Nu nez, ša vernons stāstīs ko tam pa joslām mētāties ar jūami pārkāpto ātrumu pa priekšu braucēji negarantēja un ka sačakarēja bez bums lēkt uz galvas ūdenī nezināmā vietā

tik daudz stulbību vienā postā sarakstīt... Lai Dies' nogrābstās! Un kā tas ir AizlieKts? Kādā leņķī un ar ko? Un kāpēc būtu jāļauj braukt ātrāk? Nekā konkrētajās vietās atļautie 70 km/h??? Kas tieši Uz Mūkusalas ielas ļauj iedomāties ka tur būtu prātīgi ātrāk par 70 km/h ļaut? Apgriešanās vietas, krustojumi, gājēju pārejas - kas tieši padara tur ātrumu ātrāku par 70 drošu? Kas tieši aizliedz pilsētā pa divjoslu ceļu braukt pa kreiso joslu? Man pagaidām esošajos CSN nepatīk atļauja apdzīt krustojumos, gandrīz visur tas ir aizliegts... Bet par to ielu krustošanu - mums nav tik daudz līzekļu, lai esošo ceļu infrastruktūru uzturētu, kur nu vēl izbūvētu daudzlīmeņu krustojumus utt... Un kur jāskrien? Cik taisies ieekonomēt?

Kur krustojas Krasta iela un Mūkusalas iela? Īsti labi laikam Rīgā neorintējos...

Aizliekts braukt pa otro joslu ja brīva ir pirmā! -- nu, vispirms, aizliekt var caurules galu, domāts aizliegts : bet, ko nozīmē brīva ? 100m, 200m, 500 m priekšā ? Filmētājs uzskatīja, ka nav brīva, jo tālāk bija redzami transporta līdzekļi, kuri virzījās lēnāk par viņu. Ja tā josla būtu bijusi "brīva" , tad , loģiski, skrējējs nebūtu avarējis.

Jautrāk būtu, kad autobuss nāktu pretī, tad vieglais grāvī brauktu pēc savas iniciatīvas.

Atbalstu Tavas domas gājienu! Kāda kuram daļa cik ātri brauc citi. Nelaime ir tajā apstāklī kad Latvijā nav autobāņu ar neierobežotu ātrumu, kā Vācijā. Tas lielais ātrums uzliek par pienākumu kontrolēt aizmuguri un netraucēt citiem. Tie lēni braucošie uzspiež savus paradumus ātrajiem un čakarē satiksmi. Kā filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"!

Manas asociācijas ar stulbajām rūpēm, par "vismazāk aizsargātiem"! Labs piemērs!

Tas nu ir Darvina balvas kandidāts. Man līdzīgi viens dzērājs pie sarkanā mēģināja durt pāri,kad sāku griezties pa labi, un izlīmējās pret sānu. Gan jau arī uzskatīja, ka šim ceļu nogriezu

Viss kā pēc Vernona grāmatas. Priekšā esošais negarantēja drošību aizsedzot gājēju.

Beidzot!!! CSN 57.,105., 64.! Katru braucēju vajag piesiet pie aizmugurējā bampera, tad būs motivācija signāliem un palūkoties spoguļos, lai nezaudētu savu dzīvību!

Un Vernonu piesiet pie priekšējā, lai ietur distanci.

Jautājums - vai spogulī redzamo indivīdu, kurš bez pagriezienu signāliem ir uzsācis apdzīšanai/apsteigšanai līdzīgu manevru ir jāuzskata par tāda manevra veicēju? Ja paša vadītais transporta līdzeklis brauc ar maksimālo konkrētā vietā atļauto ātrumu, vai tas maina kaut kā situāciju un ir jāsaprot, ka tagad tam spogulī redzamajam signālu nelietotājam ir kaut kas jāgarantē?

Visas "ekstras" vienlaikus no policijas grūti prasīt! Par šādu sākumu jau jāpiešķir Trīszvaigžņu ordenis! Arguments Tevis minētam ir dzelžains: Tev "Jāievēro distance"!

Vernonam īpaši patiks par dalīto vainu, ja gājējs notriekts nevis , bet ĀRPUS gājēju pārejas. Izrādās arī tur Auto tiek uzskatīts par vainīgu: "Gājējs apdzīvotā vietā šķērso vairākjoslu brauktuvi un neapstājas, lai palaistu garām transportlīdzekli. Transportlīdzekļa vadītājs nav savlaicīgi ievērojis, ka gājējs pēkšņi uzsāk brauktuves šķērsošanu, un, ieraugot gājēju jau uz brauktuves, viņam nepietiek laika reaģēt uz radušos kustības traucējumu. Notiek CSNg - uzbraukums gājējam. Šajā ceļu satiksmes situācijā atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem transportlīdzekļiem ir kustības priekšroka attiecībā pret gājējiem. Analizējot šo situāciju, var secināt, ka transportlīdzekļa vadītājam, savlaicīgi reaģējot uz satiksmes bīstamību, bija tehniska iespēja novērst uzbraukšanu. CSNg cēlonis ir kustības traucējums, kuru bija radījis gājējs, transportlīdzekļa vadītājam, nerīkojoties atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu 113.punkta prasībām, kas paredz, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. Atbilstoši metodisko norādījumu 12.2.2.punktam transportlīdzekļa atbildības pakāpe ir 20%, gājēja (G) - 80%. Atbilstoši metodisko norādījumu 12.2.3.punktam, ja ir pārsniedzis atļauto ātrumu un, braucot ar atļauto ātrumu, viņam būtu bijusi tehniska iespēja novērst uzbraukumu: atbildības pakāpe ir 40%, G - 60%.

