Māra Ozoliņa saruna ar Paulu Timrotu par satiksmi, drošību un elektroauto (+ VIDEO) 31

 
iAuto | 20.oktobris 2020 19:39

iAuto.lv redaktors Māris Ozoliņš sarunājas ar Paulu Timrotu, pieskaroties pašlaik aktuālām tēmām, tostarp automobiļu elektrifikācijai, satiksmes drošībai, infrastruktūrai un plānošanai.

Pauls Timrots uzskata, ka pasauli var glābt ne jau elektromobiļi un ne jau hibrīdi, bet gan tikai tas, ka cilvēki pārstās „vazāties pa pasauli”. Tomēr autoindustrijai un ES vadībai ir citi plāni, tādēļ pēc M.Ozoliņa domām, līdz 2024.gadam arī Latvijas autoparku gaida pārmaiņas un būtisks elektroautomobiļu īpatsvara pieaugums.

Timrots piekrīt, ka būtu gatavs pirkt arī elektromobili, ja vien cena būtu atbilstoša, uzsverot, ka cilvēkam tomēr būtu jāatsakās no automašīnas un tā vietā jālieto sabiedriskais transports.     

Saruna pieskaras elektroskūteriem, kas šogad dzīvo brīvā režīmā tā iemesla dēļ, ka Satiksmes Ministrija šim transportlīdzeklim nav izstrādājusi atbilstošu likumu.

M.Ozoliņš aicina parunāt par satiksmes infrastruktūru (14:00) un plānošanu Rīgā, kā arī satiksmes drošību (18:00). Timrots uzskata, ka lielais bojā gājušo gājēju skaits saistīts ar vājo infrastruktūru un Latvijas iedzīvotāju tieksmi pirkt vidēji lielākas automašīnas nekā tas ir Eiropā. Savu artavu dod arī ceļu būvētāji, kas „dzīvo diezgan noslēgtā vidē” un neielaiž jaunos kadrus. 

Video satura laikā kods:

 1:05 par elektroautomobiļiem

12:41 par elektroskūteriem, kurš ir atbildīgs par ceļiem

14:42 uzlabojumi Rīgas satiksmē

16:27 Pauls Timrots par satiksmes organizēšanu un stabiņiem

17:27 3. vieta ES pēc bojā gājušo skaitā, kāpēc? 

21:48 ceļu projektēšana

22:13 par maģistrālēm uz lielajām pilsētām un Rail Baltica

23:46 par agresīvajiem autobraucējiem

24:40 nobraukšana no Dienvidu tilta, aizsargbarjeras ir sasistas un bīstamas

27:57 ceļa stabiņu novietošana Šķērsielā - bezjēdzīgi daudz

28:43 Rīgā fiziski atdala velojoslas ar barjerām no brauktuves

30:25 svarīgi ir pareizi attīstīt infrastruktūru, Jūrmala ir slikts piemērs

34:59 Jūrmalā 2x vienā un tajā pašā vietā uzbūvē autostāvvietu pie Dubultu kultūras kvartāla

35:31 ieteikumi, kas būtu jādara, lai būtiski uzlabotu satiksmi Latvijā: 

1) pieņemt darbā profesionāļus,

2) atjaunināt Latvijas standartu,

3) ieviest un prasīt atbildību par satiksmes infrastruktūras objektu stāvoklī. 

Noskaties arī M.Ozoliņa sarunu ar Andri Kulbergu (Autoasociācija) par iecerēto transporta nodokli un sarunas turpinājumu par to, kas no tā visa sanāca. 

Sarunā pieminētās informācijas avoti:

 
Visi komentāri
 
Krotow 20.oktobris 2020 20:12
3 1 Atbildēt

Atkal video

iAuto 22.oktobris 2020 9:46
0 0 Atbildēt

Speciāli Tev mūsu YouTube kanālā youtube.com/jauniAuto ir samontēti arī īsie video pa tēmām!

LMT 20.oktobris 2020 21:17
4 7 Atbildēt

Kamdēļ vispār jārunā ar to saskaņieti, kauns!

650 20.oktobris 2020 21:36
3 0 Atbildēt

Prasījās to sarunu pastiept garāku.Jo pārāk daudz visa tā "labā" ir sakrājies.Patīkami, ka viņš pāris reižu pielietoja vādu "Lohi".Tas ir šobrīd īpaši aktuāls,trāpīgāku terminu būtu grūti piemeklēt.Jā.

iAuto 20.oktobris 2020 22:17
1 0 Atbildēt

Jā, nesanāca par nodokļiem uc tēmām. Paspēsim, būtu par garu.

650 20.oktobris 2020 22:24
0 0 Atbildēt

-toties pavīdēja doma par luksoforu 2vos naktī,tas tagd bieži tiek vēl papildus "apsargāts" no pretējās puses krūmāja.Reku tagd slapjš un drīz lapas nobirs,ko tad diez darīs ;p

Maris 20.oktobris 2020 23:29
0 0 Atbildēt

Ko tu ar to domā? Apsargāts?

650 21.oktobris 2020 1:22
1 0 Atbildēt

Tas ir kad divi/vienā. Piem,2gab nopietna izskata vīri iekš 1gab auto.Vienlaicīgi paveic vairākus darbus.Ar savu klātbūtni ne tikai ka novērš varbūtējās vandālisma izpausmes pilsētas vivisšaurākajā vietā, bet arī vienlaicīgi uzrauga 2x2gab luksoforu darbību un kontrolē pilsētieku un pilsētas naktsviesu pārvietošanās ātrumu.Kā arī (droši vien) viņu iespējamo reakciju uz programmēti/straujajām kustības režīmu izmaiņām dotajā rajonā diennakts visvisumšākajājā laikā.Vienlaikus tiek sasniegti vairāki mērķi,kā arī attapīgākie īslaicīgās neērtības pārvarējušie Vadītāji turpmākos pārdesmit km tad var Droši atļauties izveikt ar dajebkādu izvēlēto (pēc viņu domām, pilsētai piemērotāko) ātrumu.Jo zin kā, katram Loham takš ekippāžu nepieliksi un taa.Jaa.

nav laika 21.oktobris 2020 9:43
0 1 Atbildēt

skatīt video - tad ko Timrots saka, ka elektriskie ir dārgs krāpšanas veids?

Asterix 21.oktobris 2020 12:29
2 0 Atbildēt

Tikai tagad to saprati?! Re, Grēta ierāva nāsīs pāris ļimonus un viņu vairs ne dzird ne redz!

felix65 21.oktobris 2020 15:56
1 1 Atbildēt

Auto firmas šai strupceļa tehnoloģijā ir ieguldījušas milzu līdzekļus un kāps uz rīkles valdībām, lai elektro auto tiktu bezalternatīvi uzspiests autobraucējiem. Tas tā pat kā ar globālo sasilšanu, kad lielākā daļa saprot, ka tā ir krāpšanās, bet tās apoloģētiem ir skaļākas balsis, vairāk nekaunības un valdību atbalsts, jo tā citādi bezcerīgi ļautiņ ar skaļām balsīm var ielaist roku svešos maciņos.

raimondsm 21.oktobris 2020 19:17
1 1 Atbildēt

Tad globālās sasilšana nav?

j 21.oktobris 2020 19:35
2 1 Atbildēt

Vai ir pārliecinoši pierādījumi, ka tā ir cilvēku darbības sekas?!?

Ir bijuši siltie periodi, aukstie periodi planētas vēsturē arī iepriekš. Tolaik ir bijis, ka pat cilvēku nebija, vai to darbība bija pirmsindustrializācijas periodā, bet sasilšana bija. Ko nu?

raimondsm 21.oktobris 2020 21:17
1 1 Atbildēt

Sadedzinot materiālus, kuru pamatā ir ogleklis, izdalās oglekļa dioksīds. Uzskaite par to, ko mēs sadedzinām, un līdz ar to arī par to, cik daudz mēs emitējam (datu vākšana sākas 1970. gados).

Mērot CO2 un citas siltumnīcefekta gāzes atmosfērā un ledū, lai atrastu, ka tās palielinās, un līmenis ir augstāks nekā jebkas, ko mēs esam redzējuši gandrīz miljona gadu laikā (mērījumi sākas 1950. gados).

Ķīmiskā atmosfēras CO2 analīze, kas atklāj pieaugumu, rodas no fosilā kurināmā sadedzināšanas (pētījumi sākās 20. gadsimta 50. gados).

Pamata fizika, kas mums parāda, ka CO2 absorbē siltumu (pētījumi sākas 1820. gados).

Klimata apstākļu novērošana, lai konstatētu, ka gaiss, jūra un zeme sasilst, kā mēs to varētu sagaidīt, palielinoties siltumnīcefekta gāzu emisijām; kā atbilde ledus kūst un jūras līmenis paaugstinās (pētījumi sākas 1930. gados).

Dabisko faktoru, kas var ietekmēt klimatu, piemēram, saules un okeāna ciklu, izpēte (pētījumi sākās 1830. gados).

Datoru modeļu izmantošana, lai veiktu eksperimentus ar dabiskām un cilvēka ietekmētām Zemes simulācijām (pētījumi sākas 1960. gados).

Vienprātība starp zinātniekiem, kuri ņem vērā visus iepriekšējos pierādījumus un izdara savus secinājumus (aptauja sākās 1990. gados).

imzz 22.oktobris 2020 0:16
1 0 Atbildēt

Vienprātība starp zinātniekiem, - nav tādas vienprātības. Es pats esmu lasījis pāris intervijas ar klimata zinātniekiem. Viņi izsacījās, ka visticamāk, cilvēka ietekme uz globālās temperatūras pieaugumu ir galvenais faktors, tomēr to nevar zinātniski pierādīt, jo nav ar ko salīdzināt pietiekami precīzi.

Metodes, ka nosaka aizvēstures CO2 u.c. gāzu nav precīzas un mērījumi izdarīti tikai dažās vietās.

Vēl. Ne jau tikai gāzes atmosfērā nosaka klimatu, vēl būtiskāks faktors ir Saules aktivitātes izmaiņas.

Asaris 22.oktobris 2020 9:48
1 2 Atbildēt

Vienprātības nav tikai starp tiem 3% kuru pētījumus sponsorē naftas ieguves kompānijas

msh 22.oktobris 2020 13:00
1 0 Atbildēt

Nu jā - toties pārējo 97% vidū ir vienprātība - jo to pētījumus sponsorē politiķi [no nodokļu maksātāju naudas] kuriem vajag lai globālā sasilšana būtu cilvēka izraisīta, jo uz tā pamata var ierubīt lielus nodokļus un apgūt lielus līdzekļus. Vārdu sakot, tu nevēlies ticēt 3% [iespējams] nopirktu zinātnieku - tu vēlies ticēt 97% garantēti nopirktu zinātnieku, jo tev nav svarīgi vai rezultāti ir objektīvi vai nē, bet gan tas, cik lieli ir makaroni ko tev karina uz ausīm.

Beigām jautājums - ja jau reiz tie 3% esot nopirkti no naftas kompānijām, bet pārējos nopērk politiķi - no kāda avota tad lai nāk finansējums objektīviem pētījumiem?

Pļurkt 22.oktobris 2020 7:25
1 0 Atbildēt

Guglē sagrābstīti rakstreļi??

----

Ķīmiskā atmosfēras CO2 analīze, kas atklāj pieaugumu, rodas no fosilā kurināmā sadedzināšanas (pētījumi sākās 20. gadsimta 50. gados).

Pamata fizika, kas mums parāda, ka CO2 absorbē siltumu (pētījumi sākas 1820. gados).

------

CO2 pieaugumu rada nemitīga mežu izciršana!!

pamata fizika rāda ka siltumu absorbē jebkura gāze, kuras molekulā ir 3 un vairāk atomi!!!

TAI SKAITĀ ŪDENS TVAIKI!

felix65 22.oktobris 2020 7:42
0 0 Atbildēt

Tas ir kā ar reliģiju- ja Tu tici, tad Dievs ir, ja nē, tad viņa nav. Tāpēc tie "zinātnieki", kuriem ir iedoti granti, "tic", bet tiem kuri "netic", aizbāž mutes un diskreditē.

aizejošais 21.oktobris 2020 13:03
2 1 Atbildēt

Līdz galam nenoklausijos. Skaņa sāka klibot, un sarunas par kaut kādiem ceļiem "pie tevis braucot" nebija interesanta

piekrītu Timrotam 21.oktobris 2020 15:04
5 0 Atbildēt

par lohiem un idiotiem)

Pļurkt 21.oktobris 2020 16:46
0 1 Atbildēt

Eu, i-auto - jums tur galīgi finanses ir nodzertas, ka nespējat kaut vai uz tām pārdesmit minūtēm paņemt sakarīgu skaņu operatoru???

Šmakauvka 21.oktobris 2020 17:01
0 0 Atbildēt

Uzdāvini !!!!

Pļurkt 21.oktobris 2020 19:38
0 0 Atbildēt

Sagribējās iedirst un iedirsi?

iAuto 21.oktobris 2020 20:04
0 0 Atbildēt

Atbalstu, uzdāvini!

Pļurkt 21.oktobris 2020 20:19
0 2 Atbildēt

Ja nejēdz strādāt, tad vismaz nevajag sevi blamēt!!!

PIRMS kaut ko te publicēt var elementāri paši pārlasīt vai paklausīties!!

Tad nevajadzēs dirsties!

WALA 21.oktobris 2020 17:24
0 0 Atbildēt

īsti šis sarunas formāts nav izdevies, prasās pēc uzlabojumiem, teiktu ka daudz laika tiek pavadīts nepasakot neko. Varbūt ir vērts uzaicinātajam viesim iepriekš iedot kaut kādus sagatavotus jautājumus. Es zinu ka Pauls māk pļāpāt, un māk arī pats darīt, bet ši konkrētais gadījums izklausās tāds drusku samocīts ...

21.oktobris 2020 18:17
1 0 Atbildēt

Vajadzēja viņam ļaut runāt vairāk pašam.

Un skaņu dabūt normālu, jo tagad vietām vispār neko nedziird

reku 24.oktobris 2020 9:34
0 1 Atbildēt

" uzsverot, ka cilvēkam tomēr būtu jāatsakās no automašīnas un tā vietā jālieto sabiedriskais transports"     nu nē,Timrots tomēr ir valsts ienaidnieks kurš neciena šo valsti.Kurš tad pildīs valsts kasi tā saucamo budžetu,kurš maksās fotoradaru sodus,nodokļus.

Bradypus 26.oktobris 2020 11:41
0 0 Atbildēt

Kurā brīdī Timrots kļuva par komunistu?

imzz 26.oktobris 2020 20:23
0 0 Atbildēt

"Cilvēkam, kurš dzīvo pilsētā, jābrauc ar sabiedrisko transportu." Timrots tak jau ir dzīvojis savā ideālajā iekārtā, un tā bija PSRS. Un to primitīvo kapitālisma lādēšanu es nevaru pieņemt, jo nav faktu analīzes, kur tieši kapitālisms vainojams. Cilvēka ietekmē uz dabu galvenais faktors ir pašu cilvēku skaits pasaulē , un vislielākās ģimenes ir tieši valstīs ar švakāko kapitālismu.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Ar 120 000 eiro vērtības kritumu – Vācijā pārdod Audi ar V12 dīzeļa dzinēju 33

Pirms 12 gadiem šī automašīna maksāja 145 000 eiro, tagad īpašnieks to gatavs atdot par 23 800 eiro. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: 1000 ZS un 2 sek. līdz 100. Porsche Taycan.(+VIDEO) 3

Lai gan uzlabotais Porsche Taycan ārēji izskatās ļoti līdzīgs oriģinālajam, tas uzlabots pilnīgi visos parametros, un, kas svarīgi, visās modeļu versijās, ieskaitot paaugstināto Cross Turismo. Ar atjaunināto Taycan TV Autoziņas iepazinās testa braucienā Spānijā, tostarp arī Monteblanko ātrumaplī. Lasīt vairāk

 

Bankrota ēnā - Fisker izziņo milzīgas atlaides; klienti dusmīgi 20

Bankrota priekšā nonākušais ASV elektroautomobiļu ražotājs Fisker paziņojis par iespaidīgām atlaidēm savai produkcijai, kas dažos gadījumos sasniedz 24 000 dolāru. Lasīt vairāk

 

Policija un mediķi informēs par bezatbildīgai elektroskrejriteņu vadīšanai veltītu kampaņu "Ātrākais, kā nonākt slimnīcā" 18

Valsts policija un mediķi trešdien plkst.11 informēs par kampaņu "Ātrākais, kā nonākt slimnīcā", aģentūru LETA informēja policija. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti