Didzis Kalnietis: - Komentāros kļūst jautrāk! Tas ir labi. Tas nozīmē, ka mums ir sabiedrotie, kurus interesē, kas notiek uz ceļa, kādi tam ir cēloņi. Ir vērts parunāties!
Didzis Kalnietis:
„Kā jau pie letiņiem pieņemts - ir jāatrod vainīgais un tas arī jānogāna, lai nelien tur, kur īstie "veči" sarunājas, bet aiziet uz CSDD, RD Satiksmes departamentu, Saeimu utt. Atliek tikai piekrist, jo baidos, ka ne CSDD, ne likumdevējs, un pat ne autoskolu direktosrs šo diskusiju nelasa.
"Stūres klubs", uz kuru cienījamais Atis Jansons šad tad ir atsaucies, savu iespēju robežās ir paudis kopējo tajā izdiskutēto viedokli gan CSDD, gan Saeimas atbildīgajās komisijās, gan presē. Rezultātu ir maz, jo kustības drošība, apmācību kvalitāte, autovadītāju kvalifikācija utt. atbildīgās personas un institūcijas īpaši neinteresē - ir valstiskākas lietas, par ko domāt!
Par tiem "ekspertiem". Arī es uzskatu, ka šis "nosaukums" ir jānopelna. Mani šajā kārtā ir iecēlis Atis, bet - ne viņš vienīgais. Mana ikdienas darbība nekādi nav saistīta ar autovadītāju apmācību, tomēr esmu iemācījis braukt un domāt, redzēt diezgan daudziem. Daru to pēc šo cilvēka lūguma un nevienam neesmu atteicis. Cik zinu - viņi brauc labi, jūtas droši, avārijās neiekuļas un piemin mani ar labu vārdu. Mācu tikai tos, kuri paši vēlas, jo neko daudz iemācīt tiem, kas ir "pašpārliecināti asi" nevar – tie paši zinot labāk.
Šis ir mans ieguldījums drošībā uz ceļa. Pagaidām lielāks kā komunikācija ar valstiskajām organizācijām.
Kas attiecas uz kilometru miljoniem un vērtīgajiem padomiem - lai cik smieklīgi tas arī neizklausītos, savu apmācības kursu sāku ar pareizu vadītāja sēdekļa un pozas iestatīšanu, spoguļu pareizu regulēšanu, jo 70% vadītāju pie stūres sēž nepareizi, spoguļus nepareizi noregulējuši apmēram 95% (par to nelietošanu ikdienā es nemaz nerunāju!). Tad vēl pieliekam klāt domāšanu, situācijas vērtēšanu, dažas praktiskas lietas, kas ļauj būt paredzamam pašam un paredzēt pārējo kustības dalībnieku aktivitātes, un pirmais solis ir sperts - šis autovadītājs jau būs drošāks sev un citiem!
Miljons kilometru ar astīti patiesi ir noripots. Nevaru lielities, ka bez avārijām, kas, manuprāt, ir teju neiespējami, ja daudz un aktīvi brauc, taču lielākā daļa manu negadījumu noticis rallija trasēs. Bet kas es par "ekspertu", ja nebūšu dzirdējis virsbūves sauso būkšķi un stiklu šķindu :-) Katrā gadījumā - arī tā ir pieredze.
Tad vēl gribu drusku pakomentēt diskusijā pavīdējušo tēzi par līdzīgajiem "ekspertu" viedokļiem. A’ ko darīt, ja tā tas ir, un mūsu pieredze saka vienu un to pašu - nu guļat jūs "veči" pie stūres. Un jūs paši zinat, ka bieži tas tā arī ir.
Svētdien vakarā braucu aiz viena Mercedes, kura vadītājs ne tikai runāja pa mobilo tālruni, bet vēl aizrautīgi (!) kaut ko darbojās pa datoru! Galvu uz augšu pacēla tikai retumis, bet pa ielu pārvietojās ar saviem 40 km/h (pa visām iespējamajām joslām)! Lieki piebilst, ka aiz viņa braukt bija pagrūti, bet ja būtu pagadījies kāds gājējs vai cits "telefonists"...
Nu tad atliek vēl padalīties ar savām domām par bremzēšanu un manevrēšanu 2. un 3. avārijas simulācijās. Piekrītu, ka taisna bremzēšana 90% gadījumu var pasargāt no negadījuma, vai vismaz mazināt tā sekas. Ja jūsu smadzenes strādā kā NASA dators, iespējams, ka paspēsiet izskaitļot, vai manevrs pa labi varētu glābt situāciju. Tas bija jautājums arī par pirmo "multeni". Taču instinkti dara savu, un jebkurš netrenēts autovadītājs muks prom no briesmām, gan gadījumā ar gājēju, gan 1. avārijā.
Normāla darbība būtu strauji piebremzēt taisni, kas dos manevra iespējas, pa to laiku izvērtēt, vai var paspēt glābties. Ja glābties - tad pa labi. Tikai gadījumos, kad jūs redzat "kaulaino" mājam ar izkapti taisnvirzienā un pa labi, ir vērts apsvērt manevru pa kreisi, ar nosacījumu, ka tajā pusē neviena nekur nav!!! Tam vajag trenēt redzi, reakciju un koordināciju, jo lēmumu pieņemšanai atliek kādas sekunde daļas, bet jāpaspēj izdarīt visu. Ārsti apgalvo, ka šādos brīžos netrenēti cilvēki nemaz neredz apkārt notiekošo - tātad nav spējīgi adekvāti novērtēt visu, kas notiek ap avārijas vai briesmu vietu. Ja tā - nedrīkst darīt neko citu, kā bremzēt taisni.
Jau iepriekšējā savā komentārā teicu - ja gribi būt labs un drošš autovadītājs, tam jāgatavojas ikdienā, jāmācās un jāanalizē savas darbības nemitīgi, galvā jāizspēlē dažādi scenāriji. Tad, kad jau ir briesmas, jūs rīkojaties pēc algoritmiem, kādi ir pieejami jūsu „cietajā diskā”, domāšanai nav laika - tā atslēdzas.
Jūs jautāsiet, kur tad iemācīties veidot tos algoritmus? Ir divi piemērotākie varianti - drošas braukšanas skolās, kur „dzīvajā” tiek imitētas briesmas, vai mājās, sēžot pie kafijas tases un datora - kas labāk patīk!
Sanāca tā pagarāk, bet ko darīt, ja vēl jātaisnojas, ko es, „necienīgais", te vispār daru :-)
Manuprāt, nevienam nevajag taisnoties, izsakot savu viedokli. Ja kādam komentētājam šķiet, ka iAuto nepamatoti kādu ir nosaucis par ekspertu un aicinājis izteikties, tad lai tas komentētājs, pirmkārt, ar jēdzīgiem argumentiem pierāda, ka to nevajadzēja darīt, otrkārt, ar konkrētiem faktiem pierāda, ka pats ir vērā ņemams.