- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Nezinite rakstīja: vai tad gumijām kāds sakars ar administratīvo iedalījumu???
to tak tirgus regulē, jādomā. Nav pieprasījuma, nav gumiju..
No administratīvā iedalījuma atkarīgi tikai publiskie pakalpojumi, kas arī nenozīmē, ka tie būs pieejami tikai tajā pat pilsētā, kur novada centrs. Tas, ka ir ciema padome, nebūt nenozīmē, ka būs arī skola un ambulance. Bet skola un ambulance itin labi var būt arī bez ciema padomes - viss ir darba organizācijas jautājums.
msh - izlasi šito un es Nezinītei pilnīgi piekrītu!
Saglabājam pagastus kā administratīvās vienības, kuriem katram pienākās kāds finansējums, tikai neliec katram pagastam pagastveci. Paceļot lietderības koeficientu valsts bidodīkdieņiem var veiksmīgi to visu rrealizēt, bet nē kur 2 latvieši tur trīs partijas, kur 15 cilvēki tur pagasts un pagastvecis. Nafig vajag latvijā 109 pašvaldības??? Uzraksti likumā, ka katram pagastam ir paredzēts savs finansējums, bet priekšnieku tam tāpēc nevajag. Nebūš lielu problēmu normālam Pašvaldības darbonim (pasvītroju normālam) tikt galā ar 25 novadā ietilpstošiem pagastiem (tā nu vidēji sanāk)...
Sretsked rakstīja:
Palaidniex rakstīja:
Nezinite rakstīja: vai tad gumijām kāds sakars ar administratīvo iedalījumu???
to tak tirgus regulē, jādomā. Nav pieprasījuma, nav gumiju..
No administratīvā iedalījuma atkarīgi tikai publiskie pakalpojumi, kas arī nenozīmē, ka tie būs pieejami tikai tajā pat pilsētā, kur novada centrs. Tas, ka ir ciema padome, nebūt nenozīmē, ka būs arī skola un ambulance. Bet skola un ambulance itin labi var būt arī bez ciema padomes - viss ir darba organizācijas jautājums.
msh - izlasi šito un es Nezinītei pilnīgi piekrītu!
Saglabājam pagastus kā administratīvās vienības, kuriem katram pienākās kāds finansējums, tikai neliec katram pagastam pagastveci. Paceļot lietderības koeficientu valsts bidodīkdieņiem var veiksmīgi to visu rrealizēt, bet nē kur 2 latvieši tur trīs partijas, kur 15 cilvēki tur pagasts un pagastvecis. Nafig vajag latvijā 109 pašvaldības??? Uzraksti likumā, ka katram pagastam ir paredzēts savs finansējums, bet priekšnieku tam tāpēc nevajag. Nebūš lielu problēmu normālam Pašvaldības darbonim (pasvītroju normālam) tikt galā ar 25 novadā ietilpstošiem pagastiem (tā nu vidēji sanāk)...
Nu nu, un kādā tad sarakstā nākamajās vēlēšanās tavu vārdu redzēsim?
Atšķirībā no RaimondsM - mani tur neredzēsi!
Bet parēķini pats - Rīgā ir viena dome, kas tiek galā ar apmēram 800 000 iedzīvotāju lielu pilsētu kurā ik rītu iebdauc no 100 - 200 tūkstoši gastarbaiteru. Sanāk Rīgas dome tiek galā (nu šis izklausās mazliet smieklīgi) ar vienu miljonu iedzīvotāju problēmām un dzīves telpu. Norēķinam vēl nost prāvākās./skandalozākās pašvaldības - D-pils ar 200 000 iedzīvotājiem Liepāja ar ~60 000 iedzīvbotāju un Jūºmalu ar lēmumskandāliem. Pārējā Latvija ir sadalīta 106 pašvaldības, kas aprūpē zem miljona iedzīvotāju dzīves telpas. Rīgai ar miljonu viena dome un atlikušajam gandrīz miljonam 106 domīes... tātad rupji pa domītei uz katriem 10 000 iedzīotājuu - forši ne? Un katram savs birojs, štats X3, kukuļi utt... Protams šie pagastkundziņi turēsies pie savas vietas kā pie pēdējā salmiņa, tikai nah tādi mums vajadzīgi. Labāka dzīve jau tamdēļ tais pagastos nav, jo nav pareizi uzrakstīts finansēšanas likums, kas norādītu, ka jaunizveidotajā pagastā līdzekļi izmantojami katram pagastam atbilstoši iepriekšējam pirmsrekonstrukcijas finansējumam. Bet šito jau šajā taukmūļu valstiņā ilgi neredzēt.
