AVĀRIJAS. Ko var ekspertīze? 8

Oskars Irbītis | 20.jūlijs 2013 10:33

Lai arī pagrieziena rādītāju lietošana nedod braukšanas priekšroku, šoreiz par to, kā ekspertīzes ceļā tiek analizēts vai negadījuma brīdī transporta līdzeklim dega vai nedega kāda spuldze.

 Šeit es domāju ne tikai pagrieziena spuldzītes, bet arī visas pārējās transporta līdzeklī esošās. Tā kā mūsdienu transporta līdzekļos tiek lietots dažādu tehnoloģiju apgaismojums, tad, protams, arī pētījumu metodes ir dažādas.

Sākumā par visizplatītākajām spuldzītēm – par lampiņām ar kvēldiegu. Šo detaļu izpēti pēc negadījuma veic nevis eksperti - tiesu auto tehniķi, bet eksperti - tiesu ķīmiķi, jo tieši viņu rīcībā ir metodes, kas ļauj veikt pētījumu. Šis apgaismojuma veids ir visvairāk pakļauts trieciena iedarbībai. Auksts kvēldiegs ir salīdzinoši izturīgs, bet, tiklīdz tas uzkarst un sāk spīdēt, tas kļūst jūtīgs pret triecieniem (mēs par bedrainiem ceļiem maksājam ne tikai ar balstiekārtas daļām, bet arī ar biežāku spuldžu nomaiņu). Viena no pirmajām pazīmēm, ka trieciena laikā lampiņa ir degusi, ir izstiepies kvēldiegs (skatīt 1. attēlu).

Tajā brīdi, kad saplīst spuldzītes stikliņš un kvēldiegam piekļūst skābeklis no atmosfēras, tad sākas kvēldiega oksidācijas process – uz kvēldiega veidojas gaišas krāsas oksīda kārtiņa, kas liecina par to, ka spuldzītes sasišanas brīdī tā ir degusi (skatīt 2. attēlu).

Ja trieciena spēks ir bijis lielāks un spuldzītes bojājuma rašanās brīdī kvēldiegs ir pārtrūcis, stikliņš ir sasists, tad par lampiņas degšanu bojājumu rašanās brīdī liecina specifiskas pazīmes: volframa lodītes, kas atdalījušās no kvēldiegā tā pārtrūkšanas brīdī; stikla lausku piekušana pie kvēldiega fragmentiem; kvēldiega sametināšanās utt. (skatīt 3. attēlu).

 

Ja trieciena spēks ir bijis tāds, ka no lukturiem nekas vairs nav pāri palicis un tiesu ķīmiķiem vairs nav ko pētīt, tad pētījumus veic tiesu eksperti auto tehniķi. Tiek veikta automobiļa elektrosistēmas izpēte – tiek noskaidrotas īssavienojuma pazīmes, pārbaudīti drošinātāji, moderniem automobiļiem tiek nolasīti dati no vadības blokiem.

Sarežģītāks izpētes process ir tajos gadījumos, kad transporta līdzekļi ir aprīkoti ar lokizlādes spuldzēm vai ar diožu apgaismojumu. Lokizlāžu spuldžu gadījumā ir iespējams veikt oksidēšanās pēdu pētījumus sasistām spuldzēm, kā arī veikt īssavienojumu pētījumus automobiļa elektrosistēmā. Diožu apgaismojums ir vismazāk jūtīgs pret triecieniem, tāpēc pēc salīdzinoši nelieliem triecieniem nepaliek pēdas, kas liecinātu par to vai apgaismojums ir dedzis vai nē. Ir jābūt salīdzinoši lielam triecienam un deformācijām, lai negadījuma brīdī tiktu sabojāts diožu apgaismojums līdz tādai pakāpei, kad bojātas būtu pašas diodes un būtu iespējams konstatēt pēdas, kas liecinātu par to stāvokli negadījuma brīdī.

