Mūsu valstij ir vieni no labākajiem rādītājiem Eiropā satiksmes drošības uzlabošanā. Bet pašreizējā situācijā, šķiet, ir panākts tāds kā vispārējo pasākumu un pašreizējās pieejas piesātinājums – līdzšinējie paņēmieni ir sevi izsmēluši un neder situācijas tālākai uzlabošanai.
Oskars Irbītis Foto: Atis Jansons
Pamati un sienas satiksmes drošības ēkai ir uzcelti, tagad jāsāk darbs pie jumta un apdares. Ir jāveic negadījuma apstākļu detalizēta izmeklēšana, lai saprastu nepieciešamo pasākumu veidu un mērķauditoriju. Arī slimnīcā pirms ārstēšanas pacientus izmeklē, nevis visus ārstē uzriez ar elektrošoku un vitamīniem. Šoreiz jāpāriet uz smalkākiem instrumentiem un zālēm, bet tas nenozīmē, ka no vitamīniem – līdzšinējiem pasākumiem ir jāatsakās.
Bet nu apskatīsim satiksmes situāciju kopumā.
Latvijā publiskajā telpā ir izskanējušas daudzas un dažādas spekulācijas par to, kādi tad ir cēloņi daudzajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg).
Kas nodarbojas ar CSNg izmeklēšanu un informācijas apkopošanu? Viena no būtiskākajām problēmām mūsu valstī ir tā, ka CSNg iemesli netiek apkopoti valstiskā līmenī un netiek analizēti kopskatā. Parasti visa CSNg analīze beidzas Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo iestāžu ietvaros, bet šīs iestādes neveic auto tehniskās ekspertīzes un neveic CSNg apstākļu rekonstrukciju, nenoskaidro negadījumu cēlonisko sakaru. Auto tehniskās ekspertīzes veic Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB), krimināllietas uzrauga un iztiesāšanai nodod prokuratūra (Rīgā tā ir specializētā Autotransporta prokuratūra), par cēlonisko sakaru katrā lietā un par vainīgā noteikšanu lemj tiesas. Šīs iestādes ir Tieslietu ministrijas pakļautībā un līdz šim nav iesaistītas analītiskos pasākumos, kas domāti satiksmes situācijas uzlabošanai (izņemot likumu un noteikumu izstrādes procesu), lai gan pēc būtības ir vienīgie, kas zina negadījumu patiesos iemeslus. Tāpat liels informācijas apjoms ir uzkrāts pie apdrošinātājiem – Latvijas transporta līdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzēs. Arī šī informācija netiek izmantota faktiskās situācijas analīzei.
Jau vairākus gadus mēs VTEB pēc pašu iniciatīvas veicam CSNg iemeslu izpēti un apkopojumu. Arī šogad mēs veicām šādu analīzi. No visām 2013. gadā veiktajām ekspertīzēm atlasījām 100 ekspertīzes (tādas, kur ir cietušie ar vismaz vidēji smagiem miesas bojājumiem) un detalizēti apskatījām CSNg iemeslus, kas ir bijuši cēloniskā sakarā ar negadījuma rašanos – tiešā mērā saistāmi ar CSNg rašanās mehānismu. Papildus minētajam tika analizēti arī CSNg veicinošie faktori un CSNg rezultātā gūto zaudējumu/traumu veicinošie faktori. Atsevišķi tiek veikti arī pētījumi par katra gada moto sezonu un motociklistu izraisītajiem CSNg un situācijām, kurās motociklisti ir cietušie. Kas attiecas uz motociklistiem, tad viņi ir šogad labi uzvedušies uz Latvijas ceļiem un situāciju ir uzlabojuši – statistika liecina par motobraucēju ceļa kultūras uzlabošanos. Protams, ir arī izņēmumi…
Pētījumā par kopējo situāciju un CSNg iemesliem tika noskaidrots, ka 31% CSNg transporta līdzekļa vadītājam ir bijusi tehniska iespēja novērst CSNg – šķērslis un/vai bīstamības objekts ir atradies tiešā transporta līdzekļa vadītāja redzamības zonā. Transporta līdzekļa vadītājs vienkārši nav laikus reaģējis uz kustības bīstamību, nav laikus uzsācis bremzēšanu, nav izvērtējis situācijas bīstamību. Šis lielais procentuālais rādītājs netiešā veidā norāda uz to, ka Latvijas transporta līdzekļa vadītājs nav pietiekamā mērā izglītots un sagatavots rīcībai kritiskā situācijā. Tas norāda, ka pastāv nepieciešamība uzlabot un pilnveidot transporta līdzekļu vadītāju apmācību – ne tikai iemācīt Ceļu satiksmes noteikumus (CSN), bet arī trenēt adekvātai rīcībai bīstamās un ekstrēmās situācijās. Ļoti iespējams, ka transporta līdzekļu vadītāji vismaz teorētiski zina, kas ir jādara bīstamajā situācijā, bet vai viņi šīs situācijas atpazīst reālajā satiksmē? Liekas (esmu pārliecināts), ka liela daļa neatpazīst.