Palaidniex rakstīja:
Kā reizi mazā valstī pārmaiņas ir vieglāk realizejamas. Galvenais, lai krīze tā SĀPĪGĀK IESPERTU par uzblīdušo brirokrātisko aperātu...
Tas mums toč ir 3x par lielu pie esošā sadalījuma un ~ 100x pa lielu ja skaita pašvaldību skaitu.
Pēc eiropas mērogiem Latvijā ir vajadzīgas max 5 pašvaldības Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale. Katrā pagastā pagasta vecis ar budžetu un dibenpārvietojamo nav vajadzīgi...
Brīžiem rodas sajūta, ka te ir nevis viena valsts, bet gan Latvijas Savienotās Valstis. Katrā miestā savs šerifs, katrā sava atsķirīga pašvaldības policija un kur nu vēl n-tie saistošie un visādi citādi nesaistošie noteikumi, kurus iebraucējs no blakus pagasta loģiski nezina. Man šķiet, ka tas nav normāli. Atliek vēl tik katram pagastam savus robiņus un muitniekus uzlikt da 5 Ls prasīt par iebraukšanu, piemēram Lutriņu karalistē...
nečakarējot bobi būtu bijis ļoti vienkāršs risinājums - ir jau 26 rajoni. Tos pārtaisa par novadiem (tā krutāk skan ) un miers kedā.
anonimikis rakstīja: nečakarējot bobi būtu bijis ļoti vienkāršs risinājums - ir jau 26 rajoni. Tos pārtaisa par novadiem (tā krutāk skan ) un miers kedā.
Man skolā reiz mācīja, ka Novads tas ir kaut kas liels. Kurzeme, Vidzeme... A tagad ir lejaspi$ānu lielnovads, kas sastāv no mazpi$aniem, vispi$aniem un liellažas pagastiem. Kopā 700 cilvēki un tiem 15 priekštsāvji agrāko 45 vietā...
A teksts pat Latvijas savienotajām valstīm - iespārda!
Palaidniex rakstīja:
Nezinite rakstīja: vai tad gumijām kāds sakars ar administratīvo iedalījumu???
to tak tirgus regulē, jādomā. Nav pieprasījuma, nav gumiju..
No administratīvā iedalījuma atkarīgi tikai publiskie pakalpojumi, kas arī nenozīmē, ka tie būs pieejami tikai tajā pat pilsētā, kur novada centrs. Tas, ka ir ciema padome, nebūt nenozīmē, ka būs arī skola un ambulance. Bet skola un ambulance itin labi var būt arī bez ciema padomes - viss ir darba organizācijas jautājums.
msh - izlasi šito un es Nezinītei pilnīgi piekrītu!
Saglabājam pagastus kā administratīvās vienības, kuriem katram pienākās kāds finansējums, tikai neliec katram pagastam pagastveci. Paceļot lietderības koeficientu valsts bidodīkdieņiem var veiksmīgi to visu rrealizēt, bet nē kur 2 latvieši tur trīs partijas, kur 15 cilvēki tur pagasts un pagastvecis. Nafig vajag latvijā 109 pašvaldības??? Uzraksti likumā, ka katram pagastam ir paredzēts savs finansējums, bet priekšnieku tam tāpēc nevajag. Nebūš lielu problēmu normālam Pašvaldības darbonim (pasvītroju normālam) tikt galā ar 25 novadā ietilpstošiem pagastiem (tā nu vidēji sanāk)...
