Būtu palicis savā joslā, varbūt dzīvotu (+ video) 28

iAuto | 2.decembris 2015 16:36

Video no Krievijas redzama divu kravas vilcēju sadursme, kurā diemžēl gājis bojā viens no kravas auto šoferiem. Avārija esot notikusi tādēļ, ka "Volvo" kravinieks iebraucis pretējā joslā.

Visi komentāri

2 0 Atbildēt

izskatās, ka sarkanais Volvo nobijās, ka Scania nāk purnā, tāpēc parāva pa kreisi un parakstīja sev un ta otram spriedumu

3 4 Atbildēt

Tādos gadījumos vajag vismaz pagriezienu ieslēgt - lai pretimbraucošais saprot, kādu manevru tu ceri paspēt izdarīt.

2 11 Atbildēt

Sava josla, kaut Nāve nāk!

22 0 Atbildēt

Bet viņš taču nogarantēja aizmugurē braucošajam drošību, kā tu pats sludini. Bremzēt taču nedrīkst...

0 13 Atbildēt

"es" komentārs atbilst braukšanas apstākļiem!

Bet bija variants iebraukt benzīntankā!

Nākamais nodemonstrēja savu braukšanas prasmi ar kopējo svaru 40 tonnas.

Vienmēr aktuāls ir CSN 113. punkts. Un personīgi trenēt sevi - būt saimniekam ikvienā situācijā.

Nepiekrītu Tev "Kanibaals".

9 0 Atbildēt

Aizmirsi pieminēt 119. punktu

9 0 Atbildēt

Jārēķinās, ka jeb kurš mēģinās atgriezties savā joslā, tādēļ griezt pretējā nav prāta darbs un ja rezultāts nav letāls, tad vēl apdrošinātājs var "piesiet bumbas"....

Kaut gan pie klaviatūras tas ir vieglāk nevis tad, kad fūre nāk virsū!

17 0 Atbildēt

Šādos apstākļos jāizvēlās braukšanai piemērots ātrums, ja kas. Tāds, lai kritiskā situācijā varētu uzdot pa mēmajiem lai nobremzētu, nevis nospiežot turpinātu slīdēt ar to pašu ātrumu. Sargāsim sevi un citus!

6 0 Atbildēt

Tas gan attiecas uz to kas tuvojās pa to pašu joslu no aizmugures. Braukt ar ātrumu, lai izvairītos no šādiem gadījumiem, kad kāds ierauj pretējā joslā ir nereāli, tomēr pārējiem šajā situācijā jau laicīgāk bija jābūt gataviem reaģēt, pārāk jau nu samiegojušies.

17 0 Atbildēt

Un jā - vislabākais jautājums tā arī paliek neapspriests - kas darījās galvā tam "kurinātājam, kurš veica apdzīšanu nevietā un nelaikā...

3 0 Atbildēt

NEDRĪKST NEDRĪKST NEDRĪKST NEDRĪKST briesmu brīdī griezt pretējā joslā. Nekad. Jo uz to pusi parasti brauc arī "briesmas".

4 2 Atbildēt

Drīkst, ja tam sekas ir mazākas nekā novērstās, teiksim izglābts gājējs attiecībā pret sadauzītiem bleķiem...bet ja tā ir arī atbildības uzņemšanās un risks, kur no cietušā var kļūt par vainīgo, jeb no varoņa par muļķi.

3 0 Atbildēt

Atļaušos iebilst. Mēģinot izglābt gājēju ar manevru, iebraucot PRETĒJĀs kustības joslā un 'sasitot bleķus", ļoti lielam riskam tiek pakļauts gan tas, kura joslā tiek iebraukts, gan tas, kurā iebrauc. Ja jau nepietiek laika, vai kāda cita iemesla pēc, nav iespējams citādi izvairīties no sadursmes, tas nozīmē, ka kustības ātrums par lielu, un droši vien arī tas, kurš brauc pretī, arī nestāv uz vietas, frontālā sadursmē ātrumi summējas, tādēļ, visticamāk, pat ja ar 50km/h uzbrauksi gājējam, sekas gan sev gan citam varētu būt mazākas, nekā pie frontālas (PIEM., 50+50 +100 km/h nekustīgā šķērslī) sadursmes. Redzamajā video jau arī uto ātrums nav nekāds kosmiskais, bet sekas....