Pētījuma laikā tika arī konstatēts, ka praktiski nav negadījumu ar vienu vienīgu konkrētu cēloni – praktiski visos negadījumos ir vairāki notikušā iemesli, vienlaikus ir konstatēti vairāki CSN punktu pārkāpumi, kā arī bieži CSNg izraisīšanā ir vainojami divi vai vairāki transporta līdzekļu vadītāji. Arī akla un ietiepīga pārliecība „…bet man tak bija priekšroka!!!” ir viens no būtiskākajiem CSNg rašanās mehānismu veicinošajiem faktoriem – ja briesmas un bīstamība ir redzama, tad ir jābremzē.
Par gājējiem. Ir, protams, saistība starp sniega esamību Latvijā un notriekto gājēju skaitu. Ne jau tāpēc, ka gājēji baidās no sniega un uz ceļiem sniegotā laikā neiet… Vainīga laikam būs redzamība – uz sniegota (gaiša) fona mūsu tumšie gājēji ir saskatāmi labāk, tāpēc arī mazāk cieš ceļu satiksmes negadījumos.
Lai nu kā tur būtu ar transporta līdzekļu vadītājiem, bet visbiežāk par CSNg iemeslu ir bijusi gājēju rīcība. 28% gadījumu kā primārais CSNg iemesls ir bijusi tieši gājēju un velosipēdistu rīcība. Šajā gadījumā statistikā velosipēdisti un gājēji tiek analizēti vienā kategorijā, jo no tehniskā viedokļa uzbraukuma mehānisms ir praktiski identisks, kā arī bieži ir grūti nošķirt vai persona konkrētajā brīdī ir bijusi gājējs vai velosipēdists (piemēram, velosipēda stumšana). Tas, ka šie mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, regulāri rupji pārkāpj CSN prasības, tas ir vērojams ikdienā un praktiski visur – brauktuves šķērsošana nevietā, atstarotāju/lukturu nelietošana utt. Jāsaka, ka daudzi no CSNg cietušajiem gājējiem dažas minūtes pirms negadījuma paši ir bijuši autovadītāji. Cik ir tādu transporta līdzekļu vadītāju, kas, kāpjot ārā no auto, uzliek atstarotāju?
Pat „atstarotāju” lietošana ne vienmēr ir garantija drošībai – ne vienmēr tie atstaro un ir redzami. Nupat pabeidzu darbu pie kārtējās ekspertīzes – uzbraukums velosipēdistam ārpus apdzīvotas vietas. Velosipēds braucis aptuveni pa vidu kustības joslai, ir bijis aprīkots ar atstarotājiem, bet kā apliecināja policijas veiktais eksperiments, tā saucamie atstarotāji ir pamanāmi tikai 40m attālumā. Šajos brīžos vienmēr atceros tos likumu izdevējus, kas no pēdējās satiksmes noteikumu redakcijas svītroja obligātu lukturu lietošanu velosipēdistiem diennakts tumšajā laikā.
(turpinājums sekos)
Ļoti sakarīgs raksts. Gribētos cerēt, ka CSDD un citas atbildīgās iestādes sāks domāt līdzīgi, nevis kā līdz šim nodarbosies ar lētu populismu un dārgu savu spalvu spodrināšanu.