Un 56. lappusē šausmīgi nepatīkams un vernonam neizprotams teksts par to kā un kam ir jāveido/jāizvēlās distance...

Vernon, tajā LTAB apkopojumā nav nevienas situācijas, kur būtu DALĪTA vaina ja gājējs šķērso ielu pa GĀJĒJU PĀREJU! Visas dalītās vainas ir par vietām, kur gājējs drīkst šķērsot, bet kas nav pāreja un vietām, kur gājējs pat NEDRĪKST šķērsot ielu! Un par tavu nepacietības caureju... 145. punkts nosaka Autovadītāja pienākumus tuvojoties pārejai - tas jādara tieši tā, lai gājējs to pat nespētu pārsteigt ar "pēkšņu" iznākšanu uz brauktuves. Pat norādīs, ka ir pat jāsamazina ātrums, ja neredzi vai tuvojas vai nē - gluži kā pie zīmes dodiet ceļu, kur ir nepārskatāma iela. Ja tā ir sanācis, ka gājējs "spēja pārsteigt" tad vainīgais ir auto vadītājs ar rupji PĀRKĀPTU 145. punktu. KĀ TEVI GĀJĒJS UZ PĀREJAS VAR NELABOJAMI PĀRSTEIGT, ja tu ievēro 145 punktu? Kā tieši? Cik fantastiskai notikumu attīstībai jābūt, lai tā notiktu? Kā daudz lēnāk ejošais gājējs pēkšņi var teleportēties zem riteņiem? Tu neskaties kur brauc, neskaties, kas notiek uz trotuāra? Un manis ieliktajā video vispār abi braucēji pārbrauca PIE SARKANĀS GAISMAS!!!!! Tie laikam tīri tavi skolnieki, jo sp[riežot pēc tavas caurejas - sarkanā gaisma ir jārespektē tikai parastā krustojumā, bet sarkanā gaisma tieši uz gājēju pārejas nav uzmanības vērta...? Cenzētz, cenzēts, cenzēts kā ko tādu vispār var samurgot??? Palasi LTAB ieteikumus, kā aiz muguirs braucējam tomēr pašam ir aktīvi jāpalielina distance tuvojoties krustojumiem, pārejām un citām vietām, lai to nabadziņu nevarētu "nelietīgi" pārsteigt! Citēšu: "Skaidrojums metodisko norādījumu 3.7. apakšnodaļā ietvertajām pamatsituācijām, kad transportlīdzekļa vadītāja satiksmes drošības prasībām neatbilstošas distances izvēle atrodas cēloniskā sakarā ar CSNg rašanos Satiksmes drošības prasībām atbilstoša distance starp transportlīdzekļiem ir atstatums starp vienā rindā braucošajiem transportlīdzekļiem. Drošības distancei jābūt tādai, lai priekšā braucošajam bremzējot, aiz tā braucošais transportlīdzeklis spētu nobremzēt un paliktu atstarpe, kas nepieļauj sadursmi. Ja abu transportlīdzekļu bremzēšanas iespējas ir vienādas, minimālajai drošības distancei jābūt vienādai vismaz ar tā ceļa garumu, ko nobrauc aizmugurē braucošais transportlīdzeklis, vadītāja reakcijas un bremžu iedarbības laikā. Braucot pa horizontālu ceļu ar sausu asfalta segumu, minimālā drošības distanci ir mazāka, nekā uz slidena ceļa. Minēto iemeslu dēļ konkrētus lielumus distances izvēlei ceļu satiksmes noteikumu prasībās nav iespējams iestrādāt. Drošības distance ir tieši atkarīga no transportlīdzekļa(-u) kustības ātruma(-iem). No satiksmes drošības prasību viedokļa, distanci jāizvēlas atkarībā no priekšā braucošā transportlīdzekļa bremzēšanas varbūtības. Jo lielāka šī varbūtība, jo ātrāk jāsāk palielināt distanci. Svarīgi arī, lai bremzēšana tiktu veikta sinhroni ar priekšā braucošo, piemēram, pie luksofora. Tas nozīmē, ka aizmugurē braucošajam vairāk jāseko luksofora gaismai, kā priekšā braucošā transportlīdzekļa bremžu ugunīm. Distance jāpalielina, tuvojoties neregulējamam krustojumam, gājēju pārejai un citos gadījumos, kad priekšā braucošajam transportlīdzeklim varētu būt nepieciešamība bremzēt. Distance jāietur jo lielāka, jo lielāks ir braukšanas ātrums, jo sliktāks ir ceļa seguma stāvoklis (atkala, lietus, sniegs, dubļi), jo smagāk noslogots un inertāks ir aizmugurē braucošais transportlīdzeklis, jo sliktāk pārredzams ceļš, jo sliktāk vadītājs sagatavojies bremzēšanai, jo sliktāk redzams priekšā braucošā transportlīdzekļa bremžu signāls (netīrs vai izdegusi kāda spuldzīte), kā arī priekšā braucošajam transportlīdzeklim ir pretbloķēšanas bremžu sistēma (ABS) vai uz sniegota ceļa - riepas ar radzēm, tad priekšā braucošajam transportlīdzeklim būs īsāks bremzēšanas ceļš kā aizmugurē braucošajam transportlīdzeklim, kuram to nav. Distance aiz šāda transportlīdzekļa tāpēc jāietur lielāka. Minētās prasības ir tieši attiecināmas arī uz velosipēdu, mopēdu un motociklu vadītājiem."