Tu neredzi - jo tu tik redzi savu ūdensgalvu Sāksim jau ar to, ka savulaik bija n ciematu, un vesela kaudze kolhozu, kā tos apvienoja, tā cilvēki aizplūda uz centru. Praktiski katrā pagastā ir vismaz pa pāris ciematiem, kuros vairs pārsvarā pensionāri dzīvo. Tas par jauko apvienošanu un "ka no tā nekas neizceļas" - dzīvojot pasaules nabā, tāds iespaids var likties.
Vēl arī var redzēt, ka tu nemaz nezini, kā pašvaldība darbojas, ka vari atļauties filosofēt par kaut kādiem "pašvaldības darboņiem" Neatceros, cik reizes mēnesī notika sapulce, sēde vai kā to padarīšanu sauca - vismaz viena bija. Un tad tu iedomājies, ka tas tavs "darbonis" katru dienu, varbūt vienīgi svētdienās ne, brauc uz tām sēdēm un neko citu nedara Vēl vairāk - kurzemes variantā tas "darbonis" noteikti atrastos liepājā - vot un teiksim talsu novadā jānotiek deputātu sapulcei - kādas 2-3 stundas turpceļš, pāris stundas sapulce, 2-3h atpakaļceļš un viss - darbadiena pagājusi, gandrīz nekas nav izdarīts Un ja tu piesauksi kaut kādus palīgus vai vēl dajebko - lūk šijā brīdī rodas birokrātija. Patlaban katram pagastam ir saimnieks, kas savu saimniecību uzrauga, tu piedāvā birokrātiju, kur ne to varētu izveikt un kur arī tas būtu diezgan dziļi po - apmēram tā kā patlaban tās lietas notiek ūdensgalvā.
Palaidniex rakstīja: Bet parēķini pats - Rīgā ir viena dome, kas tiek galā ar apmēram 800 000 iedzīvotāju lielu pilsētu kurā ik rītu iebdauc no 100 - 200 tūkstoši gastarbaiteru. Sanāk Rīgas dome tiek galā (nu šis izklausās mazliet smieklīgi) ar vienu miljonu iedzīvotāju problēmām un dzīves telpu. Norēķinam vēl nost prāvākās./skandalozākās pašvaldības - D-pils ar 200 000 iedzīvotājiem Liepāja ar ~60 000 iedzīvbotāju un Jūºmalu ar lēmumskandāliem. Pārējā Latvija ir sadalīta 106 pašvaldības, kas aprūpē zem miljona iedzīvotāju dzīves telpas. Rīgai ar miljonu viena dome un atlikušajam gandrīz miljonam 106 domīes... tātad rupji pa domītei uz katriem 10 000 iedzīotājuu - forši ne? Un katram savs birojs, štats X3, kukuļi utt... Protams šie pagastkundziņi turēsies pie savas vietas kā pie pēdējā salmiņa, tikai nah tādi mums vajadzīgi. Labāka dzīve jau tamdēļ tais pagastos nav, jo nav pareizi uzrakstīts finansēšanas likums, kas norādītu, ka jaunizveidotajā pagastā līdzekļi izmantojami katram pagastam atbilstoši iepriekšējam pirmsrekonstrukcijas finansējumam. Bet šito jau šajā taukmūļu valstiņā ilgi neredzēt.
Jā nu pareizi, tev tur pasaules nabā ir dome, nafig vēl kaut kur citur kādu domi vajag, vajag to pašu, kas pasaules nabai, visiem!
Par kaut kādu turēšanos pie vietām - nevajag tak pīpēt zāli Te nav ūdensgalvas variants, kur dominieki ir politiķi un tikai. Lielais vairums no pagastvečiem vienlaicīgi ir kāds zemkopis, lopkopis vai kaut kas tamlīdzīgs. Mūsējais ir tāds izglītotāks, pirms savas tagadējās atrašānās vietas jams vadīja kaut kādu valsts iestādi liepājā + jams joprojām laikam par tulku piešancē. Un, galu galā - ja tu sevi uzskati par pārtikušu pasaules nabas iemītnieku, tas zini - pagastvečiem aldziņa garntēti ir vismaz uz pusi mazāka - nu neiet runa par rīgas rajona pašvaldībām, uz kurām tu ar skaudīgu aci lūri
msh rakstīja:
Palaidniex rakstīja:
Nezinite rakstīja: vai tad gumijām kāds sakars ar administratīvo iedalījumu???
to tak tirgus regulē, jādomā. Nav pieprasījuma, nav gumiju..
No administratīvā iedalījuma atkarīgi tikai publiskie pakalpojumi, kas arī nenozīmē, ka tie būs pieejami tikai tajā pat pilsētā, kur novada centrs. Tas, ka ir ciema padome, nebūt nenozīmē, ka būs arī skola un ambulance. Bet skola un ambulance itin labi var būt arī bez ciema padomes - viss ir darba organizācijas jautājums.
msh - izlasi šito un es Nezinītei pilnīgi piekrītu!
Saglabājam pagastus kā administratīvās vienības, kuriem katram pienākās kāds finansējums, tikai neliec katram pagastam pagastveci. Paceļot lietderības koeficientu valsts bidodīkdieņiem var veiksmīgi to visu rrealizēt, bet nē kur 2 latvieši tur trīs partijas, kur 15 cilvēki tur pagasts un pagastvecis. Nafig vajag latvijā 109 pašvaldības??? Uzraksti likumā, ka katram pagastam ir paredzēts savs finansējums, bet priekšnieku tam tāpēc nevajag. Nebūš lielu problēmu normālam Pašvaldības darbonim (pasvītroju normālam) tikt galā ar 25 novadā ietilpstošiem pagastiem (tā nu vidēji sanāk)...
Tu neredzi - jo tu tik redzi savu ūdensgalvu Sāksim jau ar to, ka savulaik bija n ciematu, un vesela kaudze kolhozu, kā tos apvienoja, tā cilvēki aizplūda uz centru. Praktiski katrā pagastā ir vismaz pa pāris ciematiem, kuros vairs pārsvarā pensionāri dzīvo. Tas par jauko apvienošanu un "ka no tā nekas neizceļas" - dzīvojot pasaules nabā, tāds iespaids var likties.
Vēl arī var redzēt, ka tu nemaz nezini, kā pašvaldība darbojas, ka vari atļauties filosofēt par kaut kādiem "pašvaldības darboņiem" Neatceros, cik reizes mēnesī notika sapulce, sēde vai kā to padarīšanu sauca - vismaz viena bija. Un tad tu iedomājies, ka tas tavs "darbonis" katru dienu, varbūt vienīgi svētdienās ne, brauc uz tām sēdēm un neko citu nedara Vēl vairāk - kurzemes variantā tas "darbonis" noteikti atrastos liepājā - vot un teiksim talsu novadā jānotiek deputātu sapulcei - kādas 2-3 stundas turpceļš, pāris stundas sapulce, 2-3h atpakaļceļš un viss - darbadiena pagājusi, gandrīz nekas nav izdarīts Un ja tu piesauksi kaut kādus palīgus vai vēl dajebko - lūk šijā brīdī rodas birokrātija. Patlaban katram pagastam ir saimnieks, kas savu saimniecību uzrauga, tu piedāvā birokrātiju, kur ne to varētu izveikt un kur arī tas būtu diezgan dziļi po - apmēram tā kā patlaban tās lietas notiek ūdensgalvā.
Tu laikam nestādies priekšā cik liela ir papīru kaudze, kas ceļo strp tām sīkajām pašvaldībām un uz/no valsts iestādēm Tiem tak arī jābrauc uz Rīgu utt - tak aizbrauc un gabals nenokrīt. Un vēl bū par pagasta veci ir darbs, nevis papilddarbs, kas nodrošina pašam priekšrocības. Gala beigās ir E-pārvalde, videokonferences utt.
Runājot par pašvaldību skaitu - Pēc vācijas mērogiem Latvijā ir jābū 2 pašvaldībām - Rīgai un pārējai Latvijai. Un tur kaut kā visi iztiek un nenosauksi to par nolaistāko valsti pasaulē, kur ir salīdzinoši liela centralizācija... Lai tie pagastveči brauc un sēž kādā vienā pilsētā uz kopsapulcēm tas ir viņu darbs!!! A pieņemšanas lai rīko uz vietām. Lai nepieļautu finanšu ieplūšanu tikai vienā pagastā saglabā pagastu kā finansiāli/teritoriālu nevis administratīvi/teritoriālu formāciju. Rīgā katra izpilddirekcija pārrauga apmēram vismaz 25 skolas, 45 bērnudžrzus un nekas neliecija ka tie bērnudārzi un skolas pulcētos ap izpilddirekciju ēkām un tālāk no izpilddirekcijām skolas vērtu ciet...
P.S. Nafig vispār vajag kaut kādai tur latvijai valdību? Vajag visai eiropai vienu un miers, tas, par ko latvija tiek pārvērsta, notiksies ātrāk Saucās "mēs te no saviem augstumiem redzam, kā visiem ir labāk, tāpēc jums jādara tā, kā mēs gribam, ne jūs" - tikai palaidniex to vēlas latvijas mērogā.
msh rakstīja:
Par kaut kādu turēšanos pie vietām - nevajag tak pīpēt zāli Te nav ūdensgalvas variants, kur dominieki ir politiķi un tikai. Lielais vairums no pagastvečiem vienlaicīgi ir kāds zemkopis, lopkopis vai kaut kas tamlīdzīgs. Mūsējais ir tāds izglītotāks, pirms savas tagadējās atrašānās vietas jams vadīja kaut kādu valsts iestādi liepājā + jams joprojām laikam par tulku piešancē. Un, galu galā - ja tu sevi uzskati par pārtikušu pasaules nabas iemītnieku, tas zini - pagastvečiem aldziņa garntēti ir vismaz uz pusi mazāka - nu neiet runa par rīgas rajona pašvaldībām, uz kurām tu ar skaudīgu aci lūri
Ko pac pīpē??? Tāpēc ir arī pakaļā, ka pagastvecis domā vairāk par savām govīm, nevis par lietām. Padari to par profesiju. Un labāk maksāt vienam profesionālim štuku divsimts, nevis pieciem visvariem, puszinātājiem/puspratējiem/pusnodarbinātajiem pa pieci simti!!!!
msh rakstīja: P.S. Nafig vispār vajag kaut kādai tur latvijai valdību? Vajag visai eiropai vienu un miers, tas, par ko latvija tiek pārvērsta, notiksies ātrāk Saucās "mēs te no saviem augstumiem redzam, kā visiem ir labāk, tāpēc jums jādara tā, kā mēs gribam, ne jūs" - tikai palaidniex to vēlas latvijas mērogā.
msh - labi - tad katrām 4 mājām ievēlam valsts algotu mājpārvaldnieku, tad katriem 5 mājpārvaldniekam par uzraugam un tā tālāk - karoč vismaz 40% valsts iedzīvotāji būš iesaistīti valsts pārvaldē. Un kāds būš rezultāts?
Te viens jau rakstīja - kur divi latvieši tur trīs partija! Pareiz, pareiz msh - iesaku pagastus sadalīt vēl katru 15 daļās ar savu pārvaldi. un tad būš pa īštam labi !Katru viensētu par karalisti! urrrāāāa!
msh rakstīja: Vēl vairāk - kurzemes variantā tas "darbonis" noteikti atrastos liepājā - vot un teiksim talsu novadā jānotiek deputātu sapulcei - kādas 2-3 stundas turpceļš, pāris stundas sapulce, 2-3h atpakaļceļš un viss - darbadiena pagājusi, gandrīz nekas nav izdarīts
Kkur zem 2 stundām pēc noteikumiem, bet nu tas tā zināšanai. Normāli jau darbadiena sākas kad ierodas darbavietā, nevis ceļš no/līdz mājām. Tad jau Rīgas resnajiem ar var skaitīt ne vairāk pa 4 stundu darbadienu. Un vienalga kas valdīs, tāpat zags.
Nu re kā ,tomēr glābīņš....www.delfi.lv/...
Palaidniex rakstīja:
msh rakstīja:
Par kaut kādu turēšanos pie vietām - nevajag tak pīpēt zāli Te nav ūdensgalvas variants, kur dominieki ir politiķi un tikai. Lielais vairums no pagastvečiem vienlaicīgi ir kāds zemkopis, lopkopis vai kaut kas tamlīdzīgs. Mūsējais ir tāds izglītotāks, pirms savas tagadējās atrašānās vietas jams vadīja kaut kādu valsts iestādi liepājā + jams joprojām laikam par tulku piešancē. Un, galu galā - ja tu sevi uzskati par pārtikušu pasaules nabas iemītnieku, tas zini - pagastvečiem aldziņa garntēti ir vismaz uz pusi mazāka - nu neiet runa par rīgas rajona pašvaldībām, uz kurām tu ar skaudīgu aci lūri
Ko pac pīpē??? Tāpēc ir arī pakaļā, ka pagastvecis domā vairāk par savām govīm, nevis par lietām. Padari to par profesiju. Un labāk maksāt vienam profesionālim štuku divsimts, nevis pieciem visvariem, puszinātājiem/puspratējiem/pusnodarbinātajiem pa pieci simti!!!!
Ar ko tā profesija nodarbojas, mēs jau redzam saeimā un mk. Tu vēl vienīgi vēlies, lai reģionus vadītu nevis cilvēki, kas ir uz vietas un redz kas notiek, bet līdzīgi auni no kaut kādiem augstumiem.
recluse rakstīja:
msh rakstīja: Vēl vairāk - kurzemes variantā tas "darbonis" noteikti atrastos liepājā - vot un teiksim talsu novadā jānotiek deputātu sapulcei - kādas 2-3 stundas turpceļš, pāris stundas sapulce, 2-3h atpakaļceļš un viss - darbadiena pagājusi, gandrīz nekas nav izdarīts
Kkur zem 2 stundām pēc noteikumiem, bet nu tas tā zināšanai. Normāli jau darbadiena sākas kad ierodas darbavietā, nevis ceļš no/līdz mājām. Tad jau Rīgas resnajiem ar var skaitīt ne vairāk pa 4 stundu darbadienu. Un vienalga kas valdīs, tāpat zags.
Kurš taukumūlis parakstītos uz 12 stundu darbadienu?
Dienvidu tilts, glābiņš vai posts?
Nopriecājoties par jauno skaisto tiltu sāku plānot maršrutu, cerībā viņu arī izmantot! Te nu es protams varu apsveikt cilvēkus kas dodas uz Daugavas labo krastu no Ķekavas puses! bet pārējiem izskatas ka tas ir tikai orandžs papildinājums Rīgas ainavā Ziepniekkalnam, katlakalnam un pārējiem himalajiem iespeja nokļūt uz visdārgākā tilta ir šaura neērta un ...
P.S. Pagaidām tas ir liels orandžs FEIKS!