Latvijā mazo auto tirgus nekad nav bijis īpaši populārs - cilvēki mūsu valstī dod priekšroku lielām automašīnām. Tomēr, kad mazie modeļi izauga līdz krosoveru formām, latvieši sāka tos pirkt. Interesanti, ka šie automobiļi tikai izskatās kā SUV, jo šajā klasē pilnpiedziņa ir drīzāk izņēmums, nevis norma.
Bet vai visu četru riteņu piedziņa mums tiešām ir nepieciešama? Un ko darīt tiem, kuri nevar bez tās iztikt?
Pilnpiedziņu dabū retais
Jau vairākus gadu desmitus Rietumeiropā jauno auto tirgū dominē kompaktā B segmenta pārstāvji. Tur tādi modeļi kā Renault Clio, Peugeot 208 un Dacia Sandero joprojām ir pārdošanas topā, tomēr Latvijā šī klase nekad nav bijusi populāra. Piemēram, Volkswagen Polo, kas Rietumos joprojām ir pieprasīts, pie mums pat netiek piedāvāts pircēju intereses trūkuma dēļ.
Pēdējā desmitgadē popularitāti iemantojuši B segmenta kompaktie krosoveri, tāpēc šodien Volkswagen T-Cross, Ford Puma un Peugeot 2008 mūsu ielās ir ierasta parādība. Šie modeļi ir izstrādāti uz tām pašām platformām kā to mazākie radinieki, izmantoti identiski motori un komponenti, taču to virsbūve ir augstāka. Tādi modeļi kā Toyota Yaris Cross un Škoda Karoq pērn tika pirkti kā karsti pīrādziņi.
Vairumam krosoveru gan trūkst kādas tipiskas SUV īpašības - visu četru riteņu piedziņas. Aplūkojot visus B segmenta krosoverus, uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt pilnpiedziņas modeļus: Toyota Yaris Cross, Lexus LBX, Dacia Duster un Suzuki Swift. Vai tas liecina, ka cilvēkiem pietiek tikai ar robustāku vizuālo tēlu?
Kas īsti cilvēkiem ir svarīgi
Toyota un Lexus piedāvā hibrīdu pilnpiedziņu. Šiem modeļiem pēc noklusējuma ir priekšpiedziņa, bet aizmugurējos riteņus darbina neliels 5 ZS elektromotors. Šāda konfigurācija uzlabo saķeri uz sniegota ceļa, taču citādi nekā būtiski nepalīdz. Savukārt Dacia un Suzuki izmanto tradicionālo visu riteņu piedziņu.
Dacia ir labi pazīstams krosoveru zīmols, taču tā 4x4 versija pagaidām ir pieejama tikai ar manuālo pārnesumkārbu, turpretim Suzuki Swift AllGrip var izvēlēties ar CVT automātisko transmisiju. Šie divi auto ir vienīgie AWD vienradži visā B segmentā, bet aktuāls ir jautājums - vai tiem ir pa spēkam sacensties ar segmenta līderiem?
"Katram cilvēkam ir savi iemesli, kādēļ viņš izvēlas pseido SUV, respektīvi - nedaudz augstāku krosoveru, bet bez pilnpiedziņas," saka Kursors.lv auto žurnālists Māris Gaugers. "Ja cilvēks vēlas sēdēt augstāk un justies drošāk (uzsveru: justies!), tam, protams, ir savs racionālais grauds. Turklāt tas šobrīd ir arī modīgi, jo krosoveriem ir maz alternatīvu. Taču, ja jums reāli ir jābrauc pa neceļiem, krosovers nebūs pareizā izvēle, jo īpaši, ja tam ir tikai divu riteņu piedziņa. Šo modeļu klīrenss vairumā gadījumu ir tikai par dažiem centimetriem augstāks nekā ikdienas hečbekam, bet tas rada maldinošu iespaidu."
Mazāka pašmasa bezceļā dažkārt ir vērtīgāka nekā tradicionālās SUV īpašības. Piemēram, Subaru Forester dubļos iestieg reti un bieži vien šķēršļus pārvar ar inerces palīdzību. Taču ar daudz jaudīgāko Ford Raptor var nākties izmantot vinču un saukt palīgā, jo automašīna ir ievērojami smagāka.
