Vernon, tajā LTAB apkopojumā nav nevienas situācijas, kur būtu DALĪTA vaina ja gājējs šķērso ielu pa GĀJĒJU PĀREJU!
Visas dalītās vainas ir par vietām, kur gājējs drīkst šķērsot, bet kas nav pāreja un vietām, kur gājējs pat NEDRĪKST šķērsot ielu!
Un par tavu nepacietības caureju...
145. punkts nosaka Autovadītāja pienākumus tuvojoties pārejai - tas jādara tieši tā, lai gājējs to pat nespētu pārsteigt ar "pēkšņu" iznākšanu uz brauktuves. Pat norādīs, ka ir pat jāsamazina ātrums, ja neredzi vai tuvojas vai nē - gluži kā pie zīmes dodiet ceļu, kur ir nepārskatāma iela. Ja tā ir sanācis, ka gājējs "spēja pārsteigt" tad vainīgais ir auto vadītājs ar rupji PĀRKĀPTU 145. punktu. KĀ TEVI GĀJĒJS UZ PĀREJAS VAR NELABOJAMI PĀRSTEIGT, ja tu ievēro 145 punktu? Kā tieši? Cik fantastiskai notikumu attīstībai jābūt, lai tā notiktu? Kā daudz lēnāk ejošais gājējs pēkšņi var teleportēties zem riteņiem? Tu neskaties kur brauc, neskaties, kas notiek uz trotuāra?
Un manis ieliktajā video vispār abi braucēji pārbrauca PIE SARKANĀS GAISMAS!!!!! Tie laikam tīri tavi skolnieki, jo sp[riežot pēc tavas caurejas - sarkanā gaisma ir jārespektē tikai parastā krustojumā, bet sarkanā gaisma tieši uz gājēju pārejas nav uzmanības vērta...? Cenzētz, cenzēts, cenzēts kā ko tādu vispār var samurgot???
Palasi LTAB ieteikumus, kā aiz muguirs braucējam tomēr pašam ir aktīvi jāpalielina distance tuvojoties krustojumiem, pārejām un citām vietām, lai to nabadziņu nevarētu "nelietīgi" pārsteigt!
Citēšu:
"Skaidrojums metodisko norādījumu 3.7. apakšnodaļā ietvertajām pamatsituācijām, kad transportlīdzekļa vadītāja satiksmes drošības prasībām neatbilstošas distances izvēle atrodas cēloniskā sakarā ar CSNg rašanos
Satiksmes drošības prasībām atbilstoša distance starp transportlīdzekļiem ir atstatums starp vienā rindā braucošajiem transportlīdzekļiem. Drošības distancei jābūt tādai, lai priekšā braucošajam bremzējot, aiz tā braucošais transportlīdzeklis spētu nobremzēt un paliktu atstarpe, kas nepieļauj sadursmi. Ja abu transportlīdzekļu bremzēšanas iespējas ir vienādas, minimālajai drošības distancei jābūt vienādai vismaz ar tā ceļa garumu, ko nobrauc aizmugurē braucošais transportlīdzeklis, vadītāja reakcijas un bremžu iedarbības laikā. Braucot pa horizontālu ceļu ar sausu asfalta segumu, minimālā drošības distanci ir mazāka, nekā
uz slidena ceļa. Minēto iemeslu dēļ konkrētus lielumus distances izvēlei ceļu satiksmes noteikumu prasībās
nav iespējams iestrādāt. Drošības distance ir tieši atkarīga no transportlīdzekļa(-u) kustības ātruma(-iem).
No satiksmes drošības prasību viedokļa, distanci jāizvēlas atkarībā no priekšā braucošā transportlīdzekļa bremzēšanas varbūtības. Jo lielāka šī varbūtība, jo ātrāk jāsāk palielināt distanci. Svarīgi arī, lai bremzēšana tiktu veikta sinhroni ar priekšā braucošo, piemēram, pie luksofora. Tas nozīmē, ka aizmugurē braucošajam vairāk jāseko luksofora gaismai, kā priekšā braucošā transportlīdzekļa bremžu ugunīm. Distance jāpalielina, tuvojoties neregulējamam krustojumam, gājēju pārejai un citos gadījumos, kad priekšā braucošajam
transportlīdzeklim varētu būt nepieciešamība bremzēt. Distance jāietur jo lielāka, jo lielāks ir braukšanas ātrums, jo sliktāks ir ceļa seguma stāvoklis (atkala, lietus, sniegs, dubļi), jo smagāk noslogots un inertāks ir aizmugurē braucošais transportlīdzeklis, jo sliktāk
pārredzams ceļš, jo sliktāk vadītājs sagatavojies bremzēšanai, jo sliktāk redzams priekšā braucošā transportlīdzekļa bremžu signāls (netīrs vai izdegusi kāda spuldzīte), kā arī priekšā braucošajam transportlīdzeklim ir pretbloķēšanas bremžu sistēma (ABS) vai uz sniegota ceļa - riepas ar radzēm, tad priekšā braucošajam transportlīdzeklim būs īsāks bremzēšanas ceļš kā aizmugurē braucošajam transportlīdzeklim, kuram to nav. Distance aiz šāda transportlīdzekļa tāpēc jāietur lielāka.
Minētās prasības ir tieši attiecināmas arī uz velosipēdu, mopēdu un motociklu vadītājiem."