Pētījums: dažādi ātrumi un pārvietošanās līdzekļi uz viena ceļa rada lielu satiksmes dalībnieku aizkaitinājumu 15

Latvijas autovadītāji visneapmierinātākie ir ar tiem satiksmes dalībniekiem, kas traucē braukt ar vēlamo ātrumu. Kā liecina If Apdrošināšanas veiktais pētījums, autovadītājiem nepatīk atrasties sastrēgumos, citu satiksmes dalībnieku mēģinājumi apbraukt autovadītājus, kā arī pārāk lēni transportlīdzekļu vadītāji.

Pētījums atklāja, ka pat 40% Latvijas autovadītāju dusmojas, ja kāds no blakus joslas strauji piebrauc priekšā. Vairāk nekā pusei, jeb 55% autovadītāju kaitinoši šķiet, ja kāds pēkšņi viņu priekšā nobremzē, savukārt 48% nepatīk, ka transportlīdzekļi pārvietojas pārāk lēni, apgrūtinot satiksmes plūsmu. Katrs trešais transportlīdzekļu vadītājs ir neapmierināts, ja neļauj mainīt joslu, lai gan tiek laikus parādīts pagrieziena signāls.

Kā norāda Ģirts Kubliņš, If Apdrošināšanas transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs, tas skaidri parāda, ka cilvēki steidzas un vēlas pēc iespējas ātrāk sasniegt galamērķi: “Pētījuma dati liecina, ka autovadītāji nevēlas sev priekšā redzēt lēnus braucējus vai tādus, kas grib viņus apbraukt. Savukārt fakts, ka satiksmes dalībnieku ātruma pārsniegšana ir nepatīkama tikai katram piektajam transportlīdzekļa vadītājam, liecina par bīstamu tendenci – autovadītāji dod priekšroku steigai un sastrēgumos viens uz otru var agresīvi reaģēt.”

Pētījums atklāja, ka teju trešā daļa (27%) no visiem aptaujātajiem baidās no citu autovadītāju izrādītajām dusmām uz ceļa, žestikulēšanas vai kliegšanas.

Autovadītāji atzīst, ka braukuši neatbilstošā veidā

Lai gan autovadītāji savus pārkāpumus vai neētisku uzvedību bieži neatzīst, 13% aptaujas dalībnieku atzina, ka ikdienā pārsniedz atļauto ātrumu. 16% autovadītāju atzina, ka signalizē citiem vadītājiem. Tik pat daudz autovadītāju atzinuši, ka apzināti neļauj citiem transportlīdzekļiem nomainīt braukšanas joslu, neraugoties uz to, ka tiek rādīts pagrieziena signāls. Savukārt 14% žestikulē vai kliedz uz citiem.

„Emocijas nekādā veidā neveicina satiksmes vienmērīgumu vai drošību. Dažkārt, protams, var nākties brīdināt kādu citu satiksmes dalībnieku ar signālu, taču, ja 5% cilvēku atzinuši, ka to dara katru dienu, tas atsevišķos gadījumos liecina par pacietības trūkumu. Vērts ņemt vērā, ka mācību gada sākumā bieži ir lieli sastrēgumi un nonākšanai galamērķī ir jāieplāno vairāk laika. Labāk izbraukt mazliet ātrāk vai nonākt galamērķī mazliet vēlāk, nekā maksimāli pakļaut sevi un pārējos satiksmes dalībniekus riskam, lai tikai izkļūtu no sastrēguma pēc iespējas ātri. Liela daļa avārijas pilsētās notiek tieši šādu emociju uzliesmojumu dēļ,“ piebilst Ģ. Kubliņš.

Problēmas rada dažādi transporta līdzekļi uz viena un tā paša ceļa

Pētījuma dati parādīja, ka lielas problēmas rada satiksmes dalībnieki, kas pa vienu un to pašu ceļu pārvietojas ar dažādu ātrumu. Piemēram, pusei autovadītāju traucē tas, ka velosipēdisti brauc pa automašīnām paredzēto ceļa daļu, lai gan blakus ir veloceliņš. 40% autovadītāju nepatīk, ka velosipēdisti brauc starp automašīnām. Tajā pašā laikā 36% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņiem nepatīk, ja velosipēdisti lielā ātrumā apbrauc uz ietves esošos gājējus. Elektrisko skrejriteņu gadījumā tas traucē pat 44% gājēju.

“Šeit nav nekāda pamata nevienu vainot. Ja velosipēdistiem nav atsevišķa veloceliņa, likumsakarīgi, ka velosipēdisti pārvietojas pa autotransportam paredzēto ceļa daļu un viņu lēnais braukšanas ātrums dažiem autobraucējiem var būt traucējošs. Tajā pašā laikā traucējoša ir arī pārāk ātra velosipēdistu satiksme gājēju tuvumā. Braucot garām gājējiem, gan velosipēdistiem, gan elektriskā skrejriteņa braucējiem ir izteikti jāsamazina ātrums. Tāpat autovadītājam pēc iespējas drošāk jāpabrauc garām velosipēdistiem. Ideālā situācijā gan automašīnas, gan velosipēdi, gan gājēji pārvietotos pa atsevišķām ceļa daļām, taču, kā zināms, šobrīd Latvijā tādu iespēju nav daudz,“ skaidroja Ģ. Kubliņš.

Salīdzinot Baltijas valstu satiksmes kultūru, var pamanīt, ka Latvijā autobraucēji ir visneiecietīgākie pret lēniem autovadītājiem, savukārt Lietuvā autovadītāji viennozīmīgi vairāk dusmojas uz pa ceļu braucošiem velosipēdistiem, kā arī uz motociklistiem un motorolleru vadītājiem, kas mēģina apbraukt automašīnas, taču Igaunijas autovadītājiem visvairāk traucē tas, ka kāds ieņem viņu braukšanas joslu.