Sniegu vajag? Vai tomēr analīzi... 28

Oskars Irbītis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Vecākais tiesu eksperts | 18.decembris 2013 10:46

Mūsu valstij ir vieni no labākajiem rādītājiem Eiropā satiksmes drošības uzlabošanā. Bet pašreizējā situācijā, šķiet, ir panākts tāds kā vispārējo pasākumu un pašreizējās pieejas piesātinājums – līdzšinējie paņēmieni ir sevi izsmēluši un neder situācijas tālākai uzlabošanai.

Oskars Irbītis Foto: Atis Jansons

Pamati un sienas satiksmes drošības ēkai ir uzcelti, tagad jāsāk darbs pie jumta un apdares. Ir jāveic negadījuma apstākļu detalizēta izmeklēšana, lai saprastu nepieciešamo pasākumu veidu un mērķauditoriju. Arī slimnīcā pirms ārstēšanas pacientus izmeklē, nevis visus ārstē uzriez ar elektrošoku un vitamīniem. Šoreiz jāpāriet uz smalkākiem instrumentiem un zālēm, bet tas nenozīmē, ka no vitamīniem – līdzšinējiem pasākumiem ir jāatsakās.

Bet nu apskatīsim satiksmes situāciju kopumā.

Latvijā publiskajā telpā ir izskanējušas daudzas un dažādas spekulācijas par to, kādi tad ir cēloņi daudzajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg).

Kas nodarbojas ar CSNg izmeklēšanu un informācijas apkopošanu? Viena no būtiskākajām problēmām mūsu valstī ir tā, ka CSNg iemesli netiek apkopoti valstiskā līmenī un netiek analizēti kopskatā. Parasti visa CSNg analīze beidzas Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo iestāžu ietvaros, bet šīs iestādes neveic auto tehniskās ekspertīzes un neveic CSNg apstākļu rekonstrukciju, nenoskaidro negadījumu cēlonisko sakaru. Auto tehniskās ekspertīzes veic Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB), krimināllietas uzrauga un iztiesāšanai nodod prokuratūra (Rīgā tā ir specializētā Autotransporta prokuratūra), par cēlonisko sakaru katrā lietā un par vainīgā noteikšanu lemj tiesas. Šīs iestādes ir Tieslietu ministrijas pakļautībā un līdz šim nav iesaistītas analītiskos pasākumos, kas domāti satiksmes situācijas uzlabošanai (izņemot likumu un noteikumu izstrādes procesu), lai gan pēc būtības ir vienīgie, kas zina negadījumu patiesos iemeslus. Tāpat liels informācijas apjoms ir uzkrāts pie apdrošinātājiem – Latvijas transporta līdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzēs. Arī šī informācija netiek izmantota faktiskās situācijas analīzei.

Jau vairākus gadus mēs VTEB pēc pašu iniciatīvas veicam CSNg iemeslu izpēti un apkopojumu. Arī šogad mēs veicām šādu analīzi. No visām 2013. gadā veiktajām ekspertīzēm atlasījām 100 ekspertīzes (tādas, kur ir cietušie ar vismaz vidēji smagiem miesas bojājumiem) un detalizēti apskatījām CSNg iemeslus, kas ir bijuši cēloniskā sakarā ar negadījuma rašanos – tiešā mērā saistāmi ar CSNg rašanās mehānismu. Papildus minētajam tika analizēti arī CSNg veicinošie faktori un CSNg rezultātā gūto zaudējumu/traumu veicinošie faktori. Atsevišķi tiek veikti arī pētījumi par katra gada moto sezonu un motociklistu izraisītajiem CSNg un situācijām, kurās motociklisti ir cietušie. Kas attiecas uz motociklistiem, tad viņi ir šogad labi uzvedušies uz Latvijas ceļiem un situāciju ir uzlabojuši – statistika liecina par motobraucēju ceļa kultūras uzlabošanos. Protams, ir arī izņēmumi…

