Vācu lietoto auto tirgus paradokss: daudzas mašīnas importē, lai pārdotu.
Gadu gaitā Vācija ir kļuvusi par populārāko vietu, kur meklēt lietotu auto. Vācu automašīnas ir it īpaši iekārotas Austrumeiropā, kur bieži uzskata, ka Rietumvalstu spēkratiem nav nekādu trūkumu vai slēptu bojājumu. Pēc Vācijas Federālās Satiksmes ministrijas datiem ik gadu citās valstīs tiek no pārreģistrēti apmēram divi miljonu vācu lietoto auto. Dažās valstīs no Vācijas ievesto mašīnu īpatsvars pārsniedz pat 50 %.
Taču Vācijas lietoto auto tirgū ir pastāv zināms paradokss – daļa no šiem spēkratiem nemaz nav pārvietojušies pa Vācijas autoceļiem.
Vācijā pārdotais auto var būt importēts no citas valsts
Populārākajās auto sludinājumu vietnēs Vācijā ir publicēti vairāki miljoni spēkratu, kas ir krietni vairāk, nekā citās Eiropas valstīs. Taču daļa sludinājumos publicētās automašīnas var būt ievestas arī no citām valstīm.
Pēc automašīnu vēstures izpētes uzņēmuma “carVertical” datiem, 4,3 % Vācijā tirdzniecībā esošo auto nekad nav lietoti uz Berlīnes, Minhenes vai Hamburgas ceļiem. Pat ne uz “autobāņiem”, jo tās ir ievestas no citām valstīm. Populārākās valstis, kurās iepriekš reģistrēti auto, pirms tie ievesti Vācijā – Itālija (16,7 % gadījumu), Francija (12,7 %), ASV (10,6 %), Beļģija (9,1 %) un Rumānija (5,1 %).
Tā vietā, lai iegādātos Vācijas tirgum paredzētu auto, pircēji riskē iegūt automašīnu, kas ir ievesta no citas valsts. Ja pārdevējs slēpj automašīnas izcelsmi, tā var būt visai sliktā tehniskā stāvoklī. Zemas kvalitātes remonts, augsts nobraukums un slēpti bojājumi ir biežākie iemesli, kādēļ pārdevēji slēpj automašīnas pagātni un cenšas to pārdot citviet. Ņemot vērā, ka valstis bieži vien neapmainās ar automobiļu vēstures datiem, starpvalstu krāpniecības gadījumus ir grūtāk konstatēt.
“4,3 % Vācijas mašīnu ir reģistrēti dati arī no citām valstīm. Esam pamanījuši, ka cilvēki pārdod dārgus auto modeļus Vācijā, bet, balstoties uz mūsu datiem, novērojams, ka daļa no tiem nekad nav pārvietojušies pa Vācijas autoceļiem. Šādi tiek izveidota ilūzija, ka pērkat labi koptu vācu auto, lai arī patiesībā tas ir ievests no Itālijas, Francijas vai Rumānijas,” paskaidro Mats Buzelis (Matas Buzelis), “carVertical” komunikācijas vadītājs un autobūves eksperts.
Kāpēc Austrumeiropas auto pircēji un pārdevēji iekāro mašīnas no Vācijas?
Pēc M. Buzeļa teiktā, pateicoties jaunu automašīnu nepieejamībai, augstas kvalitātes modeļu nonākšana lietotu auto tirgū var būt apgrūtināta. Šī iemesla dēļ pārdevēji cenšas notirgot savus automobiļus, tos reklamējot Vācijā, ņemot vērā šīs valsts lielo iedzīvotāju skaitu. Ja kāds nespēj pārdot savu spēkratu Čehijā vai Rumānijā, var tikt “izmēģināta roka” to pārdot citviet.
Vācija jau izsenis piesaista Austrumeiropas auto pircējus – jau kopš Padomju Savienības okupācijas. Tobrīd Krievijā tika ražotas automašīnas sliktā tehniskā stāvoklī bez atbilstošas kvalitātes, komforta un uzticamības. Tādēļ tobrīd bija izteikta vēlme pēc importētām mašīnām. Un Vācija bija vēlmju augšgalā.
Ir izplatīts zināms mīts, ka Vācijā autobraucēji pērk jaunākas, labāk aprīkotas un dārgākas automašīnas, tajā pašā laikā strikti ievērojot ražotāju ieteikumus spēkratu ekspluatācijā. Taču patiesībā šāds mīts var aptumšot cilvēku prātus un mudināt iegādāties auto, neieskatoties tā vēstures atskaitē, vai arī nepaviesojoties pie kvalificēta mehāniķa tehniskā stāvokļa novērtēšanai.
Pensionāru ir daudz. Tikai ja agrāk pensis sakrāja mersim, lai mūža nogali nobrauktu ar to un paliktu vēl mazbērniem, tad tagad brauc uz Āzijas valstīm kur dzīvošana krietni lētāka un pensionāram vieglāka.