Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei (12.41.–22.00. km), ietverot ceļa mezglus ar Rīgas apvedceļu (A4), Tallinas šoseju (A1) un autoceļu Garkalne–Alauksts (P3), sākas satiksmes organizācijas izmaiņu būvdarbi. To rezultātā uzlabosies satiksmes drošība vienā no noslogotākajiem valsts galveno ceļu posmiem.
Satiksmes organizācijas izmaiņas:
- Vidzemes šosejas posmā slēgs divas apgriešanās vietas – aiz Langstiņiem (16,04 km) un pirms Garkalnes (19,71 km), saglabājot apgriešanās vietu pirms Garkalnes (19.01 km);
- Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers–Saulkalne) un vietējā valsts autoceļa Pievedceļš uz Langstiņiem (V54) krustojumā tiks aizliegti kreisā pagrieziena manevri;
- uz autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvada rampas pār Vidzemes šoseju pārbūvēs barjeras;
- uz Vidzemes šosejas no Rīgas līdz ceļu mezglam ar A2/A1, ietverot arī pašu mezglu, uzstādīs apgaismojumu. Apgaismojuma kabeļu izbūves zonās atjaunos segumu.
Visā Vidzemes šosejas posmā arī tiks uzlabota virzienu rādītāju sistēma, virziena rādītājus uzstādot uz L-veida konsolēm un vietām arī metāla kopnēm, kas tiks veidotas pāri Vidzemes šosejas braukšanas joslām.
Vidzemes šosejas ceļa mezgls ar Tallinas šoseju un Rīgas apvedceļu (Baltezers–Saulkalne) (A4) ir klasificēts kā melnais punkts. No 2017. līdz 2023. gadam autoceļa posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei reģistrēti 130 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), no kuriem 37 CSNg ar cietušajiem. (51 ievainots, 1 smagi ievainots, 1 bojāgājušais).
Kreisie pagriezieni ir viens no bīstamākajiem manevriem satiksmē, īpaši intensīvā, savukārt apgriešanās ir kreisā pagrieziena paveids. Uzlabojot satiksmes drošību valsts autoceļu tīklā, VSIA Latvijas Valsts ceļi mērķtiecīgi slēdz kreisos pagriezienus un apgriešanās iespējas ārpus divlīmeņu satiksmes mezgliem. A2 apgriešanās vietu slēgšana ir saskaņota ar VUGD un NMPD.
Lai uzlabotu satiksmes drošību pēdējo gadu laikā ir likvidēti vairāki kreisie pagriezieni un apriešanās vietas:
· uz Tallinas šosejas (A1):
o no Baltezera līdz Pulksteņezeram (0,00.–13,85. km) (2021),
o ceļa mezglā ar reģionālo autoceļu Duči–Limbaži (P53) un ceļa mezglā ar autoceļu Pievedceļš Zvejniekciema stacijai (V55 ) (2020);
· uz Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte) (A5):
o no Stūnīšiem līdz Mežvidiem (23,40.–33,65. km) (2023),
o krustojumā ar autoceļu Ķekava–Plakanciems (V6) (Ķekavas apvedceļa būvniecības ietvaros) (2023);
· uz Jelgavas šosejas (A8) pie Medemciema (1,17. un 12,13. km) (2020);
· uz Daugavpils šosejas:
o krustojumā ar Līvzemes ielu (20,85. km) (2022),
o pie Likteņdārza (102. km) (2014);
· uz Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) (A4) krustojumā ar Rožu ielu (2017);
· uz Vidzemes šosejas (A2) no Krustiņiem līdz Silciemam (39,44.–46,30.km) (2023)
Kā apgriešanās vietas šajā posmā uz Vidzemes šosejas varēs izmantot divlīmeņus satiksmes mezglu A2/A4 un A2/P3 Garkalnē.
Darbus par līgumsummu 1 867 836, 85 eiro veic SIA Pamatceļš, un tos plānots pabeigt šā gada rudenī. Projekta autors – SIA Vertex projekti. Būvuzraudzību nodrošina SIA Ceļu inženieri.
Foto: LVC
Diemžēl, šis pasākums tieši aizskar. Protams, ka neviens nav konsultējies nedz ar vietējiem iedzīvotājiem, nedz pašvaldību. Šāda apgriešanās uz šosejas ir bijusi jau gadus 50, bet to aizliedzot nav apskatīta medaļas otra puse. Tātad, lai legāli apgrieztos un aizbrauktu uz Rīgas pusi pa šoseju būs jāmēro ceļš līdz Garkalnei +20km. Lai nogrieztos uz Tallinas šoseju asfaltēts šaurs meža ceļš uz kura nav neviena dzīva asfalta posma un tas sastāv tikai no ielāpiem (ziemā to arī netīra) un apmainīties uz tā vasarā var tikai abiem nobraucot no tā, ziemā praktiski apstājoties. Papildus visiem ir zināms, kas notiek uz Tallinas apvedceļa vasarā virzienā uz Ādažiem, visi dodas uz jūru un šo mazo posmiņu stāv pat stundiņu. Otrs ir Tallinas šoseja, kas krustojas ar Upesciema ceļu, ved uz skolu, lai no tā izbrauktu darba dienā, kad ved skolniekus ir nepieciešams +- 30 min (jo krustojums ir šaurs un nedod iespēju braukt taisni vai nogriezties pa labi, jo tie, kas nogriežas pa kreisi nobloķē krustojumu), ar visu gudro luksoforu, tai pašā laikā veidojot sastrēgumu uz šosejas Kā parasti tas notiek, pie mums problēma tiek risināta ļoti šauri nepadomājot par kompleksu risinājumu un maksimāli apgrūtinot iedzīvotājiem dzīvi. Ja Tallinas šosejā būtu apļveida kustība krustojumos, kā civilizētā pasaulē, tad šādas problēmas nebūtu.
Papildus tam sniegtā informācija par attiecīgā posma melnajiem punktiem ir maldinoša, jo norāda uz visu ceļa posmu, nevis konkrētajām apgriešanas vietām. Kā arī nav norādīts avāriju raksturojums (Ja nemaldos vienīgais bojāgājušais bija mazliet ierāvis un naksts tumšajā laikā meiģināja šķērsot šoseju). Pēc maniem novērojumiem, visvairāk avāriju ir posmā no Depo līdz Tallinas viaduktam, kur dēl neuzmanības un līdējiem katru nedēļu veidojas auto vilcieniņi. Savukārt ziemas periodā uz Tallinas šosesjas viadukta ir salīdzinoši daudz avāriju dēļ ātruma un ceļa seguma neatbilstības arī pārgalvības.