"Es nesaku, ka smags apvidnieks ir slikts, taču bezceļā svarīgi ir arī citi aspekti. Protams, būtiskas ir paša vadītāja prasmes. Atgriežoties pie parastiem auto, kaut kas mazs, piemēram, savas klases vienradzis Suzuki Swift, sarežģītākās situācijās sagādās ļoti patīkamus pārsteigumus. Un ikdienas maršrutos tas ir lielisks kompakta auto un AWD apvienojums," saka Māris.
Kur der pilnpiedziņa
Delfi Auto redaktors Raimonds Zandovskis priekšpiedziņas krosoveru popularitātes pieaugumu skaidro ar to lietderību pilsētā. Būtiskākā priekšrocība šajā gadījumā ir nedaudz augstāks klīrenss, kas ļauj uzbraukt apmalēm un vieglāk pārvarēt ceļa nelīdzenumus. Raimonds uzskata, ka vairumam cilvēku ikdienā ar priekšpiedziņas automašīnu pilnībā pietiek.
"Ir vairāku veidu braucēji - tie, kas vienkārši pa pilsētu pārvietojas ar auto, un tie, kuriem tiešām vajadzīga pilnpiedziņa. Un vēl ir cilvēki, kuriem patīk braukt dinamiski, kad var sajust atšķirību starp priekšpiedziņu un AWD. Vidusmēra cilvēks to nejutīs," Raimonds skaidro.
Mūsdienās tehnoloģiski attīstās arī riepas, tāpēc tagad arī ar vienas ass piedziņu mēs visai droši varam braukt pa slidenu ceļu. Tāpat būtiski progresējuši arī braukšanas elektroniskie asistenti, tāpēc pilnpiedziņa palikusi pašiem prasīgākajiem braucējiem. Un galu galā - lai gan pilnpiedziņa ir noderīga, braucot uz lauku mājām pa nekvalitatīvu ceļu, tā var noderēt arī uz asfalta, īpaši sliktā laikā.
"Brīdī, kad luksoforā iedegas zaļā gaisma un jūs iespiežat akseleratora pedāli, priekšpiedziņas automašīna var sabuksēties, tāpēc nekāds naskais paātrinājums nesanāks. Tā gadās ne tikai ziemā, bet arī slapja asfalta gadījumā. Līdzvērtīgas jaudas pilnpiedziņas auto uzņems ātrumu gan veiklāk, gan drošāk," stāsta Raimonds.
B segmentā tikai divi reāli kandidāti
Lai gan pilnpiedziņa sniedz būtiskus bonusus specifiskos ceļa apstākļos un sekmīgāk tiek galā ar grūtībām nekā priekšpiedziņa, latvieši joprojām dod priekšroku robustam izskatam, nevis labākai pārgājībai.
Cilvēkiem, kuri B segmentā vēlas sameklēt pilnpiedziņas krosoveru, ir tikai divas iespējas: praktiskais Dacia Duster un rotaļīgais Suzuki Swift. Interesanti, ka pēdējais pat nav krosovers - tas ir vienkāršs hečbeks.
Vēl viens interesants fakts: abi šie modeļi ir vieni no lētākajiem savā klasē. Dacia Duster ar pilnpiedziņu pieejams no 23 990 eiro, bet Suzuki Swift - tikai no 18 990 eiro. Turklāt tas, ka cena ir tik zema, nenozīmē, ka nāksies samierināties ar kompromisiem aprīkojuma ziņā. Suzuki ir apgādāts ar bezvadu Android Auto un Apple CarPlay saskarni, ceļa zīmju atpazīšanu un aklās zonas uzraudzību. Tāpat tas ir pieejams pat ar automātisko pārnesumkārbu, savukārt pilnpiedziņas Duster gadījumā pārnesumi būs jāpārslēdz manuāli.
Un vēl ir cilvēki, kuriem patīk braukt dinamiski, kad var sajust atšķirību starp priekšpiedziņu un AWD - tos mēs regulāri ar vinču velkam laukā no grāvjiem un čūkslājiem.