Lai gan riepu maiņa atbilstoši ziemas sezonai ir atļauta jau no 31. oktobra, liela daļa autovadītāju izvēlas tās mainīt īsi pirms 1. decembra.
Taču, ņemot vērā, ka pirmie apledojumi Latvijā sākas jau novembra vidū, autovadītāji nereti pakļauj savu automašīnu nopietnam saslīdēšanas riskam uz tā saucamā melnā ledus. Gjensidige Latvija skaidro, kā izvairīties no melnā ledus un ko darīt, ja automašīna zaudējusi kontroli.
Lai gan CSDD statistika liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies, tas joprojām paliek augsts – 2020. gadā uz Latvijas ceļiem bijuši 39 167 negadījumi, no kuriem 9 772 notikuši gada aukstās sezonas laikā – oktobrī, novembrī un decembrī. Viens no galvenajiem ceļu satiksmes riskiem aukstās sezonas laikā ir melnais ledus – plāns, caurspīdīgs ledus slānis, kas veidojas uz ceļa seguma, kad gaisa temperatūra nav augstāka par 0 grādiem, taču nav arī stipri zem tās. Vairumā gadījumu melnais ledus uz Latvijas ceļiem parādās vēlā rudenī vai agrā pavasarī un visbiežāk ir novērojams agros rītos un vēlos vakaros, kad gaisa temperatūra ir svārstīgāka un zemāka. Tā kā ceļa segums vairumā gadījumā ir tumši pelēkā vai melnā krāsā, ledus vairumā gadījumu paliek nepamanīts un autovadītāji to sajūt tikai brīdī, kad jau tam ir uzbraukuši virsū.
“Lai izvairītos no riskiem, ko rada melnais ledus, autovadītājiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gaisa temperatūrai. Ja tā ir nedaudz zem nulles, ir jāņem vērā, ka, visticamāk, uz ceļa varētu būt parādījies neredzams ledus slānis. Tāpat autovadītājiem vajadzētu pievērst uzmanību tumšiem plankumiem uz ceļa virsmas – parasti vietās, kur izveidojies melnais ledus, asfalts ir blāvs un nedaudz tumšāks par ierasto ceļa segumu,” stāsta Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Andris Balodis.
Eksperts uzsver, ka to, vai uz ceļa ir melnais ledus, var noteikt arī vērojot priekšā braucošo automašīnu riepas. Ja ceļš ir spīdīgs, bet no riepām šļakstāsūdens, tad visticamāk, ka uz ceļa nav melnā ledus un tas ir vienkārši slapjš. Pretējā gadījumā autovadītājam ir ieteicams samazināt ātrumu, ieturēt lielāku distanci ar priekšā braucošo transportlīdzekli un, ja tas iespējams, nomainīt braukšanas joslu. Tāpat, braucot pa ceļu, kas klāts ar melno ledu, autovadītājs var sajust, ka stūre ir “atslābinājusies” – tā ir palikusi viegla un jebkurš tālākais manevrs ir veicams bez īpašas stūres pretestības. Dažreiz par melno ledu signalizē arī neierasti viegla riteņu ripināšanās pa ceļu – normālā gadījumā tā ir dzirdama vai sajūtama, savukārt automašīnai nonākot uz melnā ledus, automašīna kļūst manāmi klusāka un vieglāka – tā, it kā tā nemaz nebūtu saķerē ar ceļa segumu.
Ja automašīna ir nonākusi uz melnā ledus
Ja automašīna ir nonākusi uz melnā ledus, galvenais ir saglabāt mieru un izvairīties no straujām kustībām. Lai atgūtu kontroli pār transportlīdzekli, ir nepieciešams uzmanīgi samazināt ātrumu, bremzējot ar motoru – atstājot ieslēgtu pārnesumu un vienkārši noņemot kāju no gāzes pedāļa – tādējādi automašīna sāks zaudēt ātrumu. Stūre tajā pašā laikā ir jātur taisni. Ja jūtat, ka automašīnas aizmugure slīd pa kreisi vai pa labi, stūre ir ļoti uzmanīgi un vienmērīgi jāgriež tajā pašā virzienā. Ja mēģināsiet cīnīties ar saslīdi, griežot stūri pretējā virzienā, risks pilnībā zaudēt kontroli pār automašīnu pieaug – pagriezieniem ir jābūt stingriem, bet ārkārtīgi smalkiem, pretējā gadījumā automašīna var saslīdēt vēl vairāk un stipri sagriezties.
Andris Balodis uzsver, ka melnais ledus ir bīstams ne tikai autovadītājam un viņam priekšā un pretī braucošajiem transportlīdzekļiem, bet arī velosipēdistiem un gājējiem. Tādēļ pie pirmajiem apledojumiem uz ceļa, automašīnu vadītājiem ir jābūt īpaši vērīgiem un jārēķinās, ka bremzēšanas ceļš var palielināties vismaz divas reizes. Tas īpaši aktuāli apdzīvotu vietu, dzīvojamo zonu, kā arī gājēju pāreju un velojoslu tuvumā.
Rakstīt acīmredzamo = pļurkšķēt