Vismazāk pēdas par apgaismojuma stāvokli paliek gadījumos, kad transporta līdzekļi ir aprīkoti ar optiskajiem kabeļiem – lukturos nav spuldzes vai diodes, bet līdz tiem gaisma tiek aizvadīta pa optiskajiem kabeļiem no centralizēta gaismas avota. Šāds apgaismojuma risinājums automobiļos pagaidām ir sastopams ļoti reti.

Rezumējot iepriekšteikto, ir secināms, ka tiesu ekspertu rīcībā ir salīdzinoši liels metožu klāsts, kas ļauj atbildēt uz jautājumu vai negadījuma brīdī transporta līdzeklim dega vadītāji nedega kāda spuldze – galvenais, lai līdz ekspertiem nonāktu izpētāmie objekti…

Visi komentāri

2 4 Atbildēt

Pats saprati, ko gribēji paust?

"...vai negadījuma brīdī transporta līdzeklim dega vadītāja nedega kāda spuldze."

0 0 Atbildēt

Paldies. Brīvdienās gadās...

5 0 Atbildēt

Un kā ar pagriezienu rādītājiem? Ja trāpa brīdī kad dega - skaidrs, bet kā ar mirkli starp iedegšanās impulsiem?

0 0 Atbildēt

Lasot rakstu, mani mocīja tieši šis jautājums. Tekstā un bildēs runāja tikai pa tuvās/tālās gaismas noteikšanu. Acīmredzami tas ir melnais zirdziņš jeb neviennozīmīgi nosakāms, tādēļ neviens par to runāt negrib.

0 0 Atbildēt

50% iespēja, ka CP būs vieglāk atrast vainīgo :)

1 4 Atbildēt

Vispār uzskatu, ka virzienrādītāju mirgošanas intervāls ir jāsamazina, jo 1sek ir pārāk garš intervāls, kā rezultātā netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. Pašam bieži ir sanācis novērot, ka uzmetot skatu uz priekšā blakus joslā braucošā auto un trāpot mirgošanas starpintervālos vispār nevar nojaust priekšā braucošā nodomus. Arī ārpus apdzīvotām vietām 1-2sek laikā tiek nobraukts pietiekoši liels attālums, lai būtu būtiski laicīgi pamanīt indikatorus.

0 0 Atbildēt

šeit būtu vieta eksperta komentāram :)

3 0 Atbildēt

Varbūt nevajag parastu braukšanu pa šoseju pārvērst par sacensībām uz sekundes desmitdaļām? Ja ātruma starpība nav lielāka par 20 km/h pietiek laika tuvojoties novērtēt situāciju un citus braucējus uz ceļa, kas brauc tavā virzienā, pretīmbraucēji jāredz arī bez pagriezienu rādītājiem...

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Izgatavots miljonais Škoda Karoq 3

Čehijas autobūves uzņēmums Škoda var priecāties par jaunu ierakstu savā attīstības vēsturē – uzņēmuma rūpnīcā Kvasinā izlaists miljonais Škoda Karoq. Lasīt vairāk

Paliek šķībs – Xpeng X9 saskaras ar piekares problēmām 4

Saskaņā ar īpašnieku informāciju, ķīniešu luksusa MPV Xpeng X9 nespēj izturēt karstumu, kā rezultātā automašīna sagāžas uz sāniem vai pat pilnībā pieplok zemei. Lasīt vairāk

WRC Delfi rallijs Igaunija: vadošo pilotu talākie lēcieni SS10 ātrumposmā - 18.07.2026 (+ VIDEO) 5

Igaunijas rallija SS10. ātrumposmā skatītājiem bija iespēja vērot iespaidīgus lēcienus, ko izpildīja rallija ekipāžas. Lasīt vairāk

2,7 sekundes līdz simtam: Mercedes-AMG iepazīstina ar jauno CLA 45 MATIC+ 6

Vācu uzņēmums prezentējis jauno pilnībā elektrisko CLA 45 4MATIC+, kas būs pieejams sedana un Shooting Brake virsbūves versijās. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti