautājums, vai mūsējie izturētu konkursu...Viss. Ēstlandē vairāk tramvaju nav, un Leišos vispār nav (pagaidām).

Krieviem pašiem ir 3 zavodi, Ukraiņiem arī paši kaut ko skrūvē. Baltkrievi tagad arī paši skrūvē. Bet tur ir vismaz kur nogrūst tās kastes. Polijā paši ražo. Eiropa pilna ar saviem skrūvētājiem. Nu, kas vēl? Atliek tālie austrumi. Bet vai tiem naudas ir?

Secinājums. ja RVR specializētos ne tikai tramvaju un vagonu ražošanā, bet arī skrūvētu kopā(vismaz) busus un trolejbusus, tad varbūt ilgtermiņā tas fabrīķis arī izdzīvotu. A tā...nu nekā.

tu te baigi gudri sarakstīji....

izrādās katrā valstī ražo savus džimbuļus

a kāpēc mūsu praideri parāva bezmazvai pašus dārgākos?

Škodai spēcīgs lobijs

Grūti spriest vai tie ir paši dārgākie. Man nav ciparu.

Ir viena būtiska nianse. Vēl neviens Rietumu ražotājs nav nevienu savu tramvaju uzbūvējis 1520mm sliežu platumam ar vagona platumu 2.5m.

Visur EUropā ir 1000 vai 1435mm platas sliedes un vagoni 2.2-2.65m plati. Škodai gan ir zināmas iestrādes. Kā nekā Pragas CKD ražoja savas tatras visam socēģerim

Citi EU ražotāji piedāvāja savus modeļus, bet tie gribēja, lai mēs pārliekam sliedes visā pilsētā no 1520mm uz 1435mm

Rīga būs pirmā uz austrumiem no Polijas, kur būs, nu es teiktu, diezgan kruts braucamais.

Cita lieta, ka tai tramvaju cenā ir iekļauta arī infrastruktūras atjaunošana pēc kādiem tur EU standartiem. Mums taču visa remontbāze teju vai 1901.gada līmenī. Nu pēc kara ir kādi pāris angāri uzbūvēti pēc krievu standartiem. A Jaunajiem visi elektropribampasi uz jumta. Tie pat nevar, šķiet, iebraukt vecajos šķūņos pa šaurajiem, zemajiem vārtiem.

Situācija aptuveni tāda, kad laucinieks nopērk Lamborgini. A asfalta ta pāķos nav. Un Žiguļus ar vairs neražo. Ko darīt? Turklāt Krievu/Ukraiņu/Baltkrievu izstrādājumi pagaidām ir tādi, ka viņiem vēl nav neviena modeļa, kur būtu 100% zemā grīda. Jo tiem nav tādu prasību. Un kvalitāte klibo. A mums pēc kādiem tur atkal EU noteikumiem, visam jaunam transportam jābūt ar 100% zemo grīdu.

aga.... un tā pati eu prasība nosaka, ka mūsu parāds nedrīkst būt mazāks kā 100000 eur uz degunu

ņekuj bāzt eu noteikumus kur vaig kur nē...

aga.... un tā pati eu prasība nosaka, ka mūsu parāds nedrīkst būt mazāks kā 100000 eur uz degunu

ņekuj bāzt eu noteikumus kur vaig kur nē...