Pētījumā par kopējo situāciju un CSNg iemesliem tika noskaidrots, ka 31% CSNg transporta līdzekļa vadītājam ir bijusi tehniska iespēja novērst CSNg – šķērslis un/vai bīstamības objekts ir atradies tiešā transporta līdzekļa vadītāja redzamības zonā. Transporta līdzekļa vadītājs vienkārši nav laikus reaģējis uz kustības bīstamību, nav laikus uzsācis bremzēšanu, nav izvērtējis situācijas bīstamību. Šis lielais procentuālais rādītājs netiešā veidā norāda uz to, ka Latvijas transporta līdzekļa vadītājs nav pietiekamā mērā izglītots un sagatavots rīcībai kritiskā situācijā. Tas norāda, ka pastāv nepieciešamība uzlabot un pilnveidot transporta līdzekļu vadītāju apmācību – ne tikai iemācīt Ceļu satiksmes noteikumus (CSN), bet arī trenēt adekvātai rīcībai bīstamās un ekstrēmās situācijās. Ļoti iespējams, ka transporta līdzekļu vadītāji vismaz teorētiski zina, kas ir jādara bīstamajā situācijā, bet vai viņi šīs situācijas atpazīst reālajā satiksmē? Liekas (esmu pārliecināts), ka liela daļa neatpazīst.

Pētījuma laikā tika arī konstatēts, ka praktiski nav negadījumu ar vienu vienīgu konkrētu cēloni – praktiski visos negadījumos ir vairāki notikušā iemesli, vienlaikus ir konstatēti vairāki CSN punktu pārkāpumi, kā arī bieži CSNg izraisīšanā ir vainojami divi vai vairāki transporta līdzekļu vadītāji. Arī akla un ietiepīga pārliecība „…bet man tak bija priekšroka!!!”  ir viens no būtiskākajiem CSNg rašanās mehānismu veicinošajiem faktoriem – ja briesmas un bīstamība ir redzama, tad ir jābremzē.

Par gājējiem.  Ir, protams,  saistība starp sniega esamību Latvijā un notriekto  gājēju skaitu. Ne jau tāpēc, ka gājēji baidās no sniega un uz ceļiem sniegotā laikā neiet… Vainīga  laikam būs redzamība – uz sniegota (gaiša) fona mūsu tumšie gājēji ir saskatāmi labāk, tāpēc arī mazāk cieš ceļu satiksmes negadījumos.

Lai nu kā tur būtu ar transporta līdzekļu vadītājiem, bet visbiežāk par CSNg iemeslu ir bijusi gājēju rīcība. 28% gadījumu kā primārais CSNg iemesls ir bijusi tieši gājēju un velosipēdistu rīcība. Šajā gadījumā statistikā velosipēdisti un gājēji tiek analizēti vienā kategorijā, jo no tehniskā viedokļa uzbraukuma mehānisms ir praktiski identisks, kā arī bieži ir grūti nošķirt vai persona konkrētajā brīdī ir bijusi gājējs vai velosipēdists (piemēram, velosipēda stumšana). Tas, ka šie mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, regulāri rupji pārkāpj CSN prasības, tas ir vērojams ikdienā un praktiski visur – brauktuves šķērsošana nevietā, atstarotāju/lukturu nelietošana utt. Jāsaka, ka daudzi no CSNg cietušajiem gājējiem dažas minūtes pirms negadījuma paši ir bijuši autovadītāji. Cik ir tādu transporta līdzekļu vadītāju, kas, kāpjot ārā no auto, uzliek atstarotāju?

Pat „atstarotāju” lietošana ne vienmēr ir garantija drošībai – ne vienmēr tie atstaro un ir redzami. Nupat pabeidzu darbu pie kārtējās ekspertīzes – uzbraukums velosipēdistam ārpus apdzīvotas vietas. Velosipēds braucis aptuveni pa vidu kustības joslai, ir bijis aprīkots ar atstarotājiem, bet kā apliecināja policijas veiktais eksperiments, tā saucamie atstarotāji ir pamanāmi tikai 40m attālumā. Šajos brīžos vienmēr atceros tos likumu izdevējus, kas no pēdējās satiksmes noteikumu redakcijas svītroja obligātu lukturu lietošanu velosipēdistiem diennakts tumšajā laikā.

(turpinājums sekos)

2. daļa

 
28 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
naivais 18.decembris 2013 12:59
5 0 Atbildēt

Ļoti sakarīgs raksts. Gribētos cerēt, ka CSDD un citas atbildīgās iestādes sāks domāt līdzīgi, nevis kā līdz šim nodarbosies ar lētu populismu un dārgu savu spalvu spodrināšanu.

Oskars_Irbitis 19.decembris 2013 15:51
4 0 Atbildēt

Vai būtu jāsniedz gatava recepte par to, ka jārīkojas tieši tā un ne savādāk? Neesmu pārliecināts… (nav divu identisku negadījumu un situāciju). Ja tiek izklāstīti negadījumu iemesli un citu pieļautās kļūdas, tad katrs varam no tām mācīties, censties šādas kļūdas neatkārtot. Man aicinājums vienkārši ir padomāt par drošību –kāpjot ārā no auto tumša ielā, uzlikt atstarotāju vai paņemt lukturīti, kaut vai telefona ekrānu ieslēgt, nebraukt ar pārliecību „man tak ir taisnība!”, ja redzam, kādu, kas kaut ko dara ne tā, tad bremzēt. Ja jau zinām, ka pilni ceļi nedisciplinētu gājēju, tad ar to ir jārēķinās, jābrauc ar domu, ka tāds tumšais tēls kaut kur klīst pa ceļu.

Šos rakstus mēs veidojam, lai padalītos ar CSNg izmeklēšanā konstatēto, lai tauta varētu mācīties no negadījumos iekļuvušo kļūdām, vienkārši izvērtētu to, vai gadījumā nerīkojamies līdzīgi, kā tie, kas iekļuvuši negadījumā.

Turpmāk padalīšos arī ar dažiem komentāriem par konkrētiem satiksmes noteikumu punktiem, par citiem raksturīgiem negadījumu iemesliem, kā arī aktuālajiem projektiem satiksmes drošības jomā (ne par tiem, ko CSDD rīko).

sniegs 18.decembris 2013 11:11
2 0 Atbildēt

daži gudrinieki vēl joprojām uzskata, ka fotoradarus vajag, un ja arī tie neatrisinās satiksmes drošības problēmas, tad viņu finansiālās problēmas jau nu noteikti atrisinās

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Tā mēs projektējam jeb, uz kurieni ved lepnā norāde (+ FOTO) 7

Tūkstošu vērtā norāde ved "uz nekurieni", kamēr īstais ceļš uz apdzīvoto vietu atrodas trīs kilometrus tālāk un ir apzīmēts ar necilu izkārtni. Lasīt vairāk

 

Projektēsim Ceļus - eksperti skaidro, kādēļ klibo kvalitāte (+ VIDEO) 3

Būveksperts Edgars Krūmiņš nosauc iemeslus, kas iespaido ceļu būves kvalitāti: par vēlu izsludināti konkursi, rezultātu apstrīdēšana, plānošanas trūkumi, finansējuma nevienmērīgs sadalījums, speciālistu aizplūšana. Lasīt vairāk

 

Riepas, akumulators, logu slotiņas - kā sagatavot savu auto tumšajam laikam

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopojusi 7 vienkāršus, bet ļoti svarīgus ieteikumus, kas palīdzēs sagatavot auto gada tumšajam un aukstajam laikam. Lasīt vairāk

 

15 000 km -krievi aizceļo uz Islandi ar 40-gadīgu ZAZ (+ VIDEO) 8

Divi Čeļabinskas iedzīvotāji devušies ekstrēmā piedzīvojumā, apceļojot Islandi ar 40 gadus vecu zaporožecu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti