Lai veicinātu mikromobilitāti un iedzīvotāju interesi izmantot dažādas alternatīvas privātajiem auto, būtiska ir ērtas un pieejamas infrastruktūras attīstība, un tas ir arī viens no Satiksmes ministrijas fokusiem pēdējo gadu laikā.
Šodien visā pasaulē atzīmē “Dienu bez auto”, kuras laikā iedzīvotāji aicināti atteikties no auto lietošanas un izmantot videi draudzīgākus pārvietošanās veidus. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmē, ka tendences jau patlaban norāda, ka sabiedrībā ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc infrastruktūras, kas ļautu biežāk izmantot alternatīvas privātajam transportam. Turklāt daudzu pašvaldību pieredze rāda, ka ieguldījumi veloceļos un velojoslās līdztekus citiem ieguvumiem ļauj arī uzlabot satiksmes drošību. Tāpat ministra uzstādījums ilgtspējīgas mobilitātes attīstībai ir nodrošināt dzelzceļa sasaisti ar pilsētas sabiedrisko transportu, velo un gājēju infrastruktūru.
Ministru kabinets šogad apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādāto valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas paredz uzlabot pilsētu un piepilsētu savstarpējo savienojamību. Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija kalpos kā vadlīnijas gan valstij, gan pašvaldībām par to, kur un kādai vajadzētu būt mikromobilitātes infrastruktūrai, lai mudinātu cilvēkus mazu attālumu pārvarēšanai doties ar kājām vai velosipēdu.
Atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai VSIA “Latvijas Valsts ceļi” uzdevumā jau pašlaik veic priekšizpēti par potenciālo gājēju un velosipēdistu infrastruktūras izveidi nacionālas nozīmes velosatiksmes savienojumiem Ķegums-Rīga, Bauska-Rīga un Dobele-Rīga. Tāpat pašlaik norit un šogad noslēgsies trašu priekšizpēte maršrutos Carnikava-Rīga, Saulkrasti-Rīga un Valmiera-Rīga.
Tādējādi šogad notiek darbs pie sešiem no desmit galvenajiem mikromobilitātes infrastruktūras maršrutiem, kas noteikti kā viena no prioritātēm. Maršrutiem Tukums-Rīga, Jelgava-Iecava, Jēkabpils-Līvāni un Rēzekne-Ludza izpēte notiks nākamajos gados.
Kā svarīgs papildu aspekts mikromobilitātes attīstībai apdzīvotās vietās ir drošu novietņu ierīkošanas nepieciešamība pie satiksmes mezgliem, kā dzelzceļa stacijas, sabiedriskā transporta galapunkti un vietas, kur krustojas sabiedriskā transporta maršruti, kā arī pie citiem galamērķiem, piemēram, izglītības iestādēm. Ar Atveseļošanas fonda finansējumu plānots Rīgas un Pierīgas dzelzceļa stacijas attīstīt kā mobilitātes punktus.
Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, veidojot pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu jeb mobilitātes punktus – Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma. Savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos.
Mobilitātes punktos paredzēts iekārtot infrastruktūru, lai, atbraucot ar vilcienu, varētu pārsēsties citā sabiedriskajā transportā, kas pievestu tuvāk galamērķim. Pie dzelzceļa stacijām plānota segtu velonovietņu izbūve, lai līdz stacijai aizbrauktu ar velosipēdu un tālāk dotos ar vilcienu, tādējādi izvairoties no galvaspilsētas satiksmes sastrēgumiem.
Plānots, ka Ziemeļblāzmas, Dauderu un Sarkandaugavas mobilitātes punktos izveidojamie velosavienojumi iekļausies esošajā Rīgas pilsētas veloinfrastruktūrā. Savukārt Zemitānu mobilitātes punktam pienāks jaunā metrobusa līnija, un tas tiks integrēts esošajā velosatiksmē. Šķirotavas mobilitātes punktu sasaistīs ar tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi un kopā ar to paredzēto veloinfrastruktūru. Mobilitātes punktu izveidi Rīgā nodrošinās Rīgas pašvaldība, savukārt ārpus Rīgas – Pierīgas pašvaldības.
Mikromobilitāte ir pārvietošanās ar kājām vai videi draudzīgu individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai dabai draudzīgs dzinējs. Mikromobilitātes infrastruktūra ir gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tajā skaitā kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, kā arī savstarpēji atdalīta.
Ja būtu jēdzīgs sabiedriskais transports, es uz Rīgu brauktu tikai ar to. Bet man nav alternatīvas kā tikai automašīna, jo pat pašas Rīgas teritorijā ir rajoni, kur sabiedriskais transports iet reizi stundā / pusotrā. Velosipēds nav risinājums, jo ar to nevar pārvietoties cauru gadu. Visas tās runas, ka ar velosipēdu var braukt arī ziemā, ir tas pats, kas pastalās arī var staigāt cauru gadu. It kā var, bet tai pašā laikā nevar. Kad ir sniegs līdz ceļiem, vai putenis, nu piedodiet, bet ir jābūt vai nu velo fanātam vai slimam ar galvu, lai pārvietotos ar velosipēdu. Visa tā mikromobilitāte ir tāda paša reliģija kā Eiropas zaļais kurss. Nav ērta un lēta sabiedriskā transporta, nav mikromobilitāte.