Šajā nedēļā medijos atkal tika aktualizēts ambiciozais plāns par par 100 jaunu fotoradaru uzstādīšanu. Iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo informāciju, rodas jautājums vai valsts rīkotos pareizi, ja norobežotos no braukšanas ātruma kontroles ar stacionārajiem radariem, atstājot to tikai uzņēmēju ziņā.
Uzņēmējdarbības pamatuzdevums ir gūt pelņu, un varam tikai apsveikt tos kam izdodas veiksmīgi strādāt šajos ekonomiski sarežģītajos laikos. Tomēr ir bažas vai nepieciešamība nopelnīt, lai projekts būtu rentabls, neaizēnos pamatuzdevumu.
Mērķis maksimāli iekasēt soda naudas nav tas pats, kas rūpēties par ceļu satiksmes drošības stiprināšanu. Atcerēsimies jūliju, kad vienā dienā uz Jūrmalas šosejas fotoradars fiksēja 2609 pārkāpumus. Fotoradars toreiz bija novietots tieši aiz pārvietojamās ātruma ierobežošanas ceļa zīmes, kas iepējams ir pretrunā ar Ceļu policijas darba organizēšanas instrukciju. Neapšaubāmi ievērojams finansiāls ieguvums, tomēr vai tas atstāja nopietnu iespaidu uz satiksmes drošības uzlabošanu?
Iedomāsimies, ka esam sanieguši mūsu kopējo mērķi un visi autovadītāji ievēro braukšanas ātruma ierobežojumus. Tas ir bankrots uzņēmējam, kas nodarbojas ar „radaru biznesu”. Tātad šāda situācija uzņēmējam nav pieļaujama un viņa pamatotā interese gūt peļņu ir pretrunā ar kopējām autovadītāju un valsts interesēm. Ja valsts vēlētos, lai uzņēmēji turpina fotoradaru apkalpošanu arī nepieteikamas peļņas apstākļos, iespējams, ka valsts būtu spiesta piemaksāt iztrūkstošo starpību vai kā citādi kompensēt zaudējumus uzņēmējam. Tas varētu veicināt radaru novietošanu ne jau pārskatāmās vietās, kas disciplinētu transporta līdzekļu vadītājus, bet krūmos, brikšņos, tūlīt aiz līkumiem, rosinās sodīt par katru visnelielāko ātruma pārsniegšanu, lai tik lielāka peļņa.
Latvijas Automoto biedrība jau ilgstoši atbalsta autovadītājus, rūpējas par satiksmes drošību, kā arī piedalās starptautiskos satiksmes drošības projektos. Joprojām uzskatām, ka konkrēta autovadītāja sodīšana, nefiksējot viņa atrašanos automobīlī pārkāpuma brīdī var būt pretrunā ar šī cilvēka tiesībām saņemt sodu tikai par veikto pārkāpumu. Lietuvas modelis, kurā automašīnas īpšniekam ir jāierodas ceļu policijā, kur tiek noskaidrota viņa vaina, vai arī nosaukts patiesais pārkāpējs ir demokrātiskāka un pieņemamāka.
Aicinām rūpīgi pārdomāt jauno fotoradaru uzstādīšanas un apkalpošanas projektu, lai tā īstenošana pilsnībā atbilstu sabiedrības un valsts interesēm satiksmes drošības jomā.
Juris Zvirbulis,
Latvijas Automoto biedrības prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Ir viens jautājums – Ko es esmu nodarījis šim uzņēmējam ar fotoradaru, ka mana samaksātā soda nauda tiek maksāta atsevišķam indivīdam????