Lasītājs: Pēdējā laikā esmu novērojis, ka ir aktualizējušies jautājums par satiksmes uzlabošanu Rīgā. Atkal ir radies arī jautājums, kamdēļ ierosinājums vairākās vietās Rīgā ieviest tā saukto „Labo pagriezienu” – sastrēgumu mazināšanas vārdā atļauts izdarīt labo pagriezienu, arī degot sarkanajai gaismai luksoforā – tā arī kautrīgi ir noklusis?
Tuvojoties vēlēšanām, atkal visi sākuši žēloties par skaļām runām, nedarītiem darbiem, tomēr par „Labo pagriezienu” neesot pat skaļo runu, kaut arī tas tomēr gana lēti sastrēgušo ikdienu varētu pārvērst par laisku svētdienas ainiņu uz Rīgas ielām.Apgaismošu visus nezinīšus: nav jau gluži tā, ka par šo projektu netiek runāts vispār, jo ierosinājumi ik pa brīdim parādās gan – piemēram, jau pirms trim gadiem „tēvzemietis” Andrejs Požarnovs ierosināja izdarīt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai ļautu autovadītājiem veikt labo pagriezienu, luksoforā degot sarkanajam signālam. Ir bijušas arī vairākas citas līdzīgas iniciatīvas.
“Nav runa par to, ka šādi labo pagriezienu drīkstētu veikt visur un vienmēr. Krustojumi, kur to varētu darīt, jāizvēlas ļoti rūpīgi. Domāju, ka mēs varētu izmantot Vācijas un Lietuvas pieredzi. Tur krustojumos, kur atļauts šāds manevrs, pie luksofora ir piestiprināta plāksnīte ar zaļu bultiņu.” (Tā 2006.06.22. iAuto.lv). Līdzīgi aizmetņi par „Labā pagrieziena” ieviešanu ir vērojami ziņās visus šos pēdējos gadus.
Kā redzams, nav jau tā, ka runāts un darīts netiek nekas, lai arī Rīgas domes līkloči tomēr ir tik gari un sapiņķerēti, ka dažbrīd šķiet, par šo ideju vēstī vien saucēja balss tuksnesī. Tagad, pirms vēlēšanām, būtu īstais brīdis noskaidrot, kurš tad šo ideju īsti ir noracis.
Ar cieņu - Kristaps Tensons
Šitas rakstelis un iepriekšējais "Lasītājs: Internets kā atmiņas uzlabošanas instruments" izskatās tīri pēc Požarnova un tēvzemiešu reklāmas raksteļiem.