Tev pašam smiltis vēl nebirst...? Parādi to vienīgo spriedumu, kur gājēju notiesā par avārijas izraisīšanu, kas izveidojusies gājējam izmantojot CSN noteiktās priekšrocības tiesības iet pirmajam ejot pāri gājēju pārejai vai pie zaļā luksofora signāla? Tiesas lēmumu studijā!

nē vecais - NEVIENS no CSN punktiem NAV SVARĪGĀKS PAR CITIEM! VISI IR VIENLĪDZ SVARĪGI un vienlīdz PILDĀMI! ...nevis kā tu iedomājies - vieni man patīk, tāpēc visiem citiem tie jāpilda attiecībā pret tevi (pašam tos pildīt nezkāpēc nav obligāti), a te vesela lieta muļķībgu un neērtu savārsmojumu, kas būtu ar vieglu roku pārkāpjami vai ignorējami, vai vēl labāk svītrojami, jo tev nav ērti... Bet reizēm, kad pašam izdevīgi tos der tomēr pacitēt... Vēl kāda būtiska lieta - IELA NAV KARŠ! ...pēdējais laiks pie psihioterapeita! Un jā - jo smagāks trsnsportlīdzeklis zem dibena, jo vairāk tiesības un mazāk pienākumu - nebūš taisnība. Te nav Kirgīzija. Un - kā tad tā sanāk, ka mistiskais pa priekšu braucējs nemitīgi nostāda "pakaļā braucēju" bīstamā situācijā? Tad nelien uz iz ielas, jo tur ir pilns ar pirms tevis paguvušajiem! Varbūt tomēr "pakaļā braucēja" statusā esot beidzot vajadzētu pašam sākt ievērot 57. punktu un nepakļaut citus briesmām??? Netraucēt citiem ar savu klātbūtni - tak atskrēji pēdējais, bet pie katla tev nezkāpēc visvairāk visātrāk jātiek vcai vislielākā teikšana... Neesi sacerējies par daudz? Nešķiet, ka atgriežamies pie vecā stāsta - kurš pirmais brauc tas pirmais maļ. Un nekā savādāk! Lasi kamēr pielec! Nokavēji, esi "pakaļā braucēja" statusā - esi pacietīgs un pagaidi, kad pienāks tava kārta! Un nav ko cierēt uz aizņemtām sēdvietām. Aizņemtā krēslā nav pieklājīgi un labi iesēsties, pagaidi, kad atbrīvosies un ieņemt to varēsi taikai tad, ja esi piemais rindā un tev ir priekšroka tur apsēsties.

Tas pats ir Norvēģijā, Somijā, Dānijā, kā arī vairumā R-Eiropas valstu. Nu jā, Itālijā nav - tur braucēji tizlumā reizēm sit pušu mūsējos bāliņus. Pirms 2 nedēļām braucu pa Viļņas bāni, pat leiši vairs nesēž spītīgi kreisajā joslā un, ja arī kāds aizsēžas, tad, redzot, ka kāds ātrāks tuvojas, bez uzaicinājuma pārkārtojas uz 1.joslu.

Nocitēsi, kur es apgalvoju pretējo? Vai nepiekrītu idejai par to, ka jo lēnāk brauc, jo vcairāk pa labi josla jāieņem? Un jā - Kāds ir ārpuspilsētas ceļos atļautais ātrums uz ceļiem ar vienu joslu katrā virzienā bez sadalošās joslas? Dānijā? Zviedrijā? P.S. Un vēl - man nav tendence par paša kļūdām atbildību kviecot nogrūst uz citiem. Ja es pārkāpju - man neviens neko nav parādā, noķer milicis - lūdzu protokolu.

Dot ceļu esot jāprot tikai mašīnām (c) vermons. Dot ceļu attiecībā uz gājējiem ir neizpildāms, augstākās sarežģītības rebuss, kas tikai absurdas un noziedzīgas nejēdzības dēļ iekļuvis ministru kabineta noteikumos, kuri saīsināti saucas CSN

Grafiks, jidritta, un degvielas ekonomija pāri visam. CSN pie kājas, citu vēlme tos pildīt - pie kājas...