Čipsošana - tā ir motora saregulēšana, tikai parasti galvenos liekot citus kritērijus nekā tie bijuši vadības bloka oriģinālajiem regulētājiem rūpnīcā. Parasti mērķis ir jauda - benzīnniekiem, un dīzeļiem - jauda UN ekonomija vienlaicīgi. Benzīnnieku gadījumā parasti tas, kas cieš, ir ražotāja plāns ka lētākiem motoriem ir jābūt mazāk jaudīgiem un lai tie, kas grib jaudīgākus, pērk dārgākus motorus - dīzeļu gadījumā cieš atgāzes - regulējuma, kura mērķis ir bezkompromisa jauda un elastība, gadījumā būs pelēki dūmi, jo tādi rodas ja dīzelim iedod pareizu degmaisījumu, bet ekonomiskas braukšanas situācijā būs vairāk slāpekļa oksīdu, jo darbosies liesāk.
Problēmas kas var rasties, ir divu veidu. Pirmās ir paredzamās problēmas - piemēram, dīzeļiem ir diezgan prognozējams ka pēc čipša var izģērbties divmasu spararats. Otrās, paša motora problēmas, var rasties tad, ja pats čipšķūneris ir nejēga - normāli čipšķūneri vispirms uztaisīs normālu diagnostiku un pārliecināsies ka motors darbojas normāli un ir labā tehniskā stāvoklī + vēl padomās vai kārba gala rezultāta griezes momentu vispār turēs - kaut kādi kaktu darboņi kas tikai kopē citu čipšķūneru regulējumus, visdrīzāk to nedarīs, un tad var rasties problēmas.
Čipošana - par un ap
Ik pa laikam šeit forumā izskan dažādi viedokļi par čipošanu, arī arvien vairāk kantoru reklāmas pieejamas publiskajā vidē. Protams līdzi arī ir neskaidrības - kamēr vieni lej medu ausīs, citi atkal gānās par problēmām, kas radušās čipošanas dēļ.
Kā tad īsti ir ar čipošanu? Vajag, nevajag? Kuri dzinēji tam ir pateicīgāki, kuriem labāk to nedarīt? Kas noteikti jāņem vērā? Kur to darīt? Kā čipošana iet kopā ar rūpnīcas garantiju u.t.t.?