Kā mīl jokot, visi auto kādreiz kļūst par opeļiem. Tad nu iepazīsimies. Šoreiz apskatīsim "Opel Omega B Caravan 2.0i", kura no rūpnīcas konveijera noripoja 1995. gada maijā.
Teorētiskie tehniskie parametri jaunam auto
Cilindru skaits/ gāzu sadales tips 4/DOHC
Cilindra diametrs (mm) 86,0
Virzuļa gājiens (mm) 86,0
Dzinēja tilpums (cm³) 1998
Kompresijas pakāpe (:1) 10,8
Jauda (kW/ZS pie apgr./min) 100/136 – 5400
Griezes moments (Nm pie apgr./min) 185 – 4000
Maksimālie apgriezieni minūtē 6600
Min. degvielas oktānskaitlis 95
Degvielas patēriņš (l/100 km) pilsētā 11,1
ārpus pilsētas ar ātrumu 90 km/h 6,9
ārpus pilsētas ar ātrumu 120 km/h 8,5
Aizdedzes sistēma Simtec 56.1
Degvielas iesmidzināšanas sistēma MFI-i
Izmantojamās eļļas dzinējā:
auksts klimats 5W30
mērens klimats 15W40
karsts klimats 20W40
Eļļas tilpums dzinējā (ar filtru) (litri) 4,5
Opel Omega Caravan 2,0i, 1995. g. tehniskie parametri
Konkrētajam auto ir 2,0 l, 16 vārstu ECOTEC benzīna motors ar iešprici, kurš attīsta 100 KW jeb 136 ZS jaudu un ir pietiekami jaudīgs universāla virsbūvei, kura sver ne daudz, ne maz, tomēr 2085 kg (pilna masa).
Protams, sportiska braukšana nesanāk, bet tomēr dinamika ir pietiekoša. Ieskrienas auto līdz 170 km/h samērā viegli. Vairāk negribējās "spiest", jo arī pie šāda ātruma varēja sanākt izskaidrošanās ar ceļu policijas pārstāvjiem. Bet jaudas rezerve vēl bija pietiekoša. Patēriņš patīkami pārsteidza: ārpus pilsētas nobraucot 140 km (brauciens bija neekonomiskā režīmā, jo mašīna tika testēta gan ar lieliem ātrumiem, gan ar paātrinājumiem dažādos režīmos. Arī vidējais ātrums bija ap 120 km/h) patēriņš sanāca apmēram 7,5-8 l/100 km, pilsētas režīmā apmēram 10,5-11 l/100 km. Jāpiekrīt, ka šim diezgan smagajam auto tas ir ļoti labi. Ja brauktu normāli un neskrienot, tad patēriņš samazinātos par 0,5-1 l/100 km.
Vadīt auto ir ļoti viegli, jo ir jaudīgs stūres pastiprinātājs, stūre klausa precīzi, taču sportiska braukšana, pat nedaudz sportiska, nesanāk, jo piekare ir mīksta un līgana, paredzēta komfortablai braukšanai. Mašīnas priekša, kā lielākai daļai 90.gadu vidus autiņiem, ir slīpa uz leju, tā, ka pie gabarītiem ir jāpierod un jājūt intuitīvi, jo sēžot vadītāja krēslā un nestiepjot degunu stipri uz augšu, mašīnas priekšu ir grūti saskatīt.
Nedaudz par lietotāja izjūtām
Pirmais, ko izjutu iesēdies šajā autiņā bija tas, ka tai ir krietni patīkamāks un komfortablāks salons nekā priekštecei Opel Omega A, kura tika ražota līdz 1995.gadam. Jāpiezīmē, ka tāpat kā vecajai Omega(i), arī jaunajai ir ļoti kluss salons, kurš tā uzvedas gan pa Rīgas bedrēm, gan pa lauku grantētajiem ceļiem.
Turpinot par iekšējo interjeru. Ļoti pārredzams mērinstrumentu panelis, kuru no augšas ļoti labi aizsargā paneļa milzīgais “knābis”, pateicoties kuram mērinstrumenti ir labi saskatāmi neatkarīgi no tā, no kuras puses spīd saule. Tās stari praktiski nevar apspīdēt mēraparātu indikatorus. Ir arī savi mīnusi no ergonomikas viedokļa. Tā kā mērinstrumentu panelis ir stipri izstiepts, labā roka aizsedz degvielas līmeņa rādītāju, ja rokas turam, kā mācīja autoskolā uz iedomātas pulksteņa ciparnīcas pl.10.00 un 2.00. Kaut gan visu laiku nav ko skatīties uz degvielas rādītāju, vēl jo vairāk, ka degvielai ejot uz beigām, bultiņa ir redzama. Citādi mērinstrumentu panelis ir labi pārskatāms un saprotams. Visas avārijas lampiņas un mērinstrumenti (eļļas spiediena, ģeneratora un dzeses sistēmas temperatūras rādītājs) ir ļoti labi pamanāmi.
Jāmin labi vārdi par lūku. Ja tā ir elektriskā, tad tai ir deviņi fiksēti stāvokļi (desmit ja skaita aizvērto stāvokli), kuri pilnībā nodrošina vajadzīgo salona ventilāciju. Šāda vadība nodrošina drošāku braukšanu ar auto, jo atverot lūku nav jānovēršas no braukšanas un automātika pati uzstāda Jūsu izvēlēto lūkas atvērumu.
OPEL OMEGA, ’95. raksturīgie bojājumi, to remonts
Konkrētai mašīnai ir oriģinālais nobraukums 123 000 km, un veicot mūsu servisā komplekso pirms pārdošanas apskati nekonstatējām pat sīkas eļļas noplūdes, piekares bojājumus, gultņu trokšņainību, sasprēgājušus sailenblokus vai citas ķibeles. Kaut arī autiņam jau ir 7 gadi neizdevās atrast kaut mazākos virsbūves defektus vai rūsas pazīmes, kas iepriekšējo paaudžu Opel ir slimība. Konkrēti vecajai Omegai rūsa parasti saēda aizmugurējo riteņu arkas, Caravan tipa virsbūvēm aizmugurējo durvju apakšējo šuvi un aizmugurējo durvju ailes augšējo aili.
Parasti arku remonts ar krāsošanu maksā no 50,-Ls viena puse, aizmugures durvju ailes – no 70,-Ls, bet ar aizmugurējām durvīm ir visbēdīgāk, jo tās parasti ir jāmaina ar citām lietotām, bet labas lietotas ir atrast grūti, tā kā grūti pat ir pateikt remonta cenu, bet lēti tas nav.
Lietota auto cena, iespējas iegādāties
Šāda mašīna, 1995.-1997.gada ražojuma, Vācijā ir nopērkama no 3500-5000,- EUR , atkarībā no stāvokļa, nobraukuma, komplektācijas. Sarēķinot transporta izdevumus par piegādi, nodokļus un citus izdevumus Latvijā šāds auto atmuitots un reģistrēts varētu maksāt no 4500-6000,-USD. Par piegādes iespējām un pasūtīšanu varat interesēties pa tālruni: 9214576.
Vērtējums
Liela, patīkama, samērā ekonomiska un pietiekoši komfortabla automašīna mierīgai un vidēji mierīgai braukšanai. Automašīnai piemīt mīnusi un plusi (kā pilnīgi visām mašīnām, tikai to attiecības ir dažādas), taču plusu ir krietni vairāk. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds: Opel Omega B ir labus trīs soļus priekšā savai priekštecei Opel Omega A.
Gints Jākobsons,
Auto Fortūna