4 8 Atbildēt

nekas tur nesummējās, slinkums tagad meklēt, bet bija pat vienā raidījumā šitais riktīgi izķidāts - šķirbas nekādas, vai ietesies betona sienā, vai tikpat ātri braucošā pretimnākošajā auto. Populārs, bet gauži nepareizs mīts.

5 6 Atbildēt

Nu gluži mīts un arī ne īsti taisnība. Vispār jau summējas. Taču lieta tāda, ka pretimbraucošais auto sadursmes brīdī uzņem sadursmes kinētisko enerģiju un tā tiek ievērojami slāpēta. Cik daudz tiek slāpēta - tas jau atkarīgs no auto masas.

Atšķirībā no betona sienas, kas paliek nekustīga un neko neslāpē.

6 0 Atbildēt

Fiziku jāzin. Par summēšanos skat.fizikas grāmatu.

Enerģijas slāpēšana betona siena vs pretīmbraucējs -daļa taisnības ir. Uz abu iesaistīto mašīnu deformāciju rēķina. Masu starpības, utt.

tik un tā kopējā slāpējamā enerģija ir lielāka 50+50 vai 70+70 nevis 50+0 vai 70+0.

7 7 Atbildēt

pretimbraucošais auto deformējoties no tava auto purna nekādu enerģiju neuzņem, jo tam auto ir jāslāpē SAVA enerģija. Tēlaini izsakoties, pirmo kontakta brīdi, kad dzelži satiekās var uzskatīt kā nekustīgo punktu (betona sienas analogu) kuram no ABĀM pusēm KATRS deformējošais auto dzēš pats SAVU enerģiju. Jo, ja jau enerģijas (ātrumi) summētos, tad kāpēc 50+50 purns purnā nav ar tādiem līķiem un samīcītiem bleķiem kā 100 betona sienā? Jo enerģijas tak it kā vienādas... Vismaz es to redzu tā.

6 6 Atbildēt

Nesākšu gari izskaidrot.Atrodi pats fizikas grāmatu, nezinu, ka tagad, bet kaut kāds vidusskolas sākums, par elastīgo un plastisko deformāciju, kinētisko enerģiju, utt.

Tavs tēlainais izteiciens nebūt neapraksta divu auto frontalās sadursmes situaciju.

Kapēc ir starpība bleķu mīcijumā 50+50 vs 100+ betons?

Tās pašas kinetiskās enerģījas slāpēšanas dēļ. Betona siena praktiski nedeformejas, bet tas nenozīmē, ka trieciena brīdī neizdalās mazāk enerģijas.

Lai slapētu trieciena enerģiju, autobūvētaji veic virkni experimentu (tautā sauktu arī par NCAP testiem), trad veic apreķinus, konstruē masīnas, utt.

Tēlainais piemērs- kad tev nākamreiz kāds sitīs ar dūrīti pa ģīmīti, paliec to ģīmīti aši pretī tai dūrītei, navis paraujies atpakaļ. Tad sajutīsi starpību. Jo galva kā betona siena. Un dūrīte ka auto.

0 0 Atbildēt

es nemainu savu viedokli ka 50+50 purns purnā pēc samīcītajiem bleķiem būs identisks divām atsevišķām avārijām 50+betona siena, tas gan ir spēkā, ja abi auto ir identiski. Un mans tēlainais apraksts iepriekšējā komentārā tomēr modelē situāciju - jo kaut kur, starp tiem abiem purniem, tomēr ir tas nulles punkts, par kuru tālāk notiekošais pirmajai mašīnai deformējoties, absolūti neinteresē, kā to kinētisko enerģiju dzēš otra.

Bet pa lielam - man PH. Summējat, ko un kā vēlaties.

9 0 Atbildēt

drīkst taču paeksperimentēt ar to - 50+50 mašīnas vai 50+0 mašīnas - proti kad abi tr. līdzekļi ir deformējami!

Drīzāk ir problēma citur - kravinieka deformēšanai vajag vairāk spēka, tāpēc vieglais vs kravinieks - vispirms enerģija tiek slēpa deformējot vieglāk ņurcāmu objektu...

6 0 Atbildēt

Vēlreiz atkārtoju, izglābt gājēju iebraucot pretējā joslā drīkst, ja tur nav citi auto. Ja tas beidzas ar krešu tad nu jau no cietušā kļūsti par juridiski vainīgo, lai gan faktiski ir glābta dzīvība. Vai arī jāklausa Vernons un jāsabrauc juridiski pareizi un pēc tam jānodzer sirdsapziņa tik tālu, ka sāc aizstāvēt visus autobusu šoferu pārkāpumus...

0 9 Atbildēt

Tevi par autobusa vadītāju! Un autobusā 50 bērnus, kuru dzīvības Tu esi gatavs upurēt. Sabrauksi "juridiski pareizi" un pat acis nepamirkšķināsi!

10 0 Atbildēt

Galvenā tava kļūda ir vēl pirms "likumīgās sabraukšanas". Jābrauc ir tā, lai nenonaktu situācijā, kad "likumīga sabraukšana" ir vienīga izeja.

Ja tu sevi pats piesiesi pie tā bampera, kurā virzienā brauc, uzreiz naks atklāsme, kā ir jabrauc, lai nenonāktu tādā situācijā.

1 0 Atbildēt

kāpēc tas otrs izbrauca no savas labās joslas kreisajā?! lai ''sodītu'' nelaikā apdzenošo?? auto būtu izmainījušies, ja tas otrs nesaprotamu iemeslu dēļ nebūtu iestūrējis kreisajā joslā.

0 8 Atbildēt

Visu savu mūžu atrodos pie priekšējā bampera, je neesi pamanījis, bet šim gan es piekrītu:"Jābrauc ir tā, lai nenonāktu situācijā, kad "likumīga sabraukšana" ir vienīga izeja."

9 0 Atbildēt

neatrodies viss jo distanci neievēro un CSN 119.punktu

10 0 Atbildēt

Ko tad paģēri ačgārnības un sludini tupumu?

12 0 Atbildēt

P.s. Lai labāk strādatu atmiņa, te tak vēl nesen sludināji, ka līdz pus ceļam uz pārejas izgājis gājējs, autobusam metrus 150 līdz gājēju pārejai, kā aiz muguras braucējam, bet lieliski pāri vieglajam redzošam, nav pietiekams iemesls ievērot 159. Punktu. Tika uzfilmēts kā autobusa šogeris "legāli" krauj pakaļā vieglajam, kuram noteikumos eksistē visi punkti...

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Kāpēc Volkswagen pirms 15 gadiem mācēja uzbūvēt auto salonu, bet tagad "japu napu" paaudze sačakarē (+ VIDEO) 15

Pogas, slēdži, labi materiāli un kvalitatīva apdare - tas reiz bija arī Volkswagen, taču tagad tā vietā ekrāni un lēta plastmasa. Lasīt vairāk

Beļģijā Audi 80 noripojis miljonu kilometru 30

Beļģis Martins Lefevere ar savu 1991. gadā iegādāto Audi 80 B3 ir nobraucis vairāk nekā miljonu kilometru. Ar automobili viņš brauc jau 35 gadus un joprojām to izmanto ikdienā — vēl pavisam nesen ar to devies uz Berlīni. Lasīt vairāk

"Zaļais kurss" Latvijai samazina IKP par 1,5%, stāsta Andris Kulbergs, atsaucoties uz LB pētījumu (+ VIDEO) 7

Eiropas "zaļais kurss" un klimata mērķi — kāda ir patiesā cena Latvijas ekonomikai? Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Kulbergs, atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, norāda: "zaļo" prasību ieviešana pašreizējā formā Latvijai rada aptuveni 1,5% zaudējumus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lasīt vairāk

Vēl dārgāka degviela 28.09.2026: Dīzelis 2.217 un 95. benzīns 2.067 EUR! Nafta 99 USD par barelu (+ VIDEO) 11

iAuto.lv pārliecinās, ka 29. septembrī degvielas cenas sasniegušas jaunus augstumus pie visiem tirgotājiem. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti