Zaļās kartes sistēmai šogad aprit 60 gadi kopš tās izveides 1949.gadā. Tā vienkāršo transportlīdzekļa civiltiesiskās obligātās apdrošināšanas iegādi braucieniem uz citām sistēmas dalībvalstīm, kā arī ļauj justies pasargātiem par CSN, ja to izraisījis šajās valstīs reģistrēts transportlīdzeklis.
Gada sākumā Zaļās kartes sistēmai pievienojās arī Krievija, kas ceļu satiksmes negadījumos uzlabos to autovadītāju drošību, kas dodas ar Latvijā reģistrētu transportlīdzekli uz Krieviju.
Aprēķināts, ka katru gadu Zaļās kartes sistēmas valstīs vairāk nekā pusmiljonu ceļu satiksmes negadījumu izraisa ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis.
Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: „Zaļās kartes sistēmas izveidošanā veikts vērienīgs darbs, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizstāvību un garantētu zaudējumu atlīdzību segšanu. Līdz ar Latvijas pievienošanos šai sistēmai, arī mūsu iedzīvotāji var izmantot sistēmas vienotās politikas priekšrocības attiecībā uz starptautiskās OCTA slēgšanu un zaudējumu atlīdzību saņemšanu, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis citā Zaļās kartes valstī reģistrēts transportlīdzeklis.”
Zaļā karte ir starptautiska ceļu satiksmes negadījumos cietušo zaudējumu atlīdzināšanas sistēma, kas šobrīd darbojas 45 valstīs. Latvija ir šīs sistēmas dalībvalsts no 1998.gada. Visās šīs sistēmas valstīs pastāv līdzīgi principi OCTA līguma slēgšanai (Zaļā karte), kā arī ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem zaudējumu atlīdzināšanai un saņemšanai.
Krievijas iestāšanās Zaļās kartes sistēmā
Latvijas iedzīvotājiem Krievijas pievienošanās Zaļās kartes sistēmai šī gada sākumā ir gaidīts notikums, jo starptautisko apdrošināšanu jeb Zaļo karti, dodoties uz Krieviju, var iegādāties tepat Latvijā.
Juris Stengrevics: „Kopš Krievijas uzņemšanas Zaļās kartes sistēmā, tika atviegloti ceļojumu un darījumu braucieni starp Krieviju un Latviju, ko iepriekš apgrūtināja sarežģītā OCTA polises iegāde uz robežas. Dodoties uz Zaļās Kartes sistēmas dalībvalstīm, starptautisko apdrošināšanu jeb Zaļo karti var iegādāties tepat Latvijā pie apdrošinātājiem.”
Mūsu iedzīvotāji var būt droši, ka, izraisot ceļu satiksmes negadījumu Krievijā, apdrošinātājs viņu nodarītos zaudējumus atlīdzinās cietušajiem. Savukārt, ja Krievijā iekļūsiet negadījumā, par kura izraisīšanu neesat atbildīgs, tad zaudējumu atlīdzības prasības ir jākārto turpat, saskaņā ar Krievijas normatīvajiem aktiem. Jāmin, ka par negadījumu, kas noticis ES valstīs, Latvijas iedzīvotāji zaudējumu atlīdzību saņemšanas jautājumus var kārtot Latvijā.
Par Zaļās kartes sistēmu
Galvenie ieguvumi no dalības Zaļās Kartes sistēmā: pirmkārt, mūsu iedzīvotājiem izraisot negadījumu Zaļās kartes sistēmas valstīs, zaudējumus cietušajiem atlīdzinās mūsu apdrošinātājs, tādējādi novēršot jebkuras pretenzijas no cietušā puses; otrkārt, šajās valstīs der starptautiskā apdrošināšana jeb Zaļā karte, ko var iegādāties pie sava apdrošinātāja.
Zaudējumi ceļu satiksmes negadījumos Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs tiek aprēķināti un atlīdzināti pēc attiecīgās dalībvalsts likumdošanas aktiem un noteiktajiem limitiem, kurā noticis ceļu satiksmes negadījums.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā iegādātas standartlīguma polises ir derīgas visās Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, t.i. visās 27 Eiropas Savienības valstīs un Norvēģijā, Šveices Konfederācijā, Lihtenšteinā un Islandē, kā arī Andorā un Horvātijā. Šķērsojot šo valstu robežas ar derīgu standartlīguma polisi, nav nepieciešams papildus iegādāties Zaļās kartes polises.
Zaļās kartes ir jāiegādājas dodoties uz tām Zaļās kartes sistēmas valstīm, kurās nav derīgs Latvijā iegādāts standartlīgums. Piemēram, Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Moldova u.c.
Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: „.... ceļu satiksmes negadījumu izraisījis citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis"
Kad šitas muļķis sapratīs, ka transportlīdzeklis neizraisa avārijas, avārijas izraisa vadītāji, gājēji, ceļa uzturētāji utt., bet ne transportlīdzekļi!
P.S. Ar "jauno un debīlo" bonus-malus sistēmas ieviešanu mana BM no 13 samazināta uz 11.