Nav noliedzama fotoradaru ieviešanas un izplatības pozitīvā loma satiksmes drošības veicināšanā. Eiropas prakse ir pierādījusi, ka fotoradaru pielietošana disciplinē autovadītājus un mazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Viens no Latvijas Automoto biedrības svarīgākajiem uzdevumiem vienmēr ir bijis un būs rūpēties par satiksmes dalībnieku drošību, tādēļ atbalstām visus jaunievedumus, kas drošību uz ceļiem veicinātu.
Tajā pat laikā jāuzsver, ka konkrēta autovadītāja sodīšana, nefiksējot viņa atrašanos automobīlī pārkāpuma brīdī var būt pretrunā ar šī cilvēka tiesībām saņemt sodu tikai par veikto pārkāpumu.
Vēlētos piekrist Tiesībsarga Romāna Apsīša secinājumam, ka „piemērojot sodu pēc tam, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, var tikt pārkāpti tiesību pamatprincipi – tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips, kā arī nevainīguma prezumcija”.
Ceļu policijai tomēr būtu jānoskaidro, kurš ir vainīgs. Tādēļ Lietuvas modelis, kurā automašīnas īpšniekam ir jāierodas ceļu policijā, kur tiek noskaidrota viņa vaina, vai arī nosaukts patiesais pārkāpējs ir demokrātiskāka un pieņemamāka. Ja automašīnas īpašnieks nevēlas nosaukt pārkāpēju, viņam pašam ir jāuzņemas atbildība un jāapmaksā sods. Tāpat netiek ievērota vienlīdzība strap autovadītājiem, kas vada kāda uzņēmuma vai personisko autotransportu.
Ja pārkāpums tiek fiksēts juridiskas personas trasporta līdzeklim, tad sodu var apmaksāt uzņēmums vai iestāde un autovadītājs par to var pat neuzzināt, savukārt, ja noteikumus pārkāpj privātā autotransporta vadītājs, sods tiek uzlikts tikai īpašniekam. Ceļu policijas apmeklējums it kā procesu sarežģī, tomēr galvenais mērķis taču ir uzlabot satiksmes drošību ne tikai iekasēt maksimālu soda naudu.
Juris Zvirbulis,
Latvijas Automoto biedrības prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Vēl tikai piebildīšu, ka šīe radari disciplinē tikai tos vadītājus, kam tās soda naudas kaut ko izsaka, tiem kuriem neko neizsaka fotoradari ir "dieva dāvana", kā saka fiksē tikai kārtējo personīgo